Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)

Krišjāņa Valdemāra iela
	K. Valdemāra iela starp Ēveles un Alojas ielu
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Kurzemes rajons ; Centra rajons ; Ziemeļu rajons ; Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime	Āgenskalns, Ķīpsala, Vecrīga, Centrs, Brasa
Garums	5315 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Nikolaja iela ; Internacionāles iela ; Hermaņa Gēringa iela ; Gorkija iela
Joslu skaits	2—6
Segums	asfalts
Celtnes	Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ; Latvijas Mākslas akadēmija
Sabiedriskais transports
Autobuss	2., 11., 13., 20., 24., 30., 37., 41., 49., 53., 57.
Trolejbuss	1., 3., 5., 12., 19., 25.
	Krišjāņa Valdemāra iela Vikikrātuvē

Krišjāņa Valdemāra iela ir maģistrālā Rīgas iela, kas atrodas Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un beidzas krustojumā ar Skanstes un Upes ielām. Ielas kopējais garums ir 5315 metri^[1] un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. Krišjāņa Valdemāra iela pāri Daugavai iet pa Vanšu tiltu.

Vēsture

Ielas nosaukums 18. gadsimtā bija Lazaretes iela (Lazarethstrasse), kas ārpus Rīgas nocietinājumiem veda uz pilsētai piederošo lazareti.^[2] Ap 1790. gadu Lazaretes ielā brīvmūrnieku Rīgas loža "Mazā pasaule" uzcēla savu ārpilsētas sanāksmju namu, bet pēc 1797. gada namā izveidoja literāru dziedāšanas biedrību „Euphonie”, kas tur darbojās visu 19. gadsimtu. Tādēļ ielu sāka dēvēt par Eifonijas ielu. Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas un priekšpilsētu labiekārtošanas 1858. gadā Eifonijas ielu par godu Krievijas Impērijas ķeizaram Nikolajam I pārdēvēja par Nikolaja bulvāri (Nikolaiboulevard) jeb Nikolaja ielu (Николаевская улица).^[2]

1923. gadā ielu pārdēvēja Krišjāņa Valdemāra vārdā par Valdemāra ielu. 1933. gadā tās posmam no Franču liceja līdz Karlīnes ielai piešķīra Aristida Briāna ielas vārdu.^[3] Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Hermaņa Gēringa iela (Herman Göring Straße). Latvijas PSR laikā 1944. gadā to atkal pārdēvēja par Valdemāra ielu, bet 1953. gadā par Gorkija ielu (улица Горького).^[2] 1990. gadā iela atguva Krišjāņa Valdemāra ielas vārdu.

Vēsturiskie ielas nosaukumi

līdz apmēram 1800. gadam — Lazaretes iela
ap 1800. gadu — 1858. gads — Eifonijas iela
1858. — 1919. gads — Nikolaja iela/bulvāris
1919. gada 29. aprīlis — 22. maijs — Internacionāles iela
1919. gada 22. maijs — 1923. gads — Nikolaja iela
1923. — 1942. gads — Krišjāņa Valdemāra iela
1942. — 1944. gads — Hermaņa Gēringa iela
1944. — 1953. gads — Krišjāņa Valdemāra iela
1953. — 1990. gads — Gorkija iela
Kopš 1990. gada — Krišjāņa Valdemāra iela

Ielas raksturojums

Krišjāņa Valdemāra iela ir 3170 metrus gara asfaltēta iela Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un iet austrumu—ziemeļaustrumu virzienā kā četru joslu iela (braukšanas joslas savā starpā atdalītas). Iela tās sākumā savienojas ar Daugavgrīvas ielas pievadu. Ielai virzoties tālāk tā šķērso Āzeni, nonākot Ķīpsalas apkaimē. Ķīpsalā ielai ir nobrauktuves uz Ķīpsalu, kā arī ielas malā atrodas iepirkšanās centrs "Olimpia", Preses nams un Saules akmens — Swedbank centrālā ēka. Aiz Ķīpsalas Krišjāņa Valdemāra iela iet pāri Daugavai pa Vanšu tiltu (arī kā četrjoslu iela ar atdalītām braukšanas joslām).

Aiz Vanšu tilta Krišjāņa Valdemāra iela turpinās kā četrjoslu iela, bet braukšanas joslas vairs nav atdalītas. Aiz Vanšu tilta, pie Pils laukuma, ielai ir savienojums ar Citadeles ielu. Tālāk iela virzās gar Latvijas Bankas ēku, kā arī pie Jēkaba laukuma veido savienojumu ar Noliktavas ielu. Latvijas Nacionālā teātra tuvumā iela savienojas ar Jēkaba ielu no vienas puses un ar Kronvalda bulvāri no otras puses, ka arī ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri. Tad iela šķērso pilsētas kanālu, virzās gar Rīgas Valsts 2. ģimnāziju un pamatskolu "Rīdze", kā arī savienojas ar Vingrotāju ielu. Pie Raiņa bulvāra ielas nepārnumuru pusē atrodas Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, savukārt, iepretīm Raiņa bulvārim — Kongresu nams.

Aiz krustojuma ar Raiņa bulvāri, Krišjāņa Valdemāra iela krustojas ar Kalpaka bulvāri. Ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, kā arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Kultūras ministrijas tuvumā iela krustojas ar Andreja Pumpura ielu. Pie krustojuma ar Elizabetes ielu ielas vienā pusē atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, bet otrā pusē — biroju ēka "Valdemāra centrs". Aiz Elizabetes ielas Valdemāra iela kļūst par platu divu joslu ielu, kur automašīnas parasti brauc četrās rindās. Tālāk iela krustojas arī ar Dzirnavu, Lāčplēša, Emiļa Melngaiļa un Ģertrūdes ielām. Nedaudz tālāk tā savienojas ar Stabu ielu no vienas puses un Hanzas ielu no otras puses. Savukārt, Rīgas 49. vidusskolas tuvumā iela krustojas ar Bruņinieku ielu no vienas puses un Sporta ielu no otras puses. Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas tuvumā ielai ir savienojumi ar Zaubes, Nītaures un Aristīda Briāna ielām.

Aiz krustojuma ar Aristīda Briāna ielu ielas pārnumuru puse atrodas Rīgas Franču licejs. Ielai virzoties tālāk tā veido savienojumus ar Mālpils, Šarlotes un Alojas ielām. Aiz Šarlotes ielas krustojuma Krišjāņa Valdemāra iela pagriežas vairāk ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas tuvumā iela savienojas ar Ēveles ielu, tālāk tā krustojas ar Zirņu ielu. Savukārt, lielveikala "Rimi" un Latvijas Nacionālā metroloģijas centra tuvumā iela krustojas ar Ierēdņu un Kareivju ielām. Krišjāņa Valdemāra iela beidzas krustojumā ar Skanstes un Upes ielām, kur turpinās kā Duntes iela.

Ielu savienojumi

Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar šādām ielām:

Slokas iela
Kalnciema iela
Daugavgrīvas ielas pievads
Bezdelīgu iela ("T" veida krustojums)
Raņķa dambis (caur pievadceļiem)
Zunda krastmala ("T" veida krustojums; caur pievadceļiem)
Ķīpsalas iela ("T" veida krustojums; caur pievadceļiem)
Balasta dambis ("T" veida krustojums; caur pievadceļiem)
Citadeles iela
Noliktavas iela
Jēkaba iela
Kronvalda bulvāris
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris ("T" veida krustojums)
Vingrotāju iela ("T" veida krustojums)
Raiņa bulvāris ("T" veida krustojums)
Kalpaka bulvāris
Andreja Pumpura iela ("T" veida krustojums)
Elizabetes iela
Dzirnavu iela
Lāčplēša iela ("T" veida krustojums)

Emiļa Melngaiļa iela ("T" veida krustojums)
Ģertrūdes iela ("T" veida krustojums)
Hanzas iela
Stabu iela
Sporta iela
Bruņinieku iela
Zaubes iela ("T" veida krustojums)
Nītaures iela
Aristīda Briāna iela
Mālpils iela ("T" veida krustojums)
Šarlotes iela ("T" veida krustojums)
Alojas iela
Ēveles iela ("T" veida krustojums)
Jāņa Daliņa iela ("T" veida krustojums)
Zirņu iela
Ierēdņu iela ("T" veida krustojums)
Kareivju iela ("T" veida krustojums)
Skanstes iela
Upes iela
Duntes iela

Ievērojamas celtnes

Krišjāņa Valdemāra ielā 2a atrodas Latvijas Bankas galvenā ēka. Tā celta laikā no 1901. līdz 1905. gadam, arhitekts Augusts Reinbergs.
Krišjāņa Valdemāra ielā 5 atrodas Kongresu nams. Rīgas Kongresu nams vēsturiski būvēts kā kongresu un konferenču centrs komunistiskās partijas vajadzībām. Tas uzbūvēts 1982. gadā, arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs.
Krišjāņa Valdemāra ielā 7 atrodas viesnīca Gallery Park Hotel, ēka celta 1875. gadā
Krišjāņa Valdemāra ielā 10 atrodas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Ēka celta laikā no 1903. līdz 1905. gadam, arhitekts Johans Vilhelms Kārlis Neimanis. Muzejā tiek glabāti vairāk nekā 52 000 mākslas darbu.
Krišjāņa Valdemāra ielā 100 atrodas Radio Skonto studija.
Krišjāņa Valdemāra ielā 157 atrodas Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs.

Parki

Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Noliktavas ielas līdz Jēkaba ielai atrodas Neatkarības laukums.
Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas Esplanāde.
Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim atrodas Kronvalda parks.

Izglītības iestādes

Krišjāņa Valdemāra ielā 1 atrodas Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Ēka celta laikā no 1876. līdz 1879. gadam, arhitekts Johans Daniels Felsko
Krišjāņa Valdemāra ielā 2 atrodas pamatskola "Rīdze". Ēka celta laikā no 1881. līdz 1884. gadam, arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings
Krišjāņa Valdemāra ielā 48 atrodas Rīgas Franču licejs, ēka celta 1930. gadā, arhitekts Indriķis Blankenburgs
Krišjāņa Valdemāra ielā 65 atrodas Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra ielā 139 atrodas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola
Krišjāņa Valdemāra ielā 161 atrodas Banku augstskola

Ministrijas

Krišjāņa Valdemāra ielā 3 atrodas Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Ēka celta 1913. gadā neoklasicisma stilā, arhitekts Augusts Vite.
Krišjāņa Valdemāra ielā 11a atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Ēka celta 1873. gadā, arhitekts Heinrihs Šēls.
Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12 atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Tirdzniecības vietas

Krišjāņa Valdemāra ielā 62a atrodas lielveikals Rimi supermārkets "Briāna".
Krišjāņa Valdemāra ielā 112 atrodas lielveikals Rimi hipermārkets "Valdemārs".

Degvielas uzpildes stacijas

Krišjāņa Valdemāra ielā 104 atrodas degvielas uzpildes stacija "Circle-K".

Sabiedriskais transports

Krišjāņa Valdemāra ielā kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.

2. un 24. maršruta autobusi braucot virzienā uz Abrenes ielu kursē nelielā Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. Abiem autobusu maršrutiem šajā ielas posmā pieturu nav.
11. maršruta autobusi kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Skanstes un Upes ielas krustojuma līdz Kalpaka bulvārim (virzienā uz Abrenes ielu — līdz Raiņa bulvārim).
13. maršruta autobusi (virzienā uz dzelzceļa staciju "Preču 2") kursē ielas posmā no Daugavgrīvas ielas pievada pāri Vanšu tiltam līdz Raiņa bulvārim, bet atceļā no Kalpaka bulvāra pāri Vanšu tiltam līdz nobrauktuvei uz Daugavgrīvas ielu Ķīpsalā.
20. maršruta autobusi braucot virzienā uz Pļavnieku kapiem kursē posmā no Elizabetes ielas līdz Hanzas un Stabu ielas krustojumam.
30. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz krustojumam ar Raiņa bulvāri. Virzienā uz Daugavgrīvu autobusi kursē no Kalpaka bulvāra pari Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
37. un 41. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Elizabetes ielai, virzienā uz Pārdaugavu autobusi kursē no Kalpaka bulvāra pari Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
49. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes un Upes ielas krustojumam.
57. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Ķīpsalas ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz krustojumam ar Raiņa bulvāri. Virzienā uz Ķīpsalu autobusi kursē no Kalpaka bulvāra pari Vanšu tiltam līdz Ķīpsalas ielas krustojumam.
1. un 19. maršruta trolejbusi kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. Šiem trolejbusu maršrutiem šajā ielas posmā pieturu nav.
3. maršruta trolejbusi kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Skanstes un Upes ielas krustojuma līdz Kalpaka bulvārim (virzienā uz Centrāltirgu — līdz Raiņa bulvārim).
5. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Aristīda Briāna ielas pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
12. maršruta trolejbusi virzienā uz Āgenskalna priedēm kursē ielas posmā no Bruņinieku un Sporta ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam. Savukārt, virzienā uz Šmerli 12. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielu krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Raiņa bulvārim.
25. maršruta trolejbusi virzienā uz Brīvības ielu kursē posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Aristīda Briāna ielai, bet atceļā — no Bruņinieku un Sporta ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.

Senu attēlu galerija

Nikolaja bulvāris pie Pilsētas 2. teātra
Nikolaja bulvāris pie Pilsētas reālskolas
Nikolaja bulvāris pie Pilsētas mākslas muzeja
Zviedrijas karaļa Gustava V eskorts pie Kr. Valdemāra un Citadeles ielas stūra (1929)

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Vēsturiskā centra ielu katalogs (N — Z), citariga.lv. Atjaunināts: 2016. gada 13. martā.
↑ Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. — 159. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krišjāņa Valdemāra iela.

[1] «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.

[nosaukums-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Vēsturiskā centra ielu katalogs (N — Z), citariga.lv. Atjaunināts: 2016. gada 13. martā.

[3] Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. — 159. lpp.

[1]

[2]

[3]