Pāriet uz saturu

Turaidas pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Frēdelandes pils)
Turaidas pils
Turaidas pils
Turaidas pils (Latvija)
Turaidas pils
Turaidas pils
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Sigulda, Siguldas novads, Latvija
Koordinātas 57°10′55″N 24°51′02″E / 57.18204°N 24.85068°E / 57.18204; 24.85068Koordinātas: 57°10′55″N 24°51′02″E / 57.18204°N 24.85068°E / 57.18204; 24.85068
Piezīmes
Izrakumi -
Oficiālais nosaukums: Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
Aizsardzības numurs 2147
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā. Atrodas Gaujas labajā krastā, Siguldas pilsētas teritorijā, Turaidā.[1] Celta 1214. gadā kā Rīgas bīskapa (vēlāk arhibīskapa) pils nodedzinātās līvu valdnieka Kaupo koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par arheoloģiski vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts Turaidas muzejrezervāta un Gaujas nacionālā parka sastāvā.

Turaidas pils piešķirta Eiropas mantojuma zīme.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma līvu kunga Kaupo pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra bīskapam Albertam. 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips Autines sacelšanās laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu "Miera zeme"). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lībisko Turaidu ("dieva Tora dārzs").[2]

1272. gadā savā pilī Turaidas zemē (latīņu: Thoreydia) uzturējās Rīgas arhibīskaps Alberts II. Līdz pat 16. gadsimtam Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilī uzturējās Rīgas arhibīskapi, kas šeit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada Turaidas kaujas ordenis pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arī no 1405. līdz 1417. gadam Turaidu pārvaldīja ordeņa ieceltie Turaidas fogti. Arī vēlākos laikos no 1479. līdz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trīs savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekšpilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzībai, gan arī saimniecībai un dzīvošanai paredzētās ēkas.

Pēc arhibīskapijas sekularizēšanas 1566. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds II Augusts Turaidu vispirms atdeva Livonijas bruņniecībai, bet drīz pēc tam agrākajam Tērbatas bīskapijas fogtam Elertam Krūzem, kuram tā piederēja līdz pat 1585. gadam. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Turaidas pilsnovada citadeli (latīņu: arx Ireiden, Трейден). Livonijas hercogistes laikā izveidoja Turaidas stārastiju. 1582. un 1590. gados pilī tika veiktas inventarizācijas. 17. gadsimta sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. 1624. gadā revīziju Turaidas pilī jau veica zviedri. 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Turaidu uzdāvināja Nilsam Stjernšeldam, bet jau 1652. gadā to pārdeva G. V. fon Budbergam. 1553. gadā izgatavos senākais Turaidas pils plāns (tagad glabājas Stokholmas Kara arhīvā). Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gadā pili uz neilgu laiku ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc tam Turaidas pils zaudēja savu fortifikācijas nozīmi, kļūdama par Turaidas muižas centru. Pils tika apdzīvota līdz pat 1776. gadam, kad ugunsgrēkā tur izdega koka apbūve. 1818. gadā Turaidu ieguva brīvkungs Kampenhauzens. 19. gadsimtā pils teritorijā blakus galvenajam tornim (bergfrīdam) tika uzcelts muižas kungu nams (no koka), kā arī rietumu korpusā tika ierīkota klēts. Pārējie mūri tika izmantoti būvmateriālu ieguvei.

Pēc Latvijas valsts izveidošanās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļaušanu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunošanas darbi pamazām sākās tikai 1950. gados. Kopš 1976. gada arheologa Jāņa Graudoņa vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija tika izmantota fortifikācijas būvju un ēku nostiprināšanai un restaurācijai. Tāpat, restaurācijas darbu veikšanai būtiska nozīme bija arī Igaunijas arhīvos atrastajiem 1793. un 1810. gada Turaidas pils zīmējumiem, kas ļāva izstrādāt zudušo celtņu daļu atjaunošanas projektus. Pašlaik Turaidas pils ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mēroga tūrisma objekts.

Zināmie Turaidas fogti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turaidas fogti bija Rīgas arhibīskapiem piederošo zemju "Līvu gala" soģi (advocati ecclesiae, Stiftsvögte), kas valdīja Turaidas (Fredelandes) pilī.

Foto galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Turaidas pils
  • Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda)
  • Turaidas pils un apkārtnes plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gs.)
  • Turaidas muižas kungu māja pie pilsdrupām (19. gs.)
  • Turaidas pilskalna 3D modelis
  • Turaidas pilskalna 3D modelis
  • Turaidas pilskalna 3D modelis

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
  2. ↑ Spārītis O. Latvijas cietokšņi, pilis un muižas. Jumava, 2007.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latgale
Sēlija
Zemgale
Kurzeme
Vidzeme
Ordeņa pilis
Arhibīskapa pilis
Vasaļu pilis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Turaidas_pils&oldid=4046540"