Imants Burvis

Vikipēdijas lapa

Imants Burvis (dzimis 1949. gada 25. februārī Valdemārpilī) ir Latvijas politiķis, bijis 7. Saeimas deputāts - ievēlēts no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības saraksta.

Profesionālā izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precēts, ir dēls un divas meitas. Tēvs Alberts, Valdemārpils Kartupeļu-Cietes rūpnīcas direktors, represēts 1950. gadā, nomira Krasnojarskā, pirms tam būdams elektrostacijas galvenais inženieris un rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. Māte Vera izvairījās no izsūtīšanas, aizejot strādāt iekšlietu sistēmā. Ģimenē bija trīs dēli. I.Burvis dzīvoja Rīgā, Grīziņkalna apkaimē, mācījās Rīgas 24. vidusskolā. Pēdējo klasi beidza vakarskolā, vienlaicīgi strādājot Rīgas Vagonu rūpnīcā un iegūstot atslēdznieka-regulētāja 5. līmeni.

No 1965. līdz 1970. gadam mācījās Rīgas Jūrskolā, apgūstot kuģu vadītāju specialitāti, 1980. gadā ieguva otru - kuģu mehāniķa specialitāti. 1982. gadā mācījās Odesas JLM vadošo speciālistu sagatavošanas institūtā, apgūstot ostas darbu organizēšanu, no 1990. līdz 1997. gadam Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu starptautiskajās un valsts tiesībās (kursa darbs – pašvaldību reforma Rīgas pilsētā – ieviests, Diplomdarbs – Latvijas-Igaunijas-Lietuvas jūras robežu teorētiskais pamatojums, maģistra darbs - mācību grāmata Jūras Tiesības), 1993. gadā – Sanktpēterburgas Jūras Transporta institūtā apguva hidrogrāfiskā darba organizēšanu, 1994. gadā - Hamburgas Bundesamt fuer Seeschiffahrt und Hidrographic institūtā, 1994. gadā apguva finanšu vadību Londonas PTRC Education and Research.

Sabiedriskās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komjaunatnes organizācijas sekretārs uz dažādiem Latvijas Jūras Kuģniecības kuģiem un Rīgas Jūras Tirdzniecības Flotē. Rīgas Jūras Ostas flotes priekšnieka vēlēšanu organizēšana 1987. gads. Latvijas Jūrniecības vēstures biedrības dibinātājs, Latvijas Jūrniecības Savienības dibinātājs. Vairāku sasaukumu Latvijas Tautas frontes domes domnieks un darba grupu vadītājs, izstrādājot LTF rīcības programmu sadaļās par rūpniecību, ekonomiku, jūrniecību un pašvaldībām. LR Augstākās Padomes un vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanu un LR iedzīvotāju aptauju organizētājs. Darbs LR AP darba grupās pie likumprojektiem “Par LR valdību”, “Par LR tautas deputātu padomēm”, “Par LR galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”, “Par LR pilsētu un rajonu pašvaldību”, “Par LR krasta apsardzi” u.c. Viens no Latvijas Pašvaldības Savienības dibinātājiem, dibināšanas kongresa vadītājs, vēlāk izpilddirektors. Latvijas Juristu biedrības dibinātājs un valdes loceklis. Latvijas Jūras Tiesību asociācijas dibinātājs un valdes loceklis. Viens no barikāžu organizētājiem Rīgas Ziemeļu rajonā 1991. gadā un Zemessardzes Rīgas Ziemeļu rajona 12. bataljona organizētājs, bataljona komandieris. Darbs Latvijas valdības delegācijas sastāvā jūras robežu noteikšanā ar Lietuvu un Igauniju. Darbs Latvijas-Krievijas jauktajā komisijā un ekspertu grupā, gatavojot līgumu paketi par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas un robežas jautājumos. LSDSP biedrs kopš 1989. gada, CK loceklis, valdes loceklis, partijas priekšsēdētāja vietnieks. 2000. gadā, pēc apvienošanās ar LSDP (LKP,LNKP,LDDP) aizgāja no partijas, nepiekrītot partijas priekšsēdētāja J.Bojāra veidotajai koruptīvai politikai partijā, pakļaujot LSDSP oligarhiem (Karginam, Lembergam, Šabašovam, Šķēlem). Latvijas īrnieku un dzīvokļu īpašnieku biedrības dibinātājs. Latvijas Inteliģentu Apvienības dibinātājs. SDS dibinātājs un revīzijas komisijas priekšsēdētājs no 2002.līdz 2005 gadam. Ar 2006. gadu Tēvzemes Mantojums (Tēvzemes Nacionālo Spēku Savienības, Tēvzemes Savienība, Tautas Mantojums) partijas biedrs, valdes loceklis, partijas priekšsēdētāja biedrs. Latvijas Jūrniecības Fonda valdes priekšsēdētājs. Latvijas Jūrniecības Savienības Sertifikācijas centra vadītājs.

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1965. gada strādāja RJTO par palīgstrādnieku, tad RVR par atslēdznieku-regulētāju. No 1966 līdz 1970 – mācības Rīgas Jūrskolā. No 1970. gada strādāja “Latvijas Jūras Kuģniecībā” par matrozi, kapteiņa palīgu, vēlāk uzņēmumā “Baltijas Jūras Ceļi” par otro un vecāko stūrmani, tad “Rīgas Jūras Tirdzniecības Osta” par kapteini. No 1989. līdz 1992. gadam vienlaicīgi vairākkārtējs Rīgas pašvaldību deputāts un struktūru vadītājs, Latvijas Pašvaldību Savienības izpilddirektors, LR ZS 12 bataljona komandieris. No 1992 gada pirmais Latvijas Hidrogrāfijas Dienesta priekšnieks un izveidotājs, darbs Rīgas Domes transporta un enerģētikas komisijā, Nekustamo īpašumu komisijā. No 1994. gada Rīgas Eksperimentālās Kuģu mehāniskās rūpnīcas direktors un vienlaicīgi Rīgas Domes Pilsētas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Transporta un satiksmes komisijas, a/s “Rīgas Ūdens”padomes loceklis, vada darba grupu Domes asfalta–betona rūpnīcas izveidošanai. No 1998. gada LR Saeimas deputāts. No 2001. gada Latvijas Jūrniecības Fonda valdes priekšsēdētājs un LJS Sertifikācijas centra vadītājs.

Darbība Saeimas komisijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juridiskā komisija – sekretārs. Revīzijas komisija – priekšsēdētāja vietnieks. Parlamentārā izmeklēšanas komisija PVAS "Latvijas Kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu izmeklēšanas jautājumos – priekšsēdētājs. Apakškomisija Komerclikumdošanas izstrādei. Baltijas lietu apakškomisija. Īpaši atbalstāmo reģionu sociālās attīstības apakškomisija. Jūrniecības, zivsaimniecības un transporta apakškomisija – priekšsēdētājs. Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisija. Vides apakškomisija. Atbalsta grupa Latvijas virzībai uz NATO - priekšsēdētājs Baltijas Asamblejas juridiskā komisija – priekšsēdētājs .Baltijas Asamblejas redakcijas komisija – priekšsēdētājs. Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācija Latvijas - Ēģiptes parlamentu sadarbības grupa - sekretārs Latvijas - Grieķijas parlamentu sadarbības grupa - priekšsēdētājs Latvijas - Igaunijas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Japānas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Kanādas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Kazahstānas parlamentu sadarbības grupa - priekšsēdētājs Latvijas - Komi parlamentu sadarbības grupa - priekšsēdētājs Latvijas - Krievijas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Kuveitas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Ķīnas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Marokas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Norvēģijas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Polijas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Somijas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Turcijas parlamentu sadarbības grupa Latvijas - Zviedrijas parlamentu sadarbības grupa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]