Mārtiņš Bičevskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mārtiņš Bičevskis
Mārtiņš Bičevskis (cropped).jpg
Mārtiņš Bičevskis 2010. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1975. gada 8. februārī (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Tautas partija (1998—2010)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Mārtiņš Bičevskis (dzimis 1975. gada 8. februārī Rīgā) ir latviešu jurists, bijušais politiķis un valsts pārvaldes darbinieks (bijis 7. Saeimas deputāts, vairāku ministriju parlamentārais un valsts sekretārs). Šobrīd Latvijas komercbanku asociācijas prezidents (kopš 2011).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1975. gada 8. februārī Rīgā. 1993. gadā absolvējis Rīgas 1. ģimnāziju. 1998. gadā ieguvis jurista izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Precējies un vēlāk šķīries ar Agnesi Bičevsku (tag. Rutkovska), Latvijas Bankas ekonomisti, ir divas meitas.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau studiju gados iestājās Tautas partijā (bija starp tās dibinātājiem 1998. gadā), bijis arī partijas valdes loceklis. Tai pašā gadā kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 7. Saeimas deputāts M. Bičevskis bija no 1999. gada jūlija līdz decembrim, kad uz laiku ieņēma partijas biedra Mareka Segliņa vietu, kamēr tas pildīja ministra pienākumus (amatu zaudēja pēc Silvas Goldes demisijas no izglītības ministres amata un atgriešanās Saeimā). Pēc deputāta mandāta nolikšanas turpināja pildīt Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. 2000. gadā bija arī iekšlietu ministra M. Segliņa padomnieks.

Darbs valsts pārvaldē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā M. Bičevskis 26 gadu vecumā kļuva par Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieku (sākotnēji vietas izpildītāju), izstrādāja dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu Latvijā.[1] 2003. gadā M. Bičevskis sāka strādāt pašā Iekšlietu ministrijā, kļūstot par valsts sekretāra vietnieku. Kopš 2004. gada - Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, savukārt kopš 2008. gada ieņēma šo pašu amatu Finanšu ministrijā.

2008. gada rudenī M. Bičevskis kūrēja Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas sadarbību, izstrādājot plānu kā valstij neciest ekonomikas krīzē, kas strauji tuvojās. Viņš bija viena no centrālajām figūrām[2] "Parex bankas" pārņemšanas procesā un risinājuma autors[3], bet pēc tam, kad valsts apmaksāja bankas parādus, finanšu ministrs Atis Slakteris izvirzīja M. Bičevski par jauno "Parex bankas" prezidenta kandidātu.[4][5] 2008. gada novembrī pat tika grozīts likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā, lai M. Bičevskis varētu strādāt "Parex bankas" padomē.[6]

Darbs Latvijas komercbanku asociācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 11. martā ievēlēts par Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) prezidentu, kļūstot no valsts pārstāvja komercbanku vidē par komercbanku pārstāvi to attiecībās ar valsti.

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bičevskis M., Repšs A. un Kvēps M. Vekseļtiesības. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1996

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]