Jaunmoku pils
Jaunmoku pils | |
---|---|
1999. gadā | |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Tumes pagasts, Tukuma novads, Latvija |
Koordinātas | 56°58′54″N 23°03′14″E / 56.9816°N 23.0540°EKoordinātas: 56°58′54″N 23°03′14″E / 56.9816°N 23.0540°E |
Pabeigta | 1901 |
Klients | Georgs Armitsteds |
Īpašnieks | SIA "Jaunmoku pils" (AS "Latvijas valsts meži") |
Celtniecība | |
Arhitekts | Vilhelms Bokslafs |
Tīmekļa vietne | |
www | |
Oficiālais nosaukums: Jaunmoku muižas apbūve ar parku | |
Aizsardzības numurs | 8548 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 2004. gada 1. oktobris |
Jaunmoku pils ir pēc Georga Armitsteda pasūtījuma 1901. gadā uzcelta ēka Tumes pagastā, Tukuma novadā, Latvijā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaunmoku muiža vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1544. gadā. Muižai vairākas reizes mainījās īpašnieki, vairākkārt pārbūvējot un uzceļot jaunas ēkas.[1] 19. gadsimtā muižas kungu māja bija divstāvu mūra ēka ar lieveni. 1885. gadā tā nonāca Rīgas fabrikanta Georga Armitsteda īpašumā. 1898. gadā Vilhelms Bokslafs izstrādāja Jaunmoku pils (vācu: Schloss Neu-Mocken) būvprojektu. Armisteda medību pils celtniecību pabeidza 1901. gadā. Rīgas firmā "Celms un Bēms" izgatavotā krāsns ir saglabājusies arī līdz mūsdienām.[1] Pēc sava tēva nāves 1904. gadā Armitsteds savā ziņā pārņēma Rindzeles muižu un Jaunmoku pili pārdeva Brinkenu dzimtai, kas bija pils īpašnieki līdz 1910. gadam. Līdz 1918. gadam pils īpašnieki bija Ungerni-Šternbergi.[1]
1920. gada zemes reformas gaitā 1394 ha lielo muižas teritoriju sadalīja. 1926. gadā pilī ierīkoja bērnu sanatoriju "Cīrulīši". Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā pilī atradās Sarkanas armijas seržantu skola, vēlāk — vācu raidstacija, vācu kara hospitālis.[1] Latvijas PSR laikā te atradās dažādi veikali, kantori un dzīvokļi. 1976. gadā uzsāka pils atjaunošanas darbus, 1989. gadā tika iekārtots Jaunmoku pils muzejs.[1]
1992. gadā par pils apsaimniekotāju kļuva Valsts medību saimniecība, bet 2000. gadā Latvijas valsts meži.[1] 2004. gada 16. februārī ēku apsaimniekošanai nodibināja SIA “Jaunmoku pils”, pilī ir iekārtota viesnīca ar restorānu un Meža muzejs.[2]
Atjaunošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada septembrī pēc deviņu mēnešu darba pabeidza pils jumta seguma nomaiņu, atjaunojot tā sākotnējo izskatu. Pilij atkal ir divkrāsu jumts ar sarkanu un melnu māla dakstiņu ornamentu, un vairākām jumta izbūvēm, kā sākotnēji to bija iecerējis ēkas projektētājs Vilhelms Bokslafs.[3] 2024. gadā SIA "Kaskāde Būve" atjaunoja ēkas fasādes ķieģeļu un granīta virsmas, nokrāsojot ornamentālās detaļas.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 153. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ «LVM Jaunmoku pils». www.mammadaba.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
- ↑ «Jaunmoku pils jumts atjaunots tā vēsturiskajā izskatā». www.mammadaba.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-03.
- ↑ Jaunmoku pils fasāde pēc atjaunošanas atguvusi spozmi lsm.lv 2024. gada 22. novembrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunmoku pils.
- Oficiālā tīmekļa vietne
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |