Andrejs Klementjevs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Klementjevs
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781468111).jpg
Andrejs Klementjevs 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amata sākums
2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
8. Saeimas deputāts
Amatā
2002. gada 5. novembris — 2006. gada 7. novembris
Prezidents
Premjerministrs
7. Saeimas deputāts
Amatā
1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1973. gada 7. septembrī (49 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvijas krievs
Politiskā partija Līdztiesība (līdz 2003)
TSP (2003-2010)
Saskaņa (kopš 2010)
Dzīvesbiedrs(-e) Sarmīte Klementjeva
Profesija ekonomists, politiķis
Augstskola Rīgas Aviācijas universitāte
Latvijas Universitāte

Andrejs Klementjevs (dzimis 1973. gada 7. septembrī Rīgā[1]) ir Latvijas krievu[2] politiķis, partijas "Saskaņa" biedrs. Kopš 1998. gada ir Saeimas deputāts, ilgstoši darbojies Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Pašlaik ir 13. Saeimas deputāts, bijis ievēlēts arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1973. gada 7. septembrī. 1990. gadā absolvējis Rīgas 52. vidusskolu. 1992. gadā sāka strādāt par Rīgas Latgales priekšpilsētas Sociālās nodrošināšanas pensiju nodaļas inspektoru. No 1994. līdz 1998. gadam bija Iekšlietu ministrijas Kriminālpolicijas inspektors.

1998. gadā pabeidza Rīgas Aviācijas universitāti, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā. 2011. gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā A. Klementjevs ievēlēts 7. Saeimā no Tautas saskaņas partijas saraksta, darbojies parlamentārās izmeklēšanas komisijā pedofilijas lietā. 8. Saeimā ievēlēts no PCTVL saraksta kā partijas "Līdztiesība" pārstāvis. Pēc tam, kad 2003. gada februārī Tautas saskaņas partijas deputāti atstāja PCTVL frakciju, izveidojot savējo, A. Klementjevs, kopā ar 3 citiem "Līdztiesības" deputātiem, pievienojās TSP. Bijis TSP (vēlāk "Saskaņas Centra") Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā no "Saskaņas Centra" saraksta, ievēlēts par Saeimas sekretāra biedru. 2009. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 2010. gadā A. Klementjevs kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts Saeimā no "Saskaņas Centra" saraksta (Rīgas vēlēšanu apgabalā). 2010. gada novembrī ievēlēts par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedru. Tāpat ievēlēts arī 11. Saeimā 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur saglabājis Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu. Nesekmīgi kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Saskaņas Centra" saraksta. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā, bet 2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā. Gan 12. Saeimā, gan 13. Saeimā A. Klementjevs tika ievēlēts par Saeimas sekretāru.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2001. gada septembra A. Klementjevs ir precējies ar Sarmīti Klementjevu. Laulībā dzimuši divi dēli.

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāriešana no "Līdztiesības" uz Tautas saskaņas partiju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada februārī A. Klementjevs, kopā ar trim citiem no partijas "Līdztiesība" ievēlētajiem Saeimas deputātiem, pievienojās TSP frakcijai. "Līdztiesības" biedre Natālija Jolkina to novērtēja kā nodevību, izberot preses konferencē uz galda 30 latus — simboliskos Jūdasa grašus.[3]

Balsu pirkšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada oktobrī Zemgales apgabaltiesa par vēlētāju balsu pirkšanas organizēšanu piesprieda A. Klementjeva brālim Jurijam Klementjevam naudassodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā (6000 latu). Balsu pircēji maksājuši 10 latus, lai Jelgavas rajona vēlētāji 9. Saeimas vēlēšanās nobalsotu par "Saskaņas Centru".[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. М.Михайлова, В.Мараховский. «Конкуренция — двигатель разоблачений». chas-daily.com, 2000-02-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-11. Skatīts: 2011-04-26. (krieviski)
  2. Andrejs Klementjevs Archived 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Ziņas par 11. Saeimas deputāta kandidātu
  3. Ināra Egle. «Jurkāna jaunajā frakcijā 17 deputātu». diena.lv, 2003-02-20. Skatīts: 2011-04-27.
  4. «Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu». tvnet.lv. 2007-10-11. Skatīts: 2011-04-27.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]