Marija Kirī

Vikipēdijas raksts

Marija Kirī Marie Skłodowska–Curie Personīgā informācija Dzimusi 1867. gada 7. novembrī Varšava, Krievijas impērija (tagad  Polija) Mirusi 1934. gada 4. jūlijā (66 gadi) Pasī (Passy) Savoja,  Francija Pilsonība  Krievija, vēlāk  Francija Tautība poliete

Zinātniskā darbība Zinātne fizika, ķīmija Darba vietas Sorbonna Alma mater Sorbonna, ESPCI Pasniedzēji Anrī Bekerels Studenti Andrē Luī Debjerns (André-Louis Debierne), Margarita Perē (Marguerite Perey) Sasniegumi, atklājumi radioaktivitāte Apbalvojumi 1903. gada Nobela prēmija fizikā 1911. gada Nobela prēmija ķīmijā

Marija Sklodovska-Kirī (poļu: Maria Skłodowska-Curie, dzimusi 1867. gada 7. novembrī, mirusi 1934. gada 4. jūlijā) - poļu izcelsmes franču zinātniece, radioloģijas aizsācēja un divkārtēja Nobela prēmijas laureāte. Viņa dibināja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā. Pagaidām vienīgais zinātnieks, kurš ieguvis divas Nobela prēmijas dažādās zinātnēs.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Pēc dzimšanas Varšavā, Polijā, viņas pirmie dzīves gadi bija grūti, tajos mirst viņas māsa, un četrus gadus vēlāk - māte. Viņai bija apbrīnojama uzcītība, atstājot novārtā ēšanu un miegu, lai mācītos. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa nevarēja iestāties nevienā Polijas vai Krievijas universitātē, jo tajās neuzņēma sievietes. Viņa vairākus gadus strādāja par guvernanti Cehanovā, līdz beidzot ar vecākās māsas palīdzību pārcēlās uz Parīzi, kur studēja ķīmiju un fiziku Sorbonnas universitātē, kur pēc tam kļuva par pirmo sievieti - pasniedzēju.

Sorbonnā viņa satika un apprecēja citu pasniedzēju - Pjēru Kirī. Kopā viņi pētīja radioaktīvos materiālus, it īpaši urāna rūdu uraninītu, kas nez kāpēc bija vairāk radioaktīva par no tās iegūto urānu. 1898. gadā viņi secināja, ka tajā jābūt vēl kādam elementam, kas ir vēl radioaktīvāks par urānu, un 26. decembrī Marija Kirī paziņoja par jaunā elementa eksistenci.

Turpmākajos gados viņi attīrīja vairākas tonnas uranīta, pamazām koncentrējot radioaktīvās sastāvdaļas, līdz beigās izolēja hlorīda sāļus un tad divus jaunus ķīmiskos elementus. Pirmo viņi nosauca par poloniju, par godu Marijas dzimtenei, un otro par rādiju, tā augstās radioaktivitātes dēļ.

Kopā ar Pjēru Kirī un Henriju Bekerelu 1903. gadā viņai piešķīra Nobela prēmiju fizikā. Viņa bija pirmā sieviete, kas ieguva Nobela prēmiju.

Astoņus gadus vēlāk, 1911. gadā, viņa ieguva Nobela prēmiju ķīmijā.

1. pasaules kara laikā viņa attīstīja mobilu radiogrāfijas iekārtu lietošanu ievainoto karavīru ārstēšanā.

1934. gadā viņa mira no leikēmijas, ko izraisīja viņas ilgā saskarsme ar radiāciju.

Priekštecis: Henriks Lorencs Pīters Zēmans	Nobela prēmija fizikā 1903 kopā ar Anrī Bekerelu un Pjēru Kirī	Pēctecis: Džons Strats
Priekštecis: Otto Valahs	Nobela prēmija ķīmijā 1911	Pēctecis: Viktors Grinjāns Pols Sabatjē