Aleksejs Holostovs

Vikipēdijas lapa
Aleksejs Holostovs
Aleksejs Holostovs.jpg
Holostovs 2010. gadā
9. Saeimas, 10. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1979. gada 23. jūlijā (43 gadi)
Tautība Latvijas krievs
Politiskā partija Saskaņas centrs ( - 2013)
Augstskola Rīgas aviācijas instutūts
Transporta un sakaru institūts

Aleksejs Holostovs (dzimis 1979. gada 23. jūlijā) ir Latvijas krievu politiķis, bijušais partijas "Saskaņas Centrs" deputāts. Darbojās 9. un 10. Saeimā, Cilvēktiesību un Ārlietu komisijās, un grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu.[1] Medijos viņa vārds izskanēja saistība ar V. Putinam veltīta ekociemata izveidošanu, kā arī Krievijas apsūdzību par spiegošanu Latvijas Valsts Drošības dienesta uzdevumā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksejs Holostovs studējis Rīgas Aviācijas universitātē, 1999. gadā iegūstot ekonomikas zinātņu bakalaura grādu, kā arī Transporta un sakaru institūtā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bija partijas "Saskaņas Centrs" 2006. gadā dibinātās jaunatnes organizācijas "Patrioti.lv" vadītājs. Iniciēja arī projektu Rīgas Jauniešu dome.[2] Šajā periodā Holostovs arī darbojās kā toreizējā Saeimas deputāta, partijas "Saskaņas Centrs" biedra Sergeja Dolgopolova asistents.[3]

No partijas "Saskaņas Centrs" saraksta tika ievēlēts 9. un 10.Saeimā, kur strādāja no 2009. līdz 2011. gadam, tostarp arī Saeimas deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu. Tāpat arī darbojās vairākās Saeimas komisijās:[1]

  • Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā;
  • Pieprasījumu komisijā;
  • Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā;
  • Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā.

Starp Alekseja Holostova palīgiem darbam Saeimā uzskaitāmi biedri no viņa dibinātās jaunatnes organizācijas "Patrioti.lv" — Mitrofans Slobodjans, kā arī Antoņina Nenaševa.

2011. gadā, pēc 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām, partijas "Saskaņas Centrs" vadība nolēma, ka no Holostova aktivitātēm partijai ir maz labuma un viņu atkārtoti sarakstā neiekļāva. No partijas Holostovs izstājies 2013. gadā. Balstoties uz KNAB informāciju, Aleksejs Holostovs partijai vairāk nekā desmit gadus regulāri veicis ziedojumus.[1]

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Putinam veltītā ekociemata izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada pavasarī plašsaziņas medijos tika izplatīta ziņa, ka Aleksejs Holostovs Latvijā sāka attīstīt ekociematu tīklu "Blagodat", vienu no ekociematiem, kas atrodas starp Rīgu un Jūrmalu, nosaucot Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā — Putinka. Ekociematu tīklu Holostovs plānoja attīstīt kopā ar laulāto, ar ģimenei piederošā uzņēmuma SIA Vianeta starpniecību. Balstoties uz Holostova sniegto informāciju, projektā investējuši vietējie Latvijas iedzīvotāji, savukārt interese iegādāties īpašumus nākusi ne tikai no Krievijas, bet arī no Kazahstānas, Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī no Latvijas pircējiem.

Tolaik medijiem par ekociematu attīstību un Putinka ciemata nosaukumu Holostovs pauda:[4]

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijai ir liels gods, ka viena no tās apdzīvotajām vietām nosaukta par godu tik ievērojamam cilvēkam, kurš sniedzis lielu ieguldījumu Krievijas un visas pasaules attīstībā.

Pēc gada, 2014. gada pavasarī, Putins publiski pateicās par viņam izrādīto godu un medijiem atklāja, ka Holostova veidotajā ekociematā Putinka par 50 tūkstošiem eiro ir iegādājies tur sev zemes gabaliņu.[5]

Tiek apsūdzēts par spiegošanu un izraidīts no Krievijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada rudenī Aleksejs Holostovs tika izraidīts no Krievijas, balstoties uz Krievijas Federālā drošības dienesta apsūdzību spiegošanā. Krievijas valsts kontrolētajā telekanālā NTV, kur bieži atspoguļoti Krievijas propagandas materiāli, tika apgalvots, ka viņu rīcībā ir videomateriāls ar Holostova interviju Krievijas Federālā drošības dienestam, kurā Holostovs sakot, ka Latvijā esot savervēts ap 2006. — 2007.gadu, esot bezizejas situācijā, jo, nepiekrītot sadarboties, Latvijas specdienesti būtu apdraudējuši viņa ģimeni. Holostova izvēlētais segvārds bijis "Glorija”, un viņa uzdevumos esot bijis vākt informāciju par Krievijas iedzīvotāju, arī amatpersonu, neapmierinātību ar valdību un prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī par Krievijas Federācijas aizsardzības spējām. Telekanāla NTV sižetā tolaik izskanēja:[1]

...pamatā Drošības policijas funkcijas (vēlāk — Valsts Drošības dienests) ir neuzkrītoši veikt to organizāciju kontroli, kas aizstāv krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības. Turklāt šī struktūra caur pašas aģentūras tīklu veic izlūkdarbību Krievijas teritorijā.

Kā skaidrots telekanāla NTV sižetā, Holostovam bijuši plaši sakari Krievijas Valsts domes deputātu vidū, ar kuriem viņš bieži ticies, turklāt Krievijā mēdzis viesoties regulāri — reizi trijos mēnešos, tādēļ viņam nācies atskaitīties par katru tikšanās reizi. Būtisku kaitējumu tomēr Holostovs neesot varējis nodarīt, tādēļ Krievijā viņam piemērota tikai izraidīšana no valsts. Pats Holostovs plašsaziņas medijiem paudis izbrīnu par šo apsūdzību un izraidīšanu, apgalvojot, ka par to neko nezinot.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Kozlovskis: Krievijas TV sižets par Holostovski ir informatīvā kara daļa • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2014-11-16. Skatīts: 2022-11-10.
  2. «Rīgas Jauniešu dome – treniņš nākotnes politikai». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-10.
  3. www.DELFI.lv. «Holostovu politikā ievedis Dolgopolovs; studenti viņa labā kārdināti ar datoru». delfi.lv (latviešu), 2014-11-23. Skatīts: 2022-11-10.
  4. «Latvijā ekociematu Putina vārdā attīsta «saskaņieša» sievas uzņēmums». Bizness (latviešu). 2013-05-16. Skatīts: 2022-11-10.
  5. «Pateicībā par izrādīto godu, Putins iegādājies zemi Latvijas ekociematā Putinka». City Real Estate (latviešu). Skatīts: 2022-11-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]