2023. gads sportā

Pasaulē:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Latvijā:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Laikapstākļi:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Sportā:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Kino:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026

Šajā lapā apkopoti 2023. gada sporta notikumi.

Notikumi

Janvāris

• 26. decembris—5. janvāris — Kanādā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja mājinieki — Kanādas izlase.
• 11.—29. janvāris — Polijā un Zviedrijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā trešo reizi pēc kārtas uzvarēja Dānijas izlase.
• 12.—22. janvāris — Leikplesidā, ASV, notika ziemas universiāde.
• 16.—29. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Vienspēlēs uzvarēja Arina Sabaļenka un Novaks Džokovičs.
• 23.—29. janvāris — Espo, Somijā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
• 26. janvāris—5. februāris — Sanktmoricā, Šveicē, notika Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā.
• 28.—29. janvāris — Oberhofā, Vācijā, notika Pasaules čempionāts kamaniņu sportā.

Februāris

• 1.—11. februāris — Marokā notika FIFA Klubu Pasaules kauss.
• 6.—19. februāris — Kurševelā un Meribelā, Francijā, notika Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
• 8.—19. februāris — Oberhofā, Vācijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
• 21. februāris—5. marts — Planīcā, Slovēnijā, notika Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā.

Marts

• 2.—5. marts — Stambulā, Turcijā, notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās.
• 5. marts — notika 2023. gada F1 sezonas pirmās sacīkstes — Bahreinas Grand Prix.
• 10.—12. marts — Seulā, Dienvidkorejā, notika Pasaules čempionāts šorttrekā.
• 20.—26. marts — Saitamā, Japānā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.

Aprīlis

• 6. aprīlis — Vemblija stadionā pirmo reizi notika Finalissima spēle sieviešu futbolā starp Eiropas čempionēm Angliju un Copa América Femenina uzvarētājām Brazīliju. Tajā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvarēja Anglijas izlase.
• 15. aprīlis—1. maijs — Šefīldā notika Pasaules čempionāts snūkerā. Pirmo reizi par pasaules čempionu kļuva Beļģijas snūkerists Luka Bresels.
• 20.—30. aprīlis — Šveicē notika Pasaules U-18 čempionāts hokejā, kurā uzvarēja ASV izlase.

Maijs

• 6.—28. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja Slovēnijas riteņbraucējs Primožs Rogličs.
• 12.—28. maijs — Somijā un Latvijā notika Pasaules čempionāts hokejā. 28. pasaules čempiontitulu ieguva Kanāda, kas finālā ar 5:2 pieveica Vāciju. Bronzas medaļas pirmo reizi izcīnīja Latvijas izlase.
• 20. maijs—11. jūnijs — Argentīnā notika FIFA U-20 Pasaules kauss futbolā. Sākotnēji tas bija paredzēts Indonēzijā, bet tai tika atņemtas rīkošanas tiesībās, jo nevēlējās pieļaut Izraēlas dalību turnīrā. Pirmo reizi turnīrā uzvarēja Urugvajas U-20 izlase.
• 28. maijs—11. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā. Vienspēlēs uzvarēja Novaks Džokovičs un Iga Švjonteka. Džokovičs kļuva par par vīriešu tenisa rekordistu, izcīnot 23. Grand Slam titulu.
• 31. maijs — Puškāša arēnā Budapeštā, Ungārijā, notika 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas fināls. Tajā uzvarēja Spānijas klubs Sevilla FC, pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveicot Itālijas komandu AS Roma.

Jūnijs

• 7. jūnijs — Fortuna Arena stadionā Prāgā, Čehijā, notika 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas fināls, kurā Anglijas klubs West Ham United ar 2:1 uzvarēja Itālijas vienību Fiorentina.
• 10. jūnijs — Ataturka Olimpiskajā stadionā Stambulā, Turcijā, notika 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls, kurā pirmo titulu izcīnīja Anglijas klubs Manchester City, ar 1:0 uzvarot Milānas "Internazionale".
• 14.—18. jūnijs — Nīderlandē notika 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīrs. Par Nāciju līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva Spānijas izlases futbolisti, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica Horvātiju.
• 15.—25. jūnijs — Izraēlā un Slovēnijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, kurā pirmo reizi par čempionēm kļuva Beļģijas izlases basketbolistes.
• 16. jūnijs—16. jūlijs — Katarā bija paredzēts Āzijas kauss futbolā, taču augstās temperatūras vasarā dēļ pārcelts uz 2024. gada janvāri un februāri.
• 21. jūnijs—2. jūlijs — Polijā notika III Eiropas spēles.
• 21. jūnijs—8. jūlijs — Rumānijā un Gruzijā notika Eiropas U-21 čempionāts futbolā, kurā uzvarēja Anglijas U-21 izlase.
• 24. jūnijs—16. jūlijs — ASV un Kanādā notika CONCACAF Zelta kauss futbolā, kurā uzvarēja Meksikas izlase.

Jūlijs

• 1.—23. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā otro gadu pēc kārtas uzvarēja dāņu riteņbraucējs Jonass Vingegords.
• 3.—16. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Karloss Alkarass un Markēta Vondroušova.
• 14.—30. jūlijs — Fukuokā, Japānā, notika Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
• 20. jūlijs—20. augusts — Austrālijā un Jaunzēlandē notika FIFA Pasaules kauss sievietēm. Tajā pirmo reizi uzvarēja Spānijas izlase.
• 28. jūlijs—8. augusts — Čendu, Ķīnā, notika vasaras universiāde.

Augusts

• 4.—19. augusts — Akrā, Ganā, bija paredzēts rīkot Āfrikas spēles, bet organizatorisku nesaskaņu un kavēšanās dēļ tās pārceltas uz 2024. gada martu.
• 19.—27. augusts — Budapeštā, Ungārijā, notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
• 25. augusts—10. septembris — Indonēzijā, Japānā un Filipīnās notika Pasaules kauss basketbolā, kurā uzvarēja Vācija. Latvijas izlase, debitējot Pasaules kausā, izcīnīja 5. vietu.
• 26. augusts—17. septembris — notika daudzdienu velobrauciens Vuelta a España, kurā uzvarēja amerikānis Seps Kuss.
• 28. augusts—10. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Novaks Džokovičs un Koko Gofa.

Septembris

• 8. septembris—28. oktobris — Francijā notika Pasaules kauss regbijā, kurā ceturto reizi uzvarēja Dienvidāfrikas izlase.
• 16.—24. septembris — Serbijā notika Pasaules čempionāts cīņas sportā.
• 23. septembris—8. oktobris — Handžou, Ķīnā, notika 19. Āzijas spēles.
• 30. septembris—1. oktobris — Rīgā, Latvijā, notika Pasaules čempionāts skriešanā.

Oktobris

• 20. oktobris—5. novembris — Santjago, Čīlē, notika XIX Panamerikas spēles.

Novembris

• 10. novembris—2. decembris — Indonēzijā notika FIFA U-17 Pasaules kauss futbolā, kurā uzvarēja Vācijas U-17 izlase. Turnīrs sākotnēji bija paradzēts Peru, bet tā attteicās no rīkošanas, jo nespēja sagatavot nepieciešamo infrastruktūru.
• 19. novembris—7. decembris — Honiarā, Zālamana Salās, notika XVII Klusā okeāna spēles. Visvairāk medaļu izcīnīja Jaunkaledonijas sportisti.
• 30. novembris—17. decembris — Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā par čempionēm trešo reizi kļuva Francijas izlases handbolistes.

Decembris

• 2.—10. decembris — Singapūrā notika Pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kurā 11. čempiontitulu izcīnīja Zviedrija.
• 26. decembris—5. janvāris — Zviedrijā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja ASV junioru hokeja izlase.

Miruši

Janvāris

• 2. janvāris — Kens Bloks (Ken Block), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā)
• 4. janvāris:
  • Andris Skapsts, latviešu basketbola treneris (dzimis 1984. gadā)
  • Rozija Mitermaiere (Rosi Mittermaier), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā)
• 6. janvāris — Džanluka Vjalli (Gianluca Vialli), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā)
• 12. janvāris — Andris Skapsts, latviešu handbolists (dzimis 1961. gadā)
• 13. janvāris — Klāss Lestanders (Klas Lestander), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā)
• 14. janvāris:
  • Ainārs Eglons Leja, latviešu modernās pieccīņas treneris (dzimis 1931. gadā)
  • Liuve Vestra (Lieuwe Westra), Nīderlandes riteņbraucējs (dzimis 1982. gadā)
• 17. janvāris — Kriss Fords (Chris Ford), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1949. gadā)
• 23. janvāris — Irēna Egle, Latvijas kamaniņu braukšanas sporta pamatlicēja (dzimusi 1957. gadā)
• 30. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), kanādiešu hokejists (dzimis 1939. gadā)

• 
  Kens Bloks
• 
  Džanluka Vjalli
• 
  Liuve Vestra
• 
  Bobijs Halls

Februāris

• 2. februāris — Žans Pjērs Žabuils (Jean-Pierre Jabouille), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā)
• 6. februāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā)
• 8. februāris:
  • Pēteris Aleksandrovičs, latviešu motosportists, bijušais LAF un LaMSF prezidents (dzimis 1942. gadā)
  • Miroslavs Blaževičs (Miroslav Blažević), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
• 9. februāris — Markoss Alonso (Markos Alonso), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1959. gadā)
• 16. februāris — Tims Lobingers (Tim Lobinger), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
• 19. februāris — Gregs Fosters (Greg Foster), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā)
• 21. februāris — Amansio Amaro (Amancio Amaro), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā)

• 
  Kristians Atsu
• 
  Miroslavs Blaževičs
• 
  Amansio Amaro

Marts

• 1. marts — Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
• 12. marts:
  • Diks Fosberijs (Dick Fosbury), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
  • Feltons Spensers (Felton Spencer), ASV basketbolists (dzimis 1968. gadā)
• 21. marts — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā)
• 23. marts — Aldis Šūpulnieks, Latvijas paraolimpiskā sporta pamatlicējs (dzimis 1951. gadā)

• 
  Žists Fontēns
• 
  Diks Fosberijs
• 
  Viliss Rīds

Aprīlis

• 1. aprīlis — Māris Šmits, latviešu regbists (dzimis 1951. gadā)
• 13. aprīlis — Kreigs Brīns (Craig Breen), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā)
• 30. aprīlis — Mihails Vasiļonoks, latviešu hokejists, treneris (dzimis 1948. gadā)
• 30. aprīlis — Ralfs Bostons (Ralph Boston), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)

• 
  Kreigs Brīns

Maijs

• 1. maijs — Kelvins Deiviss (Calvin Davis), ASV vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
• 2. maijs — Torija Bovija (Tori Bowie), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā)
• 18. maijs — Džims Brauns (Jim Brown), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā)
• 20. maijs — Terijs Makdermots (Terry McDermott), ASV ātrslidotājs (dzimis 1940. gadā)
• 26. maijs — Igors Vasiļjevs ( Игорь Васильев), Krievijas handbolists (dzimis 1966. gadā)
• 29. maijs — Vitezslavs Maha (Vítězslav Mácha), Čehijas cīkstonis (dzimis 1948. gadā)
• 30. maijs — Raisa O'Farila (Raisa O'Farrill), Kubas volejboliste (dzimusi 1972. gadā)

• 
  Džims Brauns

Jūnijs

• 1. jūnijs — Deivids Džonss (David Jones), britu vieglatlēts (dzimis 1940. gadā)
• 3. jūnijs — Džims Hainss (Jim Hines), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā)
• 6. jūnijs:
  • Gints Freimanis, latviešu futbolists (dzimis 1985. gadā)
  • Maiks Makfārleins (Mike McFarlane), britu vieglatlēts (dzimis 1960. gadā)
• 9. jūnijs:
  • Floids Mārtins (Floyd Martin), kanādiešu hokejists (dzimis 1929. gadā)
  • Helmārs Millers (Helmar Müller), vācu vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
• 12. jūnijs:
  • Hārvijs Glanss (Harvey Glance), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā)
  • Vjačeslavs Zaicevs (Вячеслав Зайцев), krievu volejbolists (dzimis 1952. gadā)
• 13. jūnijs — Viktors Ļisickis (Виктор Лисицкий), krievu vingrotājs (dzimis 1939. gadā)
• 16. jūnijs — Džino Mēders (Gino Mäder), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā)
• 25. jūnijs — Vilhelms Bīzings (Wilhelm Büsing), vācu jātnieks (dzimis 1921. gadā)

• 
  Gints Freimanis
• 
  Džino Mēders

Jūlijs

• 1. jūlijs — Dilano van't Hofs (Dilano van 't Hoff), Nīderlandes autosportists (dzimis 2004. gadā)
• 9. jūlijs — Luiss Svaress Miramontess (Luis Suárez Miramontes), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
• 24. jūlijs — Trevors Frānsiss (Trevor Francis), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1954. gadā)

• 
  Luiss Svaress Miramontess
• 
  Trevors Frānsiss

Augusts

• 8. augusts — Federiko Bahamontess (Federico Bahamontes), Spānijas riteņbraucējs (dzimis 1928. gadā)
• 14. augusts — Rodions Amirovs (Родион Амиров), baškīru izcelsmes Krievijas hokejists (dzimis 2001. gadā)

• 
  Federiko Bahamontess

Septembris

• 12. septembris — Brendons Hanters (Brandon Hunter), ASV basketbolists (dzimis 1980. gadā)

• 
  Brendons Hanters

Oktobris

• 5. oktobris — Diks Butkus (Dick Butkus), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā)
• 8. oktobris — Agnēta Andešone (Agneta Andersson), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā)
• 10. oktobris — Brendans Malons (Brendan Malone), ASV basketbola treneris (dzimis 1942. gadā)
• 21. oktobris — Bobijs Čarltons (Bobby Charlton), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā)
• 24. oktobris — Nilss Holsts-Sērensens (Niels Holst-Sørensen), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā)
• 31. oktobris — Oļegs Protopopovs (Олег Протопопов), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā)

• 
  Diks Butkus
• 
  Bobijs Čarltons

Novembris

• 11. novembris — Rafaels Dvamena (Raphael Dwamena), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā)
• 18. novembris — Rūds Gēlss (Ruud Geels), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā)
• 19. novembris — Valentīna Eiduka, Latvijas vieglatlēte, škēpmetēja un trenere (dzimusi 1937. gadā)
• 21. novembris — Atis Vaisjūns, Latvijas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
• 25. novembris — Terijs Veneiblss (Terry Venables), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā)

• 
  Rūds Gēlss
• 
  Valentīna Eiduka
• 
  Terijs Veneiblss

Decembris

• 7. decembris — Aleksandrs Dronovs (Александр Дронов), Krievijas šahists (dzimis 1946. gadā)
• 14. decembris — Džordžs Makginnis (George McGinnis), ASV basketbolists (dzimis 1950. gadā)
• 17. decembris — Ēriks Montross (Eric Montross), ASV basketbolists (dzimis 1971. gadā)
• 29. decembris — Žils de Ferāns (Gil de Ferran), franču izcelsmes Brazīlijas autosportists (dzimis 1967. gadā)
• 31. decembris — Bendžamins Kiplagats (Benjamin Kiplagat), Ugandas vieglatlēts (dzimis 1989. gadā)

• 
  Džordžs Makginnis
• 
  Bendžamins Kiplagats

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2023. gads sportā.