Jaunpiebalgas novads
| Jaunpiebalgas novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Centrs: | Jaunpiebalga | |||||
| Kopējā platība:[1] | 251,2 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 245,8 km2 | |||||
| • Ūdens: | 5,4 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 1 992 | |||||
| Blīvums (2021): | 8,1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Jaunpiebalgas pagasts Zosēnu pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. 2021. gada teritoriālās reformas gaitā pievienots Cēsu novadam.[3]
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]13. gadsimtā Jaunpiebalgas novads atradās Tālavas letgaļu Piebalgas pilsnovadā. 1361. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds Piebalgas un Dzērbenes draudžu novadus ieķīlāja savam vasalim Bartolomejam no Tīzenhauzenes.[4]
1530. gadā Piebalgas pils minēta kā viena no arhibīskapa koadjutora Brandenburgas Vilhelma septiņām galda muižām (latīņu: mensa archiepiscopalis, vācu: thaffelghude), pēc Livonijas kara Piebalgas pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.
Zviedru Vidzemes laikā Piebalgas pilsmuižas zemes sadalīja divās muižās, ko sāka dēvēt par Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu (Neuhof). Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I 1711. gadā abas Piebalgas muižas piešķīra savam karavadonim Borisam Šeremetjevam, kura pēcnācējiem tās piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.[5]
Teritoriālais iedalījums
[rediģēt | labot pirmkodu]Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastam.
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[rediģēt | labot pirmkodu]Pašvaldība
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[rediģēt | labot pirmkodu]Darbojas regbija klubs "Livonia".
Kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[rediģēt | labot pirmkodu]Jaunpiebalgā atrodas luterāņu baznīca un netālu no Jaunpiebalgas — katoļu baznīca.
Ievērojami novadnieki
[rediģēt | labot pirmkodu]- Emīls Dārziņš (1875—1910), komponists un mūzikas kritiķis
- Hermanis Buduls (1882—1954), psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns
- Kārlis Miesnieks (1887—1977), gleznotājs
- Augusts Ģiezens (1888—1964), valodnieks un skolotājs
- Jēkabs Strazdiņš (1905—1958), gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis
- Jānis Paukštello (1951), aktieris
Ievērojamas vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[rediģēt | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 Februāris 2021.
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 Jūnijs 2021.
- ↑ «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-02-23.
- ↑ Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 47 lpp.
- ↑ «pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2015. gada 15. jūlijā.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]| Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
