Arnolds Laksa
| Arnolds Laksa | |
|---|---|
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2003. gada 11. decembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Einars Repše |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1963. gada 29. jūnijs Salaspils |
| Politiskā partija |
LNNK Latvijas Pirmā partija |
| Profesija | uzņēmējs |
Arnolds Laksa (1963) ir latviešu uzņēmējs, baņķieris un politiķis, 8. Saeimas deputāts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1963. gada 29. jūnijā. Mācījās Salaspils 1. vidusskolā. Studēja Automatizācijas un kompleksās mehanizācijas specialitātē Rīgas Politehniskajā institūtā, tomēr studijas nepabeidza un nodibināja ražošanas kooperatīvu, kuru vadīja līdz 1991. gadam.[1]
Vēlāk pabeidza studijas Latvijas Universitātes Vadības un ekonomikas fakultātē, bija biznesa konsultāciju uzņēmuma "ACS" vadītājs, Lainbankas padomes priekšsēdētājs, tad Rīgas Apvienotās Baltijas bankas prezidents. Iestājās partijā LNNK. No 1997. līdz 2001. gadam bija Latvijas Krājbankas prezidents, pēc atlaišanas no amata SIA "Kapitāla virsotne" rīkotājdirektors. 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā Arnoldu Laksu ievēlēja par 8. Saeimas deputātu no Latvijas Pirmās partijas (LPP) saraksta, bija LPP frakcija priekšsēdētāja vietnieks.[2]
2003. gadā Arnolds Laksa iesniedza ģenerālprokuroram Maizītim Venspils pilsētas domes priekšsēdētāju Lembergu kopromitējošus dokumentus[3] un tā paša gada decembrī nolika Saeimas deputāta mandātu.
Pēc aiziešanas no politikas turpināja nodarboties ar uzņēmējdarbību, iegādājās 25% Rīgas ostas uzņēmuma "Rīgas Universālais termināls" kapitāla daļu, kuras 2013. gadā pārdeva japāņu investoriem no Mitsui Group. 2018. gadā Arnolds Laksa bijušās Esena muižas teritorijā ierīkoja brīvdabas atpūtas teritoriju "Esena Pārdaugavas dārzi" 64 hektāru platībā.[4]
Civilprasība par goda un cieņas aizskaršanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2003. gada 28. jūlijā Saeimas deputāts Arnolds Laksa Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, kā atbildētājus nosakot SIA “Mediju nams” (prasot 100 000 latu atlīdzību) un Ģirtu Rungaini (10 000 latu atlīdzību). Prasības iesniedzējs uzskaitīja 29 nepatiesas ziņas no publikācijām “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” laika posmā no 2002. gada augusta līdz 2003. gada aprīlim par A. Laksas saistību ar VDK, ar mafiju un specdienestiem, par saistību ar apšaubāmiem darījumiem, apgalvojumi par prettiesiskām darbībām Latvijas Krājbankā naudas pārskaitīšanai par reklāmas izdevumiem, par atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, par A.Laksas kā amatpersonas nelikumīgi realizētu ietekmi uz Privatizācijas aģentūru.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Esmu, kas gribēju būt diena.lv 1997. gada 17. maijā
- ↑ saeima.lv
- ↑ Lemberga tiesas prāvas aizkulises: Izspiegoti izmeklētāji, nopludināta informācija un miruši liecinieki lsm.lv 2021. gada 25. februārī
- ↑ Eksbaņķieris Arnolds Laksa saimnieko muižas dārzos Kristīne Stepiņa, db.lv 25.05.2018.
- ↑ Laksa pieprasa 100 000 par goda un cieņas aizskaršanu Delfi.lv 29.07.2003
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||