Māris Sprindžuks
| Māris Sprindžuks | |
|---|---|
|
Māris Sprindžuks 2022. gadā | |
|
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (kopā ar V. Ķirsi un E. Ratnieku) | |
|
Amata sākums 2025. gada 1. jūlijs | |
| Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs | |
|
Amatā 2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Artūrs Toms Plešs |
| Pēctecis | Inga Bērziņa |
| 14. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Pēctecis | Andrejs Svilāns |
|
Amatā 2023. gada 20. septembris — 2025. gada 10. jūnijs | |
| Prezidents | Edgars Rinkēvičs |
| Premjerministrs | Evika Siliņa |
| Priekštecis | Andrejs Svilāns |
| Pēctecis | Andrejs Svilāns |
| Ādažu novada domes priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2013. gada jūnijs — 2014. gada 28. janvāris | |
| Vietnieks (i) | Uģis Dambis |
| Priekštecis | Pēteris Balzāns |
| Pēctecis | Normunds Zviedris |
|
Amatā 2014. gada 13. jūnijs — 2022. gada 1. novembris | |
| Vietnieks (i) |
Imants Krastiņš Karīna Miķelsone |
| Priekštecis | Normunds Zviedris |
| Pēctecis | Karīna Miķelsone |
| 7. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2000. gada 2. marts — 2002. gada 9. oktobris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Bērziņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1971. gada 4. augustā |
| Dzīvo |
|
| Politiskā partija |
|
| Profesija | agronoms, politiķis |
| Augstskola | |
Māris Sprindžuks (dzimis 1971. gada 4. augustā) ir latviešu agronoms un politiķis. Pārstāv Latvijas Reģionu apvienību un apvienību "Apvienotais saraksts". Bijis 7. Saeimas un 14. Saeimas deputāts, kā arī Ādažu novada pašvaldības vadītājs un Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šobrīd ievēlēts Rīgas domē un ir domes priekšsēdētāja vietnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1971. gadā Ādažos kolhoza agronoma Daiņa Sprindžuka un kultūras nama mākslinieciskās vadītājas Marijanas Sprindžukas ģimenē.[1] Mācījās Ādažu vidusskolā, 1994. gadā absolvēja studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē un strādāja Alberta Kaula vadītajā Zemkopības ministrijā par Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktoru. 1998. gadā Kanzasas Universitātē ASV ieguva valsts pārvaldes maģistra grādu.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc atgriešanās no studijām ASV M. Sprindžuks darbojies valsts pārvaldē un politikā. Bijis Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors. 1998. gadā kļuva par Eiropas integrācijas biroja direktora vietnieku, kā arī kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas, bet netika ievēlēts. 1999. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta Andra Šķēles biroja vadītāju. 2000. gadā šo amatu atstāja un kļuva par 7. Saeimas deputātu[2] Edgara Zalāna vietā, kā arī Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru, vadīja ES iestāšanās sarunas lauksaimniecības jautājumos. 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās atkal kandidēja no Tautas partijas saraksta, taču netika ievēlēts.
2005. gadā M. Sprindžuks kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Nacionālā attīstības plāna koordinatoru, kā arī pirmo reizi tika ievēlēts Ādažu novada domē no Tautas partijas saraksta.
2013. gada pašvaldību vēlēšanās M. Sprindžuku no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta ievēlēja Ādažu novada domē, bet deputāti ievēlēja viņu arī par novada domes priekšsēdētāju.[3] Pēc varas zaudēšanas 2014. gadā M. Sprindžuks iestājās partijā "Reģionu alianse" un atkārtoti kļuva par Ādažu novada domes priekšsēdētāju. Pašvaldībā ievlēlēts arī 2017. un 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, saglabājot Ādažu novada domes priekšsēdētāja amatu. 2021. gadā ievēlēts par Latvijas Reģionu apvienības domes priekšsēdētāju.[4]
2022. gada Saeimas vēlēšanās M. Sprindžuks tika ievēlēts 14. Saeimā no "Apvienotā saraksta". Decembrī apstiprināts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. Pēc Kariņa valdības demisijas M. Sprindžuks atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, 2023. gada 20. septembrī nesekmīgi kandidēja uz Saeimas priekšsēdētāja amatu.[5]
Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja kā "Apvienotā saraksta" līderis un domes priekšsēdētāja amata kandidāts; ievēlēts pašvaldībā un jaunajā pašvaldības koalīcijā ieņēma vienu no domes priekšsēdētāja vietnieku amatiem, par domes priekšsēdētāju kļūstot Viesturam Kleinbergam.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācija — par 2000. gadu
- ↑ saeima.lv
- ↑ Ādažos varu pārņem Šķēles bijušais sabiedrotais Sprindžuks lsm.lv 2013. gada 20. jūnijā
- ↑ puaro.lv
- ↑ «Kūtris negūst atbalstu – rīkos jaunas Saeimas spīkera vēlēšanas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-20.[novecojusi saite]
- ↑ «Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»». LSM (lsm.lv).
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Artūrs Toms Plešs |
Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris |
Pēctecis: Inga Bērziņa |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||