Aija Barča

Vikipēdijas lapa
Aija Barča
Aija Barča 2014. gadā
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāte
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāte
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāte
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs
7. Saeimas deputāte
Amatā
1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1949. gada 26. oktobrī (74 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Usmas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Liepāja, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija PSKP
Latvijas Zaļā partija (?-1997)
LSDSP (1997-2004)
Liepājas partija (kopš 2004)
Profesija latviešu valodas skolotāja, sociālā darbiniece
Augstskola Liepājas Pedagoģiskais institūts
Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība"
Liepājas Pedagoģijas akadēmija

Aija Barča (dzimusi 1949. gada 26. oktobrī Usmas pagastā) ir latviešu pedagoģe, sociālā darbiniece un politiķe. A. Barča ir bijusi Saeimas deputāte piecos tās sasaukumos, ir Liepājas partijas biedre. Kopš 2019. gada Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījās Ugāles vidusskolā,[1] Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, augstskolā "Attīstība", bet 2005. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā darbā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Darbojās Liepājas pašvaldībā, sociālās aizsardzības jomā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusi Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedre.[2]

Jau 1993. gadā nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Zaļā saraksta". Mainījusi politisko piederību un 1997. gadā piedalījusies Liepājas domes vēlēšanās jau kā LSDSP biedre un kļuvusi par domes deputāti mandātu nolikuša kolēģa vietā. 1998. gadā pirmo reizi kļuva par parlamenta deputāti — tika ievēlēta 7. Saeimā, savukārt 8. Saeimas vēlēšanās LSDSP piedalījās nesekmīgi un A. Barča Saeimā atkārtoti netika ievēlēta.

2004. gadā viņa bija Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska veidotās Liepājas partijas dibinātāju skaitā, bet 2005. gadā ievēlēta Liepājas domē. 9. Saeimas vēlēšanās Liepājas partija startēja kopā ar Tautas partiju un A. Barča tika ievēlēta 9. Saeimā, kur darbojās Tautas partijas frakcijā. Pēc Tautas partijas aiziešanas no Valda Dombrovska valdības izstājās no frakcijas[3] un turpmāk Saeimā darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte.

10. Saeimas vēlēšanās Liepājas partija piedalījās kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību un A. Barča tika ievēlēta 10. Saeimā, kur darbojās ZZS frakcijā. Tieši tāpat viņa guva vēlētāju atbalstu arī 2011. gadā notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās un turpināja darboties 11. Saeimā. Ievēlēta arī 12. Saeimā. 2018. gada rudenī A. Barča kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēta.

2019. gada maijā A. Barča kļuva par Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju, stājoties Andra Siliņa vietā.

2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Apvienotā saraksta", kurā iesaistījās Liepājas partija, taču netika ievēlēta. Viņa vēlēšanu biļetenos tika svītrota visvairāk no šī saraksta kandidātiem (4031), bet saņēma arī 2943 plusus.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvota ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas III šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]