Klāvs Olšteins

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klāvs Olšteins
Klāvs Olšteins 2011.jpg
Klāvs Olšteins 2011. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1983. gada 12. aprīlī (34 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunais laiks (līdz 2011)
ZRP (2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Laura Ošleja
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Klāvs Olšteins (dzimis 1983. gada 12. aprīlī Kuldīgā[1]) ir Latvijas politiķis, bijušais 10. Saeimas deputāts (no apvienības "Vienotība" un partijas "Jaunais laiks"). 2011. gadā īslaicīgi bija "Zatlera Reformu partijas" biedrs un valdes loceklis, šobrīd bezpartijisks 11. Saeimas deputāts.

K. Olšteins ir laucinieks, uzaudzis Vānē, beidzis Vānes pamatskolu, pēc tam Kandavas internātvidusskolu. Skolas gados nopietni trenējies basketbolā Kandavas sporta skolā. 2008. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Studiju laikā darbojies arī žurnālistikā, bijis reportieris Neatkarīgajā Rīta avīzē, bet pirms tam strādājis degvielas uzpildes stacijā. Pēc tam strādājis kā jurists, advokāta palīgs.

K. Olšteins ir precējies ar Lauru Ošleju (9. Saeimā viņa bija deputātes Solvitas Āboltiņas palīdze), ģimenē aug dēls, kura piedzimšana 10. Saeimas pirmajā darba dienā aizkavēja tēva Saeimas deputāta zvēresta nodošanu par vienu dienu.[2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politikā iesaistījies vēl studiju laikā, iestājoties partijā "Jaunais laiks". 2005. gadā K. Olšteins kļuva par īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās Jāņa Reira biroja vadītāju. 2006. gadā, tikai 23 gadu vecumā, pirmo reizi kandidēja Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. 2009. gadā K. Olšteins kļuva par ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku. Šai pašā gadā nesekmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. 2010. gada rudenī tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, kur darbojās arī kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

2011. gada 9. jūnijā nolika Saeimas deputāta mandātu, protestējot pret to, ka nedēļu iepriekš notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās Saeimas deputāti uz otru termiņu neievēlēja Valdi Zatleru.[3] Jūlijā izstājās no "Jaunā laika" ar mērķi pievienoties V. Zatlera veidotajai jaunajai politiskajai partijai (ir Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibinātāju skaitā). Ievēlēts 11. Saeimā. 2011. gada 16. oktobrī kopā ar pieciem citiem ZRP biedriem pameta partiju, tādējādi protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē.[4] 2012. gada janvārī apstiprināts par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, bet 2013. gada februārī, demisionējot satiksmes ministram Aivim Ronim, atkāpies no amata.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]