Saldus novads (2009—2021)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saldus novads
(2008—2021)
Saldus novada karte.png
Saldus novada karogs Saldus novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Saldus
Kopējā platība:[1] 1 682,9 km2
 • Sauszeme: 1 641,1 km2
 • Ūdens: 41,8 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 21 438
Blīvums: 13,1 iedz./km2
Izveidots: 2008. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.saldus.lv
Saldus novads Vikikrātuvē

Saldus novads bija 2004. gada teritoriālajā reformā izveidota Kurzemes pašvaldība, kurā apvienota bijušā Saldus rajona Saldus pilsēta un 15 pagasti. Robežojās ar Vaiņodes, Skrundas, Kuldīgas, Kandavas, Brocēnu un Auces novadiem, kā arī Lietuvas Telšu un Šauļu apriņķiem. Novada centrs bija Saldus.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.[4]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā bija apvienoti Saldus pilsēta un 15 pagasti - Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagasti.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (22327)
  
86.3%
Lietuvieši (1776)
  
6.9%
Krievi (923)
  
3.6%
Cita tautība (842)
  
3.3%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus novada pašvaldība bija Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalstīja LU 2013.-2019.gadā, kad izveidoja stipendiju ‘’Medusmaize’’, kas paredzēta sava novada jauniešiem, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas uzsāk pamatstudijas kādā no Latvijas augstskolām. Izpildot kritērijus, atbalsts tiek sniegts visu pamatstudiju laiku.[6]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]