Baltijas Linu manufaktūra

Baltijas linu audeklu manufaktūras AS "Ķengarags"

Veids	Linu izstrādājumu ražošana
Dibināts	1859. gada 27. novembris
Likvidēts	1940. gadā (1993. gadā)
Galvenais birojs	Ķengaraga iela 6, Rīga, Latvija
Darbinieki	~ 430
Peļņa	46 000 Ls (5 miljoni rubļu)
Nozare	Rūpniecība
Produkti	Linu audums, linu diegi, zvejas tīkli, sporta tīkli, tamza, lāpāmie diegi, vītas virves un auklas.

Baltijas Linu manufaktūras kompānija (vācu: Baltische Leinen Manufactur Compagnie) bija viens no trim lielākajiem linu izstrādājumu uzņēmumiem Latvijā (5000 spoļu) un viens no vecākajiem uzņēmumiem Rīgā. Uzņēmums atradās Ķengaraga ielā 6, Ķengaragā. Uzņēmumu 1859. gadā dibināja Nikolajs Ludvigs Bokslafs (arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa tēvs). 1940. gadā uzņēmums tika nodots likvidācijai.

Vēsture

Nikolaja Ludviga Bokslafa tēvs V. L. Bokslafs bija tirgotājs, kurš no zemniekiem iepirka linus, maksājot par tiem nevis naudā, bet ar importa precēm. Nikolajs jaunībā palīdzēja tēvam viņa tirdzniecības gaitās. Lai palielinātu peļņu, tēvs aizsūtīja Nikolaju uz Angliju iepazīties ar aušanas manufaktūrām un apgūt linu mehanizēto aušanu. Atgriežoties no Anglijas, Nikolajs iegādājās linu apstrādes iekārtas un atveda tās uz Rīgu.

1859. gada 27. novembrī Nikolajs Bokslafs nodibināja Baltijas Linu manufaktūras kompāniju, kļūstot par tās direktoru un 1860. gada 1. jūlijā uz Blieķu muižas zemes Daugavas krastā uzcēla lielu mūra fabrikas ēku ar korpusiem. Uzņēmums nodarbojās ar linu apstrādi, linu audeklu aušanu un balināšanu. 1884. gadā ražošanas telpas tika paplašinātas ar jaunām ēkām. 1892. gadā par kompānijas direktoru strādāja Teodors Burmeisters. No 1913. gada 4. decembra fabrikā sāka darboties slimokase, kas darbojās līdz 1917. gadam.

Pēc Pirmā pasaules kara fabrika atsāka savu darbību. 1924. gadā uzņēmums pārreģistrēja statūtus un nomainīja nosaukumu uz AS Baltijas Linu audeklu manufaktūra, bet 1928. gadā tas tika pārdēvēts par Baltijas linu audeklu manufaktūras AS "Ķengarags". Sabiedrības pamatkapitāls 380 000 Ls bija sadalīta 3 800 akcijās ar vienas akcijas vērtību 100 Ls. Uzņēmums ražoja linu audumu un diegus, bet no 1935. gada galvenais uzņēmuma ražojums bija zvejas tīkli, sporta tīkli (volejbolam, tenisam u.c), tamza, lāpāmie diegi, dzensiksnas, ugunsdzēsēju šļūtenes, vītas virves un auklas, nostādot savu produkciju blakus labākiem ārzemju ražojumiem.^[1] Tajā bija nodarbināti 80 strādnieki. 1903. gadā uzņēmumā strādāja 429 strādnieki un apgrozījums bija 284 400 rubļi. Produkcija bija ļoti populāra un iecienīta. Uzņēmums saņēma daudzus apbalvojumus: 1867. gadā Parīzē, 1870. gadā Pēterburgā, 1883. gadā Rīgā un citus.^[2]

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas uzņēmumu pārdēvēja par Rīgas tīklu aušanas fabriku, tas izgatavoja upes un jūras zvejas tīklus.^[1] 1935. gadā uzņēmuma peļņa bija 360 000 Ls; 1936. gadā – 28 200 Ls; 1937. gadā – 22 000 Ls; 1938. gadā – 46 000 Ls. 1939. gadā tā īpašnieki repatriējās uz Vāciju un 1940. gada 13. februārī uz uzņēmuma bāzes izveidoja Rīgas tīklu aušanas fabriku "Ķengarags", ko pārņēma centrālā savienība "Zvejnieks".^[3]

Pēc Latvijas okupācijas nacionalizētais uzņēmums turpināja darbību. Kopš 1950. gada tas ražoja arī traļus, stāvvadus un driftertīklus siļķu zvejai. 1960. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Rīgas zvejas rīku fabriku, kurā fabrikas dibinātāja inženiera Teodora Burmeistera mazdēls Juris Burmeisters strādāja par galveno inženieri. Tīklu fabrika bija Latvijas PSR Zivju rūpniecības ministrijas pārziņā. 1969. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Rīgas eksperimentālo zvejas rīku un plastmasas izstrādājumu rūpnīcu, kuras apgrozījums sasniedza 5 miljonus rubļu. Uzņēmums ražoja tīklu audumus un tīklus, zvejas auklas un dažādus plastmasas izstrādājumus.^[1] 1993. gada 31. decembrī uzņēmums pārtrauca savu darbību.^[2] Pašlaik bijušā uzņēmuma teritorijā atrodas uzņēmuma Toss viesnīcas komplekss "Toss Hotel", restorāns "Eiropa", boulinga halle "Toss Boulinga halle" un ēdināšanas uzņēmuma Lido restorāns "Lido Krievu sēta".

Vēsturiskie nosaukumi

Uzņēmumam bija pieci vēsturiskie nosaukumi:

AS Baltijas linu audeklu manufaktūras kompānija (no 1859. gada līdz 1924. gadam);
AS Baltijas linu audeklu manufaktūras (no 1924. gada līdz 1928. gadam);
Baltijas linu audeklu manufaktūras AS "Ķengarags" (no 1928. gada līdz 19??. gadam);
Rīgas tīklu aušanas fabrika (no 19??. gada līdz 1939. gadam);
Rīgas tīklu aušanas fabrika "Ķengarags" (no 1939. gada līdz 1960. gadam);
Rīgas zvejas rīku fabrika (no 1960. gada līdz 1969. gadam);
Rīgas eksperimentālā zvejas rīku un plastmasas izstrādājumu rūpnīca (no 1969. gada līdz 1993. gadam).

1993. gadā uzņēmums pārtrauca savu darbību.

Attēlu galerija

Baltijas linu audeklu manufaktūras AS "Ķengarags" akcija 100 latu vērtībā. 1929. gads.
Baltijas linu audeklu manufaktūras AS “Ķengarags” ceha ēka.
Baltijas linu audeklu manufaktūras AS “Ķengarags” administrācijas ēka.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 758. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 Rīgas austrumu izpilddirekcija^{[novecojusi saite]}
↑ Rūpnieciskās zvejas tehnika. I daļa, I nodaļa. Latvijas PSR Republikaniskā zvejnieku kolhozu savienība, 1956. 278. lpp.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[:1-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 758. lpp.

[:0-2] 2,0 ^2,1 Rīgas austrumu izpilddirekcija^{[novecojusi saite]}

[3] Rūpnieciskās zvejas tehnika. I daļa, I nodaļa. Latvijas PSR Republikaniskā zvejnieku kolhozu savienība, 1956. 278. lpp.

[1]

[2]

[3]