Vladimirs Nikonovs

Vladimirs Nikonovs; Владимир Никонов
	Vladimirs Nikonovs 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāts
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāts
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati	1955. gada 4. aprīlī (67 gadi); Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	krievs
Politiskā partija	TSP (?-2010); Saskaņa (kopš 2010)
Bērni	divi dēli
Profesija	inženieris
Reliģija	vecticībnieks

Vladimirs Nikonovs (krievu: Владимир Владимирович Никонов; dzimis 1955. gada 4. aprīlī Rēzeknē)^[2] ir Latvijas krievu politiķis, pārstāv partiju "Saskaņa".^[3] Bijis vairāku Saeimas sasaukumu un Rēzeknes domes deputāts.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītību ieguvis Rēzeknes 2. vidusskolā (1972), Rīgas Politehniskajā institūtā (specialitāte inženieris mehāniķis; 1977). Pēc studijām strādājis vairākos uzņēmumos Rēzeknē.^[2] Bijis mākslinieks restaurators Latgales Kultūrvēstures muzejā,^[2] kopš 1999. gada ir Rēzeknes vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā ticis ievēlēts Rēzeknes domē no Tautas Saskaņas partijas, kur darbojās kā komitejas priekšsēdētājs. Arī 2009. gadā ievēlēts Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, jau no "Saskaņas Centra" saraksta.

2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta un tika ievēlēts 10. Saeimā. Tāpat 2011. gadā tika ievēlēts arī 11. Saeimā.^[4]

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu atzīts par vienu no 12 "nerunīgajiem deputātiem", jo 12. Saeimā 44 pavadītajos mēnešos Nikonovs tikai divas reizes runājis no tribīnes un ne reizi nav gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.^[5]^[6]

2018. gada rudenī V. Nikonovs tika ievēlēts 13. Saeimā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Vladimira Nikonova Rēzeknes hronikas». Rv.lv. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.^{[novecojusi saite]}
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Apsveicam Vladimiru Nikonovu!». Rezeknesbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.
↑ Ģirts Zvirbulis. «Jaunais likumdevēju simtnieks». Latvijas Avīze. News.lv. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.
↑ 11. Saeimas profils
↑ «Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem?». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.
↑ «Politiķu darbi». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Nikonovs

[1] «Vladimira Nikonova Rēzeknes hronikas». Rv.lv. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.^{[novecojusi saite]}

[Biogrāfija-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Apsveicam Vladimiru Nikonovu!». Rezeknesbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.

[3] Ģirts Zvirbulis. «Jaunais likumdevēju simtnieks». Latvijas Avīze. News.lv. Skatīts: 2012. gada 18. janvārī.

[11S-4] 11. Saeimas profils

[5] «Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem?». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.

[6] «Politiķu darbi». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]