Brigita Zeltkalne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brigita Zeltkalne
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāte

Dzimšanas dati 1937. gada 29. decembrī
Liepāja, Karogs: Latvija Latvija
Miršanas dati 2014. gada 6. jūnijā (76 gadu vecumā)
Rīga
Profesija žurnāliste
Augstskola Latvijas Universitāte

Brigita Zeltkalne (1937—2014) bija latviešu žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece, bijusī Latvijas Augstākās Padomes deputāte.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1937. gada 29. decembrī Liepājā zemūdenes "Ronis" apkalpes locekļa Eduarda Zeltkalna ģimenē. Mācījās Rīgas 35. septiņgadīgajā skolā un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, strādāja ražošanas apvienībā "Sarkanais rīts" par mākslinieci modelētāju. 1967. gadā sāka strādāt Latvijas Valsts televīzijā, sākumā par redaktori Jaunatnes raidījumu redakcijā, pēc gada dažādos amatos Informatīvo raidījumu redakcijā, līdztekus studēja LVU Žurnālistikas fakultātē, ko absolvēja 1972. gadā.

Atmodas kustības laikā Zeltkalne iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanā, bija LTF Domes locekle. Popularitāti ieguva ar reportāžām par migrācijas un dzīvokļu problēmām. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputāti no 140. Skrundas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā Zeltkalne balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[1] Darbojās Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, vadīja Dzīvokļu komisiju un Apbalvojumu komisiju. Strādāja pie īres likuma sagatavošanas un likumdošanas sakārtošanas dzīvokļu jautājumos.

Pēc deputātes pilvaru beigām turpina darbu žurnālistikā, bija "Rīgas starptautiskā humanitātes fonda" prezidente, piedalījās projekta "Avīze Latvijas ieslodzījuma vietām" īstenošanā (1997).

Mirusi 2014. gada 6. jūnijā.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Neesamība jeb Cilvēki būros" (1999)
  • "Zināmais un nezināmais astrologs grāfs Vronskis" (2002)
  • "Astroloģija" (2008)
  • "Smieklojumi" (2016)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Zeltkalni apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Archived 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
  2. «timenote.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. janvārī. Skatīts: 2020. gada 28. janvārī.