Aizputes vēsture

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte).

Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Aizpute bija Kurzemes bīskapijas domkapitula pilsēta (1378—1513), Piltenes apgabala galvaspilsēta (1617—1795/1819), Aizputes virspilskunga iecirkņa un Aizputes apriņķa centrs (1818—1949), Aizputes rajona centrs (1950—1962), pēc tam Liepājas rajona pilsēta. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija Aizputes novada centrs.

Pirmsākumi

Pilsēta veidojusies pie Aizputes pilskalna Tebras upes labajā krastā, kas piederēja kuršu zemei Bandavai. Upes kreisais krasts piederēja Piemares zemei. Pēc Kurzemes sadalīšanas 1253. gadā, Aizpute (līguma tekstā Hasepotten) nonāca 1234. gadā dibinātās Kurzemes bīskapijas pakļautībā. Iepretī senajai kuršu pilij Tebras otrā krastā ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens 1249. gadā uzsāka Aizputes ordeņa pils būvniecību. Tomēr jau 1260. gadā Durbes kaujas laikā kuršu karavīri pārgāja žemaišu pusē un atteicās no Kurzemes bīskapa kundzības.

Lai apspiestu kuršu sacelšanos, 1261. gadā Livonijas ordeņa karaspēks aplenca Aizputes pili (hronikas tekstā Asseboten). Pilī patvērušies kurši nolēma pārstāt draudēt krustnešiem un slēdza mieru, kā ķīlu atdodami labiešu bērnus.

Nosaukuma cilme

1231. gada pāvesta sūtņa Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem Aizpute minēta kā Asimpute un Asenput, citos rakstos sastopamas vietvārda formas Asimpute, Asseboten, Assenputte, Hasenputten, kas vēlāk vāciskotajā variantā kļuvis par Hasenpoth. Jānis Endzelīns uzskata, ka vietvārda izcelsme visdrīzāk ir baltiska, tas varētu būt cēlies no lietuviešu vārda pùsti ('pamt, tūkt'), tātad 'vieta aiz augstienes'.

Kurzemes domkapitula pilsēta

Kurzemes dompkapitula pilsētas Aizputes ģerbonis 14. gadsimtā.

1295. gadā Aizputes pilī apmetās Kurzemes bīskaps un bīskapijas domkapituls, 1338. gadā pirmo reizi pieminēta Kurzemes bīskapa domkapitula pils, kurā atradās Svētā Jāņa baznīca. 1378. gada 17. martā Kurzemes bīskaps Oto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības.

1513. gadā Kurzemes domkapituls pameta Aizputes pili, bet 1521. gada janvārī, sakarā ar Vācu ordeņa valsts sabrukumu, Kurzemes bīskapija kļuva neatkarīga (Stift Kurland) un 1526. gadā bīskaps Hermanis Ronnebergs kļuva par Svētās Romas impērijas firstu. Šajā laikā no Prūsijas Aizputē sāka ieceļot ebreji. 1558. gadā bīskaps Johans IV fon Minhauzens savu valsti pārdeva Dānijas karalim Frederikam II.

• 
  Senās Aizputes plāns (1378)
• 
  Aizputes plāns (1827), redzams Aizputes pilsmuižas parks
• 
  Aizputes ordeņa pils (pa kreisi) un Kurzemes domkapitula baznīca (H. F. Vēbera zīmējums, 1814)

Piltenes apgabala pilsēta

16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes uzplaukums, Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta. Pēc Piltenes mantojuma kara Aizpute 1617. gadā kļuva par autonomā Piltenes apgabala galvaspilsētu. Aizputē atradās tā augstākās pārvaldes iestādes — landrātu kolēģija un tiesa.

Tebras otrā krastā atradās Kurzemes hercogistes teritorija ar pili, kuru Otrā Ziemeļu kara laikā izpostīja zviedru karaspēks, tomēr 1665. gadā hercogs Jēkabs to atkal atjaunoja, izvietojot garnizonu un lielgabalnieku komandu.

Šajā laikā Tebras labajā krastā atradās Piltenes-Aizputes draudzes novads (Piltens-Hasenpoth), bet kreisajā krastā Ordeņa Aizputes draudzes novads (Ordens-Hasenpoth). 1760. gadā uzbūvēta Aizputes pilsmuiža.

Apriņķa pilsēta

1795. gadā Aizpute kļuva par Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirkņa, 1819. gadā par Aizputes apriņķa centru. Iedzīvotāju skaits strauji pieauga, ieceļojot Lietuvas ebrejiem, bet vēlāk samazinājās zem pieaugošās Liepājas iespaida.

1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

• 
  Aizpute ap 1860. gadu
• 
  Aizputes dzelzceļa stacija (1917. gada pastkarte)
• 
  Lielā iela Aizputē
• 
  Lielā iela Aizputē
• 
  Boju iela Aizputē
• 
  Kuldīgas iela Aizputē
• 
  Aizputes pilsmuižas kungu māja (20. gadsimta sākumā)

Pēc Latvijas valsts izveides

Aizputes pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū pilsētas galva Jānis Jirgensons.

Līdz 1949. gadam Aizpute bija Aizputes apriņķa centrs (1918–1949), tad Aizputes rajona centrs (1950–1962).

1962. gadā Aizputes rajonu likvidēja un Aizpute kļuva par Liepājas rajona mazpilsētu. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija Aizputes novada centrs, pēc tam Dienvidkurzemes novada pilsēta.