Stulpiņš — Vikipēdija

Stulpiņi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Stulpiņš ir no koka zara vai saknes darināts sēdeklis. Iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Savulaik Rucavas pagastā atrastais stulpiņš apskatāms Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stulpiņi

↑ Kultūras kanonā iekļautais stulpiņš — krēsls no koka saknes vai līka zara. 4. studija. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2017. gada 3. maijs.

Šis ar lauksaimniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Latvijas kultūras kanons

Arhitektūra un dizains	Viensēta Vecrīgas siluets Rundāles pils Hāberlands Šmēlings Ķeniņu ģimnāzija Rīgas koka arhitektūra Dzintaru koncertzāle Salaspils memoriāls Dailes teātris Kronbergs Birkerts stulpiņš Rīgas pils interjers Minox Rīga 12 Latvijas plakāti Latvijas nauda

Kino	"Lāčplēsis" "Baltie zvani" "Purva bridējs" "Elpojiet dziļi..." "Nāves ēnā" "Ceplis" "Ābols upē" "Vecāks par desmit minūtēm" "Vanadziņš" "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" "Vai viegli būt jaunam?" "Šķērsiela"

Literatūra	Ādamsons Belševica Bērziņš Blaumanis Čaks Ezera Jaunsudrabiņš Kaudzītes Mīlenbahs Poruks Rainis Skalbe Vācietis Ziedonis

Mūzika	Dārziņš Garūta Ivanovs Jurjāns A. Kalniņš I. Kalniņš Mediņš Melngailis Mītels Pauls Vasks Vītols

Skatuves māksla	Smiļģa Dailes teātris Jaunušana Nacionālais teātris Drāmas teātris Šapiro Jaunatnes teātris Hermaņa Jaunais Rīgas teātris Mierlauks Pētersons Liniņš Kroders Ķimele Liedskalniņa Pūcītis Ligers Tangijeva-Birzniece Lembergs

Tautas tradīcijas	Dainas Dziesmu teikšana Kokles un koklēšana Tautas tērps Lielvārdes josta Dziesmu svētki Rudzu maize Latgales podniecība Jāņi Kapu kopšana Dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Suiti Lībiešu kultūra

Vizuālā māksla	Sēfrenss Rozentāls Purvītis Valters Jaunsudrabiņš Kazaks Grosvalds Zaļkalns Zāle "Baltars" Strunke Eliass Padegs Bērziņš Spuris