Māris Dzelzskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māris Dzelzskalns
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Māris Dzelzkalns.jpg
Dzelzskalna kā 10. Saeimas deputāta portrets
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1973. gada 6. janvārī (45 gadi)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Zaļā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Svetlana Dzelzskalne
Profesija ugunsdzēsējs
Augstskola Maskavas Augstākā ugunsdrošības tehniskā skola

Māris Dzelzskalns (dzimis 1973. gada 6. janvārī) ir latviešu ugunsdzēsējs, aktīvists un politiķis. Bijis 10. Saeimas deputāts no ZZS, tika ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gadā Dzelzskalns absolvējis Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu, specializējies par latviešu valodas pasniedzēju krievu valodas plūsmā. 1994. gadā pabeidzis mācības Ugunsdrošības tehniskajā skolā, kļuvis par ugunsdrošības inspektoru. 1999. gadā Maskavas Augstākajā ugunsdrošības tehniskajā skolā ieguvis ugunsdrošības inženiera grādu.[1]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākus gadus M. Dzelzskalns strādāja par ugunsdrošības inženieri, taču guva muguras traumu, pēc kuras bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Pēc traumas iegūšanas viņš strādāja Labklājības ministrijā par konsultantu invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos.[2]

Vairākus gadus vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu "Kopā", kurā tiek stāstīts par cilvēkiem ar invaliditāti, viņu tiesībām, iespējām un aktualitātēm.[3] Tāpat Dzelzskalns ir biedrības "Kopā" vadītājs un Invalīdu lietu nacionālās padomes sekretārs.[4]

Hepatīta konstatēšana un tiesas process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā Dzelzskalns nodeva asinis Rīgas Stradiņa slimnīcā un tajās tika konstatēts C hepatīts. Par saslimšanu viņš netika informēts, viņš to uzzināja 2002. gadā, ārstējoties no citas slimības.[5] Dzelzskalns iesūdzēja tiesā valsts aģentūru "Sabiedrības veselības aģentūra" (SVA) sakarā ar viņa neinformēšanu par asinīs atklāto vīrusu. Saskaņā ar Administratīvās rajona tiesas 2006. gada spriedumu, SVA bija jāizmaksā 8000 Ls Mārim Dzelzskalnam un 4000 Ls viņa sievai Svetlanai.[5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta piedalījies 10. Saeimas vēlēšanās. Iekļauts apvienības Rīgas sarakstā ar 25. numuru.[4] Ieguvis Saeimas mandātu, pēc tam, kad to uz laiku nolika Raimonds Vējonis sakarā ar darbību Ministru kabinetā.[2] Kļuvis par Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas biedru.[6]

Neilgi pēc stāšanās amatā Dzelzskalns medijiem paziņoja: "Mans lauciņš Saeimā būs cilvēki ar invaliditāti un viņu labklājības veicināšana."[7] Dzelzskalns ir otrais Saeimas deputāts ar invaliditāti, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, visā tās vēsturē. Pirmā bija Žanete Vasaraudze.[2]

11. Saeimas vēlēšanās ar trešo numuru kandidēja no ZZS saraksta Rīgas apgabalā, taču netika ievēlēts.[8]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māris Dzelzskalns ir dzimis 1973. gada 6. janvārī. Precējies ar Svetlanu. Laulībā dzimuši trīs bērni — Daniels, Artūrs un Sindija.[2][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Māris Dzelzskalns». CVK. Skatīts: 2011.01.06.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Par 10. Saeimas deputātu kļuvis Māris Dzelzskalns». Apeirons. 2010.11.04. Skatīts: 2011.01.10.
  3. «PR: Raidījums "Kopā" pierādīs, ka invalīdi var visu». Diena. 2008. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 10. janvārī.
  4. 4,0 4,1 «Vēlēšanās startē arī sabiedriskais aktīvists Māris Dzelzskalns». Apollo. 2010.07.31. Skatīts: 2011.01.10.
  5. 5,0 5,1 5,2 «Valstij Mārim Dzelzskalnam būs jāizmaksā 12 000 latu». Aktīvs. 2008.11.21. Skatīts: 2011.01.10.
  6. «Māris Dzelzskalns strādās arī divās Saeimas apakškomisijās». Apeirons. 2010.11.30. Skatīts: 2011.01.10.
  7. Elīna Zalāne. «Dzelzskalns: Mans lauciņš Saeimā būs cilvēki ar invaliditāti un viņu labklājība». Diena, 2010. gada 4. novembrī. Skatīts: 2011. gada 10. janvārī.
  8. «Zaļo un Zemnieku savienība, Rīgas apgabals». CVK. Skatīts: 2012.04.01.