Ogres novads (2002—2021)

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2002. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads.

Ogres novads (2002—2021)
Ogres novads 2002. gada (tumšāks) un 2009. gada robežās
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ogre
Kopējā platība:	991,1 km2
• Sauszeme:	962,3 km2
• Ūdens:	28,8 km2
Iedzīvotāji (2021):	32 790
Blīvums (2021):	34,1 iedz./km2
Izveidots:	2002. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 9 pagasti Krapes pagasts Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Madlienas pagasts Mazozolu pagasts Meņģeles pagasts Ogres pilsēta Ogresgala pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts
Mājaslapa:	www.ogre.lv
Ogres novads Vikikrātuvē

Ogres novads bija pašvaldība Vidzemes dienvidrietumos no 2002. līdz 2021. gadam. Tajā ietilpa bijušā Ogres rajona Ogres pilsēta un 9 pagasti (līdz 2002. gadam - viens). Novada administratīvais centrs bija Ogre. Robežojās ar Ikšķiles, Ropažu, Mālpils, Amatas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes un Ķeguma novadiem.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas tika izveidots jauns Ogres novads.

Vēsture

No 2002. gada līdz 2009. gada 1. jūlijam Ogres rajona Ogres novadu veidoja tikai Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts. 2009. gada 1. jūlijā pēc rajonu likvidācijas Ogres novadā iekļāva arī Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagastus.

Ģeogrāfija

Virsmas reljefs, klimats, ūdeņi

Ogres novada teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas vidējais absolūtais augstums mainās 20—50 m robežās. Novada D daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru R—A virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Ogres novadā kopumā ir siltāks un sausāks nekā rajona vidusdaļā un A daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap −6 °C, bet jūlijā — ap 17,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600 — 700 mm. Novada D daļā plūst Daugava; vidusdaļā novadu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka. Novadā ir vēl arī mazākas upītes — Ķiļupe, Urga, Kazupe u.c. sīkupītes. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas. Novada teritorija neizceļas ar sevišķu mežainumu. Tas ir mazāks nekā vidēji rajonā — tikai 29%. Tikai Z daļā ir lielāki mežu masīvi. Taču pagastā aug 28 dižkoki. Ogresgala ciemā Ogres krastā aug Ogres rajonā lielākā vīksna (stumbra apkārtmērs 6,5 m). Ievērības cienīgus apmērus ir sasniedzis tāds ļoti lēni augošs krūms kā kadiķis — Neteiču kadiķa stumbra apkārtmērs ir 1,3 m. Ievērību pelna arī Vecdupānu liepa (5,7 m un 5,4 m) Ogres kreisajā krastā apmēram 2 km lejpus Ogresgala, bet no ozoliem — Krauzu dižozols (5,8 m) Rankas labajā krastā apmēram 1,5 km augšpus Ogresgala. Meži aizņem 42% no novada teritorijas.

Etniskais sastāvs

Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (27067)			75.1%
Krievi (5863)			16.3%
Baltkrievi (936)			2.6%
Poļi (446)			1.2%
Ukraiņi (472)			1.3%
Cita tautība (774)			2.1%
Nav izvēlēta (468)			1.3%

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Teika par Kangaru kalnu rašanos ( Teksts un tā audioieraksts, teicējs Ēriks Pozemovskis) Arhivēts 2016. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē.