Pēteris Simsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Simsons
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
8. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1948. gada 5. martā (72 gadi)
Talsi, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Pēteris Simsons (1948) ir latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1948. gada 5. martā Talsos. 1949. gada 25. marta deportācijas laikā viņu kopā ar māti izsūtīja uz Tomskas apgabalu, 1958. gadā viņi atgriezās Latvijā. Dzīvoja Ugālē, pēc mācībām vidusskolā gadu Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā studēja radiotehniku un strādāja par krāvēju pastā. 1967. gadā Simsons sāka studijas Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, tomēr tika izslēgts politisku iemeslu dēļ. 1970. gadā viņš atsāka neklātienes studijas Juridiskajā fakultātē, bet 1972. gadā viņu iesauca Padomju armijā. Studijas viņš atsāka tikai 1985. gadā un pabeidza 1990. gadā.[1]

Atmodas kustības laikā 1988. gadā Simsons piedalījās Latvijas Tautas frontes veidošanā un tika ievēlēts par Talsu rajona TDP priekšsēdētāju. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 186. Talsu vēlēšanu apgabala un 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2] No 1991. gada 24. augusta viņš vadīja AP Prezidija izveidoto komisiju sarunām ar PSRS VDK par Latvijas PSR VDK likvidāciju.[3]

Beidzoties deputāta pilnvarām, Simsons bija Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma departamenta direktors, 2000. gada martā atstādināts no amata sakarā ar ministrijas formas tērpu konkursu, kurā Korupcijas novēršanas padome saskatīja pārkāpumus.[4] Pēc tam Simsons bija P. Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas administratīvi saimnieciskais direktors.

8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā Simsonu ievēlēja par 8. Saeimas deputātu no Latvijas Pirmās partijas saraksta.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā Simsonu apbalvoja ar 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, bet 2000. gadā ar Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]