Luksemburga (luksemburgiešu : Lëtzebuerg , vācu : Luxemburg franču : Luxembourg Luksemburgas Lielhercogistes dienvidu daļā, pie Petruses ietekas Alzetē . Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta. Banku un administratīvais centrs.
Viens no ES centriem, jo šeit (Kiršbergas rajonā) atrodas vairākas ES iestādes — Eiropas Savienības tiesa (European Court of Justice ), Eiropas Revīzijas palāta (European Court of Auditors ), Eiropas Parlamenta sekretariāts, kā arī Eurostat
Pirmās rakstiskās ziņas par Luksemburgu ir no 963. gada. Pilsētas tiesības ir no 1244. gada. Pilsēta vienmēr atradusies lielu ceļu krustojumā. Gadsimtu gaitā tika uzceltas aizsargsienas, tā kļuva par ļoti nocietinātu pilsētu. To bieži dēvēja par "Ziemeļu Gibraltāru". Tomēr laika gaitā pilsētai vairākkārt mainījās saimnieki.
No 1443. gada pilsētu ieņēma burgundieši . 1609. — 1684. un 1697. — 1724. gadā pilsēta ietilpa Spānijā , 1684.—1697. un 1794.—1815. gadā — Francijā , 1714.—1794. gadā — Austrijā .
Pirmajā un Otrajā pasaules karā Luksemburgu ieņēma vācu karaspēks. 1952. gadā Luksemburga kļuva par ES priekšteča — Eiropas Ogļu un tērauda kopienas galvenās mītnes vietu.
Luksemburgas vecpilsēta Luksemburgas pilsētā dzimuši:
Gaspārs Teodors Ignāss de la Fontēns (Gaspard Théodore Ignace de la Fontaine , 1787—1871) - politiķisHugo Gernsbeks (Hugo Gernsback , 1884—1967) — ASV izgudrotājs un rakstnieksŠarlijs Golls (Charly Gaul , 1932—2005) — riteņbraucējsKims Kirhens (Kim Kirchen , dzimis 1978. gadā) — riteņbraucējsAnne Krēmere (Anne Kremer , dzimusi 1975. gadā) — tenisisteGabriels Lipmans (Gabriel Lippmann , 1845—1921) — fiziķisEmīls Reiters (Émile Reuter , 1874—1973) — politiķisAndi Šleks (Andy Schleck , dzimis 1985. gadā) — riteņbraucējsFrenks Šleks (Fränk Schleck , dzimis 1980. gadā) — riteņbraucējsDžefs Štrasers (Jeff Strasser , dzimis 1974. gadā) — futbolistsRobērs Šūmans (Robert Schuman , 1886—1963) — politiķisGastons Torns (Gaston Thorn , 1928—2007) — politiķisŽans Žaks Vilmārs (Jean-Jacques Willmar , 1792—1866) — politiķisRietumeiropa Ziemeļeiropa Centrāleiropa Dienvideiropa Austrumeiropa
Amsterdama Nīderlande Andora la Velja Andora Berne Šveice a Brisele Beļģija Daglasa Menas Sala Dublina Īrija Gibraltārs Gibraltārs Lisabona Portugāle Londona Apvienotā Karaliste Luksemburga Luksemburga Madride Spānija Monako Monako Parīze Francija Sentheljēra Džērsija Sentpīterporta Gērnsija Vaduca Lihtenšteina
Helsinki Somija Kopenhāgena Dānija Longjērbīene Svalbāra Mariehamna Olande Oslo Norvēģija Reikjavika Islande Rīga Latvija Stokholma Zviedrija Tallina Igaunija Touršhavna Fēru Salas Viļņa Lietuva
Ankara ‡ , Turcija † Atēnas Grieķija Nikosija ‡ , Kipra , Ziemeļkipra 1 Podgorica Melnkalne Roma Itālija Sanmarīno Sanmarīno Priština Kosova Sarajeva Bosnija un Hercegovina Skopje Ziemeļmaķedonija Tirāna Albānija Valleta Malta Vatikāns Vatikāns Zagreba Horvātija
Baku Azerbaidžāna † Bukareste Rumānija Chinvala Dienvidosetija †1 Erevāna Armēnija † Kijiva Ukraina Kišiņeva Moldova Minska Baltkrievija Maskava Krievija † Astana Kazahstāna † Sofija Bulgārija Suhumi Abhāzija †1 Tbilisi Gruzija † Tiraspole Piedņestra 1
↑ https://lustat.statec.lu/vis?lc=fr&tm=population%20par%20commune&pg=0&df%5Bds%5D=ds-release&df%5Bid%5D=DF_X021&df%5Bag%5D=LU1&df%5Bvs%5D=1.1&pd=%2C&dq=A.&vw=tb ; Q7603920 ; pārbaudes datums: 25 maijs 2024.
Luksemburga
Luksemburga Vikikrātuvē.svg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luksemburga..svg){kind=small}
