Transports Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Transporta infrastruktūra Latvijā sevī ietver autoceļus, dzelzceļus, lidostas, lidlaukus, ūdensceļus un ar tiem saistītās ostas vai piestātnes, kā arī cauruļvadu sistēmas.

Ceļu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, arī diennakts gaišajā laikā jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.[1]

Autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Latvijas autoceļi
Numurs E ceļš Virziens Garums (km)
A1 E67 Rīga - Ainaži (Igaunijas robeža) 101
A2 E77 Rīga - Sigulda - Veclaicene (Igaunijas robeža) 196
A3 E264 Inčukalns - Valmiera - Valka (Igaunijas robeža) 101
A4 E67 E77 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) 20
A5 E67 E77 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) 40
A6 E22 E262 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Pāternieki (Baltkrievijas robeža) 307
A7 E67 Rīga - Bauska - Grenctāle (Lietuvas robeža) 85
A8 E77 Rīga - Jelgava - Meitene (Lietuvas robeža) 76
A9 Rīga - Skulte - Liepāja 199
A10 E22 Rīga - Ventspils 190
A11 Liepāja - Rucava (Lietuvas robeža) 57
A12 E22 E262 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Terehova (Krievijas robeža) 166
A13 E262 Grebņeva (Krievijas robeža) - Rēzekne - Daugavpils - Medumi (Lietuvas robeža) 163
A14 E262 Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne) 15
A15 E262 Rēzeknes apvedceļš 7

Latvijas autoceļu sistēmas garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoceļi Ar melno segumu,

km

Ar grants/šķembu segumu,

km

Kopā,

km

Valsts autoceļi
Galvenie autoceļi (A) 1675 - 1675
Reģionālie autoceļi (P) 4517 956 5473
Vietējie autoceļi (V) 2790 10 274 13 064
Pašvaldību autoceļi
Autoceļi 1102 29 337 30 439
Ielas 4573 3466 8039
Citi ceļi
Meža ceļi 24 8396 8420
Māju ceļi 500 3000 3500
Kopā ceļi un ielas 15 100 55 729 70 610

Dzelzceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš ir valsts īpašumā esoša dzelzceļa kompānija Latvijā. Tās meitas uzņēmumi veic pasažieru pakalpojumus, kā arī pārvadā lielu daudzumu kravas, kravas vilcieni darbojas visā pašreizējā pasažieru tīklā, vairākas līnijas pašlaik ir slēgtas pasažieru pārvadājumiem.

Starp Gulbeni un Alūksni ir ekspluatācijā esošs (dienā kursē 2 vilcienu pāri) šaursliežu dzelzceļš, kura garums ir 33 km.[2]

Dzelzceļu garums Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Platsliežu (1 520 mm platuma) - 2 314 km (no tiem elektrificēti 270 km)

Šaursliežu (750 mm platuma) - 33 km (2002)

Kopā: 2 347 km

Pasažieru Vilciens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Pasažieru Vilciens

Pasažieru Vilciens ir VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas kompānija un vienīgā pasažieru pa dzelzceļu pārvadāšanas kompānija Latvijā.

Iekšzemes pasažieru līnijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa satiksme ar kaimiņvalstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidostas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir galvenā un vienīgā lielā Latvijas lidosta, kas gadā pārvadā aptuveni 5 miljonus pasažieru (2017. gadā pat nedaudz vairāk par 6 miljoniem).[3] Tā ir lielākā lidosta Baltijas valstīs un nodrošina tiešos lidojumus uz vairāk nekā 80 galamērķiem 30 valstīs, ieskaitot tiešo transatlantisko lidojumu uz Ņujorkas Džona Kenedija starptautisko lidostu.[4] Tā ir arī airBaltic galvenais centrs. Lidostas atrodas arī Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā (Tukumā).

Lidlauki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gadā Latvijā bija 51 lidlauks, 27 no tiem ar cieto segumu.

Ostas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils osta ir noslogotākā osta Baltijas valstīs. Galvenās ostas atrodas Rīgā (Rīgas brīvosta un Rīgas Pasažieru termināls), Ventspilī (Ventspils brīvosta) un Liepājā (Liepājas osta). Lielākā daļa no tām tiek izmantota tranzīta satiksmei, puse no kravas ir jēlnafta un naftas produkti.[5]

Ūdensceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

300 km (pastāvīgi kuģojami).

Cauruļvadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naftas 412 km; naftas produktu 421 km; dabasgāzes 1,097 km (2003).

Tirdzniecības flote[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

11 kuģi (ar tonnāžu 1 000 vai vairāk bruto reģistra tonnas (GRT)) kopā pavisam 53 153 GRT/37 414 tonnu pilno kravnesību jeb dedveitu[6] (DWT), ieskaitot dažus ārvalstu īpašumā esošus kuģus, kas šeit reģistrēti kā peldoši zem Latvijas karoga:

  • Vācijas īpašumā -1;
  • Grieķijas īpašumā -1;
  • Ukrainas īpašumā -1 (2002).

Kuģi pēc veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kravas kuģi (cargo ships) - 6;
  • Naftas tankkuģi (petroleum tankers) - 1;
  • Refrižeratori (refrigerated cargo) - 2;
  • Rolkeri[7] (roll-on/roll-off ships) - 1;
  • Mazās kabotāžas[8] / pasažieru -1.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ceļu satiksmes noteikumi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2018-11-03.
  2. «Bānītis». www.banitis.lv. Skatīts: 2018-11-03.
  3. «Lidosta “Rīga” gadu noslēdz ar ievērojamu pasažieru un kravu apjoma pieaugumu | Riga International Airport». www.riga-airport.com. Skatīts: 2018-11-03.
  4. «LĒTAS AVIOBIĻETES - AVIOKASES.LV». www.aviokases.lv. Skatīts: 2018-11-03.
  5. Latvia, World Bank
  6. «Akadēmiskā terminu datubāze - dedveits - dedveits». termini.lza.lv. Skatīts: 2018-11-03.
  7. «Akadēmiskā terminu datubāze - rolkeris - rolkeris». termini.lza.lv. Skatīts: 2018-11-03.
  8. «vārds Mazā kabotāža | definīcija Latviski valodā - Oxford Living Dictionaries». Oxford Dictionaries | Latviski. Skatīts: 2018-11-03.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]