Pāriet uz saturu

Aleksejs Holostovs

Vikipēdijas lapa
Aleksejs Holostovs
Aleksejs Holostovs 2010. gadā
9. Saeimas, 10. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1979. gada 23. jūlijā (44 gadi)
Tautība Latvijas krievs
Politiskā partija Saskaņa (līdz 2013)
Profesija uzņēmējs
Augstskola Rīgas Aviācijas universitāte
Transporta un sakaru institūts

Aleksejs Holostovs (dzimis 1979. gada 23. jūlijā) ir Latvijas krievu uzņēmējs un politiķis, bijis Saeimas deputāts, pārstāvot partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs".

A. Holostovs studējis Rīgas Aviācijas universitātē, 1999. gadā iegūstot ekonomikas zinātņu bakalaura grādu, kā arī Transporta un sakaru institūtā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.[1]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bija partijas "Saskaņa" 2006. gadā dibinātās jaunatnes organizācijas "Patrioti.lv" vadītājs. Iniciēja arī projektu Rīgas Jauniešu dome.[2] 2006. gadā A. Holostovs arī kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no apvienibas "Saskaņas Centrs" saraksta, netika ievēlēts, taču kļuva par Saeimas "Saskaņas" Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova palīgu.[3] 2009. gadā viņš kļuva par 9. Saeimas deputātu, stājoties Eiropas Parlamentā ievēlētā Aleksandra Mirska vietā. 2010. gadā ievēlēts arī 10. Saeimā.

Saeimā strādāja no 2009. līdz 2011. gadam, būdams arī deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu.[1] Tāpat arī darbojās vairākās Saeimas komisijās:[1] Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā, Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā. Starp A. Holostova palīgiem darbam Saeimā bija biedri no viņa dibinātās jaunatnes organizācijas "Patrioti.lv" — Mitrofans Slobodjans un Antoņina Ņenaševa.[4]

2011. gadā kandidēja arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. No partijas "Saskaņa" A. Holostovs izstājies 2013. gadā.[nepieciešama atsauce]

Balstoties uz KNAB informāciju, A. Holostovs partijai vairāk nekā desmit gadus regulāri veicis ziedojumus.[1]

Medijos A. Holostova vārds izskanēja saistībā ar Vladimiram Putinam veltīta ekociemata izveidošanu, kā arī Krievijas apsūdzību par spiegošanu Latvijas Valsts Drošības dienesta uzdevumā. 2014. gadā izraidīts no Krievijas ar apsūdzībām par spiegošanu Latvijas un ASV labā.

Putinam veltītā ekociemata izveidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada pavasarī plašsaziņas medijos tika izplatīta ziņa, ka Aleksejs Holostovs Latvijā sāka attīstīt ekociematu tīklu "Blagodat", vienu no ekociematiem, kas atrodas starp Rīgu un Jūrmalu, nosaucot Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā — "Putinka". Ekociematu tīklu Holostovs plānoja attīstīt kopā ar laulāto, ar ģimenei piederošā uzņēmuma SIA "Vianeta" starpniecību. Balstoties uz Holostova sniegto informāciju, projektā investējuši vietējie Latvijas iedzīvotāji, savukārt interese iegādāties īpašumus nākusi ne tikai no Krievijas, bet arī no Kazahstānas, Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī no Latvijas. Tolaik medijiem par ekociematu attīstību un nosaukumu Holostovs pauda:

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijai ir liels gods, ka viena no tās apdzīvotajām vietām nosaukta par godu tik ievērojamam cilvēkam, kurš sniedzis lielu ieguldījumu Krievijas un visas pasaules attīstībā.[5]

Pēc gada, 2014. gada pavasarī, Putins publiski pateicās par viņam izrādīto godu un medijiem atklāja, ka Holostova veidotajā ekociematā "Putinka" par 50 tūkstošiem eiro ir iegādājies sev zemes gabaliņu.[6]

Tiek apsūdzēts par spiegošanu un izraidīts no Krievijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada rudenī Aleksejs Holostovs tika izraidīts no Krievijas, balstoties uz Krievijas Federālā drošības dienesta apsūdzību spiegošanā. Krievijas valsts kontrolētajā telekanālā NTV, kur bieži atspoguļoti Krievijas propagandas materiāli, tika apgalvots, ka viņu rīcībā ir videomateriāls ar Holostova interviju Krievijas Federālā drošības dienestam, kurā Holostovs sakot, ka Latvijā esot savervēts ap 2006.—2007. gadu, esot bezizejas situācijā, jo, nepiekrītot sadarboties, Latvijas specdienesti būtu apdraudējuši viņa ģimeni. Holostova izvēlētais segvārds bijis "Glorija”, un viņa uzdevumos esot bijis vākt informāciju par Krievijas iedzīvotāju, arī amatpersonu, neapmierinātību ar valdību un prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī par Krievijas Federācijas aizsardzības spējām. Telekanāla NTV sižetā tolaik izskanēja:

...pamatā Drošības policijas funkcijas (vēlāk — Valsts Drošības dienests) ir neuzkrītoši veikt to organizāciju kontroli, kas aizstāv krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības. Turklāt šī struktūra caur pašas aģentūras tīklu veic izlūkdarbību Krievijas teritorijā.[1]

Kā skaidrots telekanāla NTV sižetā, Holostovam bijuši plaši sakari Krievijas Valsts domes deputātu vidū, ar kuriem viņš bieži ticies, turklāt Krievijā mēdzis viesoties regulāri — reizi trijos mēnešos, tādēļ viņam nācies atskaitīties par katru tikšanās reizi. Būtisku kaitējumu tomēr Holostovs neesot varējis nodarīt, tādēļ Krievijā viņam piemērota tikai izraidīšana no valsts. Pats Holostovs plašsaziņas medijiem paudis izbrīnu par šo apsūdzību un izraidīšanu, apgalvojot, ka par to neko nezinot.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Kozlovskis: Krievijas TV sižets par Holostovski ir informatīvā kara daļa • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2014-11-16. Skatīts: 2022-11-10.
  2. «Rīgas Jauniešu dome – treniņš nākotnes politikai». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-10.
  3. www.DELFI.lv. «Holostovu politikā ievedis Dolgopolovs; studenti viņa labā kārdināti ar datoru». delfi.lv (latviešu), 2014-11-23. Skatīts: 2022-11-10.
  4. www.DELFI.lv. «Kā ‘Saskaņa’ piekrāpa Ņenaševu». delfi.lv (latviešu), 2018-07-19. Skatīts: 2022-05-08.
  5. «Latvijā ekociematu Putina vārdā attīsta «saskaņieša» sievas uzņēmums». Bizness (latviešu). 2013-05-16. Skatīts: 2022-11-10.
  6. «Pateicībā par izrādīto godu, Putins iegādājies zemi Latvijas ekociematā Putinka». City Real Estate (latviešu). Skatīts: 2022-11-10.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]