2014. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2011 2012 2013 - 2014 - 2015 2016 2017 |
| Latvijā: | 2011 2012 2013 - 2014 - 2015 2016 2017 |
| Laikapstākļi: | 2011 2012 2013 - 2014 - 2015 2016 2017 |
| Sportā: | 2011 2012 2013 - 2014 - 2015 2016 2017 |
| Kino: | 2011 2012 2013 - 2014 - 2015 2016 2017 |
Šajā lapā ir apkopoti 2014. gada notikumi Latvijā. 2014. gadā viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām bija Rīga.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Andris Bērziņš | |
| Ministru prezidents | Valdis Dombrovskis (līdz 22. janvārim) | Dombrovska 3. Ministru kabinets |
| Laimdota Straujuma (kopš 22. janvāra) | Straujumas 1. Ministru kabinets Straujumas 2. Ministru kabinets | |
| Saeimas priekšsēdētāja | Solvita Āboltiņa (līdz 4. novembrim) | |
| Ināra Mūrniece (kopš 4. novembra) |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gada dzīvnieks — pelēkais vilks (Canis lupus)[1]
- Gada putns — pupuķis (Upupa epops)[2]
- Gada kukainis — Mannerheima īsspārnis (Oxyporus mannerheimii)[3]
- Gada bezmugurkaulnieks — parastā jūraszīle (Balanus improvisus)[4]
- Gada gliemis — liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostomos)[5]
- Gada koks — zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum)[6]
- Gada augs — laksis (Allium ursinum)[7]
- Gada sēne — dzīslkāta beka (Boletus projectellus)[8]
- Gada ģeoloģiskais objekts — Korkuļu ūdensrijējs[9]
- Gada arheoloģiskais piemineklis — Veckuldīgas pilskalns[10]
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz Eiropas Savienības naudas vienību — eiro; Latvija ir 18. valsts, kas pievienojas eirozonai.[11]
- Viļānos par godu Latvijas bijušajai naudas vienībai atklāta Lata iela. Tā ir pirmā apdzīvotā vieta Latvijā, kur par godu latam nosaukta iela.[12]
- 14. janvāris:
- pēdēja diena, kad Latvijā oficiāli vēl varēja norēķināties ar latiem.
- paziņots par futbola kluba FK Liepājas Metalurgs darbības pārtraukšanu.[13]
- 16. janvāris — Ministru prezidents Valdis Dombrovskis devās vizītē uz Somiju.
- 17. janvāris:
- Latvijā darba vizītē ieradās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite;
- paziņots, ka mazumtirgotājs Mego iegādāsies veikalu tīkla IKI Latvijā apsaimniekotāju SIA Palink;
- Krievijas galvaspilsētā Maskavā trijos tirdzniecības tīklos apturēta Latvijas uzņēmuma Kolumbija LTD zivju konservu pārdošana, jo tajos konstatēts paaugstināts benzpirēna līmenis;
- Rīga 2014: Latvijas Nacionālajā operā tika atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads.
- 18. janvāris:
- notika pirmo grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālā bibliotēkas vecās ēkas uz jauno ēku, cilvēku ķēdei nododot grāmatas no rokas rokā. Kopumā akcijā apmēram 2000 grāmatas pārvietoja vairāk nekā 14 000 cilvēku;[14]
- partijas "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" kongresā apstiprināts partijas jaunais nosaukums "Latvijas Krievu savienība".
- 22. janvāris — Saeima apstiprināja Laimdotu Straujumu par Ministru prezidentu, tādējādi viņa kļuvusi par pirmo sievieti šajā amatā.
- 25. janvāris — notika "Muzikālā banka 2013" noslēguma koncerts, kurā par uzvarētāju kļuva Dons ar dziesmu "Pēdējā vēstule".[15]
- 26. janvāris — Grammy mūzikas balva nominācijā "labākais kora sniegums" piešķirta igauņu diriģentam Tenu Kaljustem par Arvo Perta opusa Adam's Lament izpildījumu, kurā piedalījās arī Latvijas Radio koris un Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga.
- 27. janvāris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Mongolijas ārlietu ministrs Luvsanvandans Bolds.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — pretī Ministru kabineta ēkai notika pikets krievu skolu atbalstam un par izglītības iespējām krievu valodā.[16]
- 7.—23. februāris — Latvija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ieguva 4 medaļas — 2 sudraba un 2 bronzas.
- 12. februāris — brāļu Andra un Jura Šica divnieks ieguva bronzas medaļu kamaniņu braukšanā.
- 13. februāris — Latvijas jauktā komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics) ieguva bronzas medaļu kamaniņu braukšanas stafetē.
- 15. februāris — Martins Dukurs ieguva sudraba medaļu skeletonā.
- 23. februāris — Oskara Melbārža četrinieks bobslejā ieguva sudraba medaļu.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. marts — tika pasniegtas Zelta Mikrofona (Mūzikas ierakstu galva balvas) 2013. gada balvas.
- 26. marts — Latvijā valsts vizītē ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija.
- 31. marts - Latvijas Radio 5 - Pieci.lv uzsāka apraidi 93,1 megaherca (MHz) FM frekvencē Rīgā
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — tika plānota elektrības tirgus atvēršana, kas tomēr dažas dienas pirms tam tika pārcelta uz 2015. gada 1. janvāri.[17]
- 2. aprīlis — Lattelecom interaktīvajā televīzijā tika pārtraukta kanāla "TV3 Latvija" pārraidīšana.[18]
- 9. aprīlis — stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz pārdot sintētiskos kanabinoīdus.
- 16. aprīlis — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Turcijā.
- 17. aprīlis — Rīgā, Talejas ielā 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais Valsts ieņēmumu dienesta ēku komplekss.[19]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — projekta "Rīga 2014" ietvaros tika atvērta Stūra māja.[20]
- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Valmierā.
- 24. maijs — notika 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā.[21]
- 25. maijs — Rundāles pils pēc tajā pabeigtajiem restaurācijas darbiem tika atvērta apmeklētājiem.[22]
- 28. maijs — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Uzbekistānā.
- 30. maijs — reitingu aģentūra Standard & Poor's paaugstināja Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām no BBB+ uz A-.
- 31. maijs — Cēsīs tika atklāta Vidzemes koncertzāle "Cēsis".[23]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. jūnijs — ekspluatācijā tika nodota Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.
- 10. jūnijs — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Tadžikistānā.
- 12. jūnijs:
- prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Mongolijā.
- Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika atvērta apmeklētājiem.[24]
- 22. jūnijs — Dagdas novadā kādā saimniecībā mājas cūkām konstatēts klasiskais cūku mēris.
- 25. jūnijs — Lattelecom interaktīvajā televīzijā tika atsākta kanāla "TV3 Latvija" pārraidīšana pēc tā pārtraukšanas 2. aprīlī.[25]
- 26. jūnijs — pie robežas ar Baltkrieviju trim meža cūkām un Krāslavas novadā trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris; nākamajās dienās atrastas vēl vairākas meža cūkas ar šo sērgu.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Austrijas prezidents Heincs Fišers.
- 9.—19. jūlijs — Rīgā notika 8. Pasaules koru olimpiāde. Tajā piedalījās ap 20 000 dziedātāju no visas pasaules.[26]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +36,7 °C, kas bija Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.[27]
- 4. augusts — Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.[28]
- 29. augusts — notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas oficiālā atklāšana.[29]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. septembris — prezidents Andris Bērziņš Tallinā tikās ar Baltijas valstu un ASV prezidentiem.
- 8. septembris — tika paziņots, ka Latvija būs viena no 2015. gada Eiropas čempionāta basketbolā norises vietām.[30]
- 22. septembris — prezidents Andris Bērziņš darba vizītē ieradās ASV.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. oktobris — tika parakstīts "Liepājas metalurga" pārdošanas līgums.[31]
- 4. oktobris — notika 12. Saeimas vēlēšanas.[21]
- 16. oktobris — prezidents Andris Bērziņš darba vizītē Milānā, piedalījās 10. Eiropas Savienības — Āzijas valstu un valdību vadītāju (ASEM) samitā.
- 23. oktobris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Turcijas prezidents Redžeps Erdogans.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Valdis Dombrovskis stājās Eiropas Savienības komisāra un Eiropas Komisijas viceprezidenta ar atbildību par eiro un sociālo dialogu amatā Žana Kloda Junkera komisijā.
- 4. novembris — savu darbību uzsāka 12. Saeima.
- 5. novembris — tika parakstīts Citadele bankas pārdošanas līgums.[32]
- 6. novembris — Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā Twitter profilā paziņoja, ka ir gejs.[33] Viņš ir pirmais politiķis Latvijas vēsturē, kas publiski atzinis savu homoseksualitāti.[34][35]
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. decembris — Rīgā notika Eiropas Kino balvas pasniegšanas ceremonija.[36]
- 17. decembris — Saeima akceptēja 2015. gada valsts budžetu ar plānotiem 7,3 miljardus eiro lieliem ieņēmumiem un 7,5 miljardus eiro lieliem izdevumiem.[37]
- 26. decembris — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Gruzijā.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Oļegs Mantuļņikovs, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1946. gadā)[38]
- 10. janvāris — Vladimirs Einiņš, jūrnieks un politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 20. janvāris — Valdis Jancis, pianists (dzimis 1934. gadā)[39]
- 21. janvāris — Rūta Broka, aktrise (dzimusi 1946. gadā)[40]
- 25. janvāris — Nija Millere, gleznotāja un pedagoģe (dzimusi 1933. gadā)
- 28. janvāris — Talrids Rullis, tulkotājs (dzimis 1941. gadā)
- 30. janvāris — Vilnis Zariņš, filozofs (dzimis 1930. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. februāris — Filips Stroganovs, mehāniķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
- 12. februāris — Ella Detlova, pedagoģe (dzimusi 1922. gadā)
- 18. februāris — Margarita Stāraste, grāmatu ilustratore un rakstniece (dzimusi 1914. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — Jānis Ķekars, aktieris (dzimis 1928. gadā)
- 13. marts — Ilgvars Spilners, ķīmiķis, trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks un žurnālists (dzimis 1941. gadā)
- 25. marts — Herta Naudiņa, radioteātra režisore (dzimusi 1919. gadā)
- 28. marts — Zigrīda Rūtiņa, aktrise (dzimusi 1931. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Rodrigo Rikards, režisors un operators (dzimis 1925. gadā)[41]
- 12. aprīlis — Dainis Stalts, latviešu un līvu folklorists, politiķis (dzimis 1939. gadā)
- 26. aprīlis — Vera Singajevska, aktrise (dzimusi 1923. gadā)
- 26. aprīlis — Niks Matvejevs, mūziķis (dzimis 1958. gadā)
- 29. aprīlis:
- Gunārs Čipēns, zinātnieks (dzimis 1933. gadā)
- Edgars Vinters, gleznotājs (dzimis 1919. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. maijs — Ligita Silaraupa, uzņēmēja, sabiedriska darbieniece un politiķe (dzimusi 1958. gadā)
- 28. maijs — Jāzeps Pīgoznis, gleznotājs (dzimis 1934. gadā)[42]
- 31. maijs — Imants Žūriņš, pedagogs un kultūras darbinieks (dzimis 1923. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. jūnijs — Brigita Zeltkalne, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1937. gadā)
- 15. jūnijs — Andris Grūtups, jurists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1949. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. augusts
- Inese Jurjāne, aktrise (dzimusi 1964. gadā)
- Uldis Stelmakers, aktieris (dzimis 1959. gadā)
- 17. augusts — Visvaldis Eglītis, basketbolists (dzimis 1936. gadā)
- 24. augusts — Elga Freiberga, filozofe, docētāja, pētniece un tulkotāja (dzimusi 1956. gadā)
- 27. augusts — Dailis Rožlapa, gleznotājs, scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. septembris — Jānis Apelis, bijušais Drošības policijas priekšnieks (dzimis 1942. gadā)[43]
- 12. septembris — Normunds Naumanis, teātra un kino kritiķis, žurnālists (dzimis 1962. gadā)[44]
- 17. septembris — Arturs Heniņš, rakstnieks un vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)[45]
- 21. septembris — Ināra Šteina, aktrise (dzimusi 1940. gadā)
- 25. septembris — Jāzeps Osmanis, rakstnieks, tulkotājs un mākslinieks (dzimis 1932. gadā)[46]
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Māris Villerušs, čellists (dzimis 1936. gadā)[47]
- 19. oktobris — Valērijs Karpuškins, sporta žurnālists un politiķis (dzimis 1949. gadā)[48]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Inta Brikše, pasniedzēja, profesore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne (dzimusi 1956. gadā)[49]
- 2. novembris — Heinrihs Lepeško, Rīgas kinostudijas direktors (dzimis 1931. gadā)[50][51]
- 3. novembris — Mirdza Lukaža, tēlniece (dzimusi 1930. gadā)[52]
- 6. novembris — Harijs Kukels, operators (dzimis 1941. gadā)[53]
- 13. novembris — Krišjānis Peters, politiķis (dzimis 1975. gadā)
- 14. novembris — Uģis Rūķītis, modes mākslinieks, uzņēmējs (dzimis 1960. gadā)
- 20. novembris:
- Georgs-Juris Pučka, aktieris (dzimis 1935. gadā)[54]
- Ruta Veidemane, valodniece (dzimusi 1933. gadā)
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris — Jānis Tomsons, aktieris (dzimis 1933. gadā)
- 4. decembris — Harijs Gerhards, aktieris (dzimis 1933. gadā)
- 8. decembris — Felicita Pauļuka, māksliniece (dzimusi 1925. gadā)
- 20. decembris — Ēriks Niedra, žurnālists, televīzijas producents (dzimis 1961. gadā)
- 25. decembris — Osvalds Štrauss, horeogrāfs un pedagogs (dzimis 1927. gadā)
- 27. decembris — Dzidra Uztupe-Karamiševa, basketboliste un trenere (dzimusi 1930. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2014. gada dzīvnieks – pelēkais vilks Dabasdati.lv 2014. gada 23. janvārī.
- ↑ LETA. «2014. gada putns - pupuķis». Diena.lv, 2013. gada 27. decembrī. Skatīts: 2013. gada 27. decembrī.
- ↑ «Mannerheima īsspārni izraugās par 2014. gada kukaini». Delfi.lv. 2014. gada 10. janvārī. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
- ↑ 2014. gada bezmugurkaulnieks — parastā jūraszīle Dabasdati.lv 2014. gada 13. janvārī.
- ↑ Gada gliemis - liellūpas vīngliemezis Dabas aizsardzības pārvalde Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.
- ↑ 2014. gada koks — zirgkastaņa Dabasdati.lv 2013. gada 27. decembrī.
- ↑ 2014. gada augs — laksis Dabasdati.lv 2014. gada 3. janvārī.
- ↑ 2014. gada sēne — dzīslkāta beka Dabasdati.lv 2014. gada 6. janvārī.
- ↑ Korkuļu ūdensrijējs — 2014. gada ģeoloģiskais objekts Arhivēts 2014. gada 27. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabas zīmes
- ↑ 2014. gada arheoloģijas piemineklis LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA
- ↑ «Latvija pievienojusies eirozonai». Delfi.lv. 2014. gada 1. janvārī. Skatīts: 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ «Viļānos atklāta Lata iela». Delfi.lv. 2014. gada 1. janvārī. Skatīts: 2014. gada 1. janvārī.
- ↑ «Titulētais futbola klubs 'Liepājas metalurgs' beidz savu darbību». Delfi.lv. 2014. gada 14. janvārī. Skatīts: 2014. gada 14. janvārī.
- ↑ «FOTO: Ar grāmatu draugu ķēdes palīdzību Gaismas pilī nogādātas ap 2000 grāmatas». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 20. janvārī.
- ↑ «Foto: Noskaidrota 2013. gada vērtīgākā dziesma». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. janvārī. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «Foto: Pie valdības ēkas piketā krievu skolu atbalstam pulcējas ap 100 cilvēku». delfi.lv. 2014. gada 4. februāris. Skatīts: 2015. gada 31. augustā.
- ↑ «Saeima atliek elektrības tirgus pilnīgu atvēršanu». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «'Lattelecom' sāk atslēgt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ Jaunais VID ēku komplekss pieņemts ekspluatācijā Arhivēts 2014. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 17.04.2014.
- ↑ «Foto: Stūra mājas baisie kabineti atver durvis mākslai un vēstures skaidrošanai». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ 21,0 21,1 «Kandidātiem». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. martā. Skatīts: 2014. gada 25. janvārī.
- ↑ «Foto: Durvis ver pilnībā restaurētā Rundāles pils». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «Cēsīs svētki - koncertzāles atklāšana». www.lsm.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-29. Skatīts: 2019-02-18.
- ↑ LETA. «'Gaismas pils' apmeklētājiem durvis vērs 12. jūnijā». Delfi.lv, 2014. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 9. jūnijā.
- ↑ «'Lattelecom' interaktīvajā televīzijā atkal varēs vērot TV3». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «8. Pasaules koru olimpiāde». singriga.lv. Skatīts: 2014. gada 25. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «LVĢMC: Sasniegts jauns Latvijas karstuma rekords». Diena.lv. 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.
- ↑ «papildināts (17:24) - Gaisa temperatūra Latvijā pirmo reizi pārsniegusi +37 grādus». Diena.lv. 2014. gada 4. augustā. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.
- ↑ «Foto un video: Gaismas pils atklāšana». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «Latvijā notiks 2015. gada Eiropas basketbola čempionāts (papildināts pulksten 18:05)». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «Parakstīts līgums par 'Liepājas metalurga' pārdošanu». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «Privatizācijas aģentūra un 'Ripplewood' paraksta 'Citadeles' pārdošanas līgumu». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ «Edgara Rinkēviča Twitter profils». Twitter.com. 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
- ↑ LETA. «Ārlietu ministrs Rinkēvičs publiski atzīstas, ka ir homoseksuāls». Diena.lv, 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
- ↑ «Rinkēvičs sociālajos medijos paziņo: 'lepns būt gejs'». Delfi.lv. 2014. gada 6. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
- ↑ «Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana pēc gada Rīgā. Lokāli un personiski». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 7. decembrī.
- ↑ «Saeima akceptē nākamā gada valsts budžetu». LSM.lv. Skatīts: 2014. gada 30. decembrī.
- ↑ Ушел из жизни заместитель председателя правления ЛРО
- ↑ «Miris pianists Valdis Jancis (1934 - 2014)». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
- ↑ «Mūžībā aizgājusi aktrise Rūta Broka (1946 - 2014)». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
- ↑ «papildināts (12:46) - Mūžībā aizgājis režisors Rodrigo Rikards». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
- ↑ Mūžībā aizgājis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis ir.lv
- ↑ Miris bijušais Drošības policijas priekšnieks Jānis Apelis ir.lv
- ↑ Mūžībā aizgājis teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis lsm.lv
- ↑ «Mūžībā aizgājis rakstnieks Arturs Heniņš (14.07.1932. - 17.09.2014.)». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
- ↑ Mūžībā aizgājis rakstnieks Jāzeps Osmanis lsm.lv
- ↑ «Mūžībā aizgājis izcilais latviešu čellists Māris Villerušs». Delfi.lv. 2014. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 2. oktobrī.
- ↑ «Miris pazīstamais Latvijas futbola žurnālists un bijušais Saeimas deputāts Karpuškins». Delfi.lv. 2014. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 20. oktobrī.
- ↑ Mūžībā aizgājusi LU SZF profesore Inta Brikše Arhivēts 2014. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē. tvnet.lv
- ↑ «Mūžībā aizgājis bijušais Rīgas kinostudijas direktors Heinrihs Lepeško». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.
- ↑ «Heinrihs Lepeško». nekropole.info. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ «Mūžībā aizgājusi tēlniece Mirdza Lukaža». Delfi.lv. 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
- ↑ «Mūžībā aizgājis filmu operators Harijs Kukels». Delfi.lv. 2014. gada 7. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
- ↑ «Mūžībā aizgājis bijušais Rīgas Operetes teātra solists Juris Pučka». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 10. decembrī.