Āgenskalns
| Āgenskalns | |
|---|---|
 Mazā Nometņu iela, 2009. gads.
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta Kurzemes rajons |
| Pilsētas daļas | Āgenskalna priedes Klīversala |
| Platība | 4,613 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 25 047 (2019) |
| Ievērojamas celtnes | Āgenskalna televīzijas tornis Sv. Alberta baznīca Āgenskalna tirgus Stradiņa slimnīca |
| Ūdenstilpes | Māras dīķis Āgenskalna līcis |
| Parki | Uzvaras parks Kobes dārzs Māras dārzs Jaunatnes dārzs |
| Transports | |
| Autobuss | 3. 4. 4z. 7. 8. 21.38. 39. 44. 46. 55. 56. 63. |
| Trolejbuss | 5. |
| Tramvajs | 1. 2. 5. 10. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1002, LV-1004 LV-1046, LV-1048 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.
Āgenskalna apkaimes robežas iezīmē dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Daugavgrīvas iela, Kliņģeru iela, Kuldīgas iela, Slokas iela, Baldones iela, Dreiliņu iela, Kalnciema iela, Lielirbes iela, dzelzceļš. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 091 m. Āgenskalna apkaimes kopējā platība ir 4,6 km², kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Āgenskalnu var identificēt kā diezgan telpiski un funkcionāli vienotu pilsētas teritoriju jeb apkaimi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas ēka bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226. gada. Kā liecina 17. gadsimta kartes, Āgenskalna ciems aizsācies pie tagadējo Meža, Sētas un Nometņu ielu satekpunkta un pamazām paplašinājies gar Nometņu ielas abām pusēm.[1] 17. gadsimtā Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži — zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki un citi.
Nosaukums "Āgenskalns" cēlies 17. gadsimtā no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas ar tādu pašu nosaukumu (vācu: Hagenshof, šobrīd zināma kā Švarcmuiža),[2] kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai.[3] Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai.[4] Lielā Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots.
1785. gadā lielāko Āgenskalna daļu iekļāva Jelgavas priekšpilsētā, tas kļuva par Rīgas pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1794. gadā pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielai. 1812. gada kara laikā, bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Tā tapusi bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu.
Pirmais Āgenskalna tirgus atradās Sētas kroga pagalmā. Tā piemiņu līdz šodienai saglabājis Tirgus ielas nosaukums. Vēlāk tirgu pārcēla uz Kalnciema un Sētas ielas stūri.[5] 19. gadsimta sākumā par apkaimes centru bija izveidojies neliels tirgus laukums pārceltuves tuvumā, pie kura 19. gadsimta beigās uzcēla Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcu.[6] 19. gadsimta beigās radies tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu, bet 20. gadsimta sākumā tas sāka veidoties par jauno sabiedrisko centru. Tagadējā tirgus ēka tika uzbūvēta laika posmā no 1911. līdz 1924. gadam.
1828. gadā Rīgai pievienoja Āgenskalna dienviddaļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. 19. gadsimta vidū no Āgenskalna līča atklāja kuģīšu satiksmi ar labo Daugavas krastu. Līdz 1885. gadam Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kuras devušas vārdu Nometņu ielai. 1890. gadā tika uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kura devusi vārdu Bāriņu ielai. 1910. gadā tika atklāta 2. pilsētas slimnīca (tagad Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).
1911. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta Talsu ielā 7a neoklasicisma stilā uzbūvēja fon Pihlava namu, kurā izvietojās Rīgas Doma draudzes vācu atraitņu patversme, 1922. gadā ēkā atvēra Rīgas Skolotāju institūtu un internātu, bet 1939. gadā Veselības uzlabošanas biedrības slimnīcu, kas specializējās onkoloģijā.
No 1923. līdz 1924. gadam tramvaja līnijas izbūves dēļ tika nojauktas Māras dzirnavas, kas 1902. gadā bija pārgājušas uz tvaika dzinējspēku, taču Māras dīķis netika nolaists. 20. gadsimta 1930. gados Āgenskalnu skāra Slokas ielas sākuma un Dzirciema—Melnsila ielas caurlauzuma izbūve. Īpatnējs arhitektūras paraugs ir 20. gadsimta 1920. gados celtās rindu mājas gar Liepājas ielu.
1944. gada 19. septembra naktī bijušā Holma tekstilfabrikas teritorijā Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit 16—17 gadu veci latviešu jaunieši, kurus Nacistiskās Vācijas okupācijas vara bija prettiesiski iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā.
Padomju okupācijas laikā apbūvētas pēdējās atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu, kā arī starp Liepājas un Mārupes ielu, un Daugavas ielejas nogāze gar Aleksandra Grīna bulvāri. Pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs bija Āgenskalna priedes, kuru uzcēla pēc Otrā pasaules kara.[7]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielāko Āgenskalna daļu aizņem Āgenskalna kāpas. Daugavas ielejas nogāze gar Daugavgrīvas ielu, Aleksandra Grīna bulvāris un Hermaņa iela norobežo tās no Uzvaras parka un Klīversalas Daugavas ielejā.
Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski ir vienāds ar jūras līmeni, jo apkaimes ziemeļaustrumu daļa atrodas pie Daugavas, tomēr, pateicoties krastu nostiprinājumiem, pat lielākā daļa piekrastes joslas atrodas vairāk kā 3 m augstumā virs jūras līmeņa. Ārpus Daugavas ielejas pārsvarā visa Āgenskalna apkaimes teritorija ir viļņots līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem. Augstākais reljefs Āgenskalnā atrodas apkaimes centrālajā un dienvidaustrumu daļā (tā saucamās Āgenskalna kāpas), bet dominējošais reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 10—12 metri virs jūras līmeņa (apkaimes Z, R un DR daļā). Maksimālais reljefa virsmas augstums Āgenskalna apkaimē ir 17 metri virs jūras līmeņa.
Ūdens
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Virszemes ūdens objekti Āgenskalna apkaimē aizņem 6,9% jeb 31,9 hektārus lielu platību. Lai gan šī platība nav pārāk liela, apkaimē atrodas dažāda veida virszemes ūdens objekti. Apkaimes A daļa piekļaujas Daugavai un ar to tieši saistītajām daļām — Āzenei un Āgenskalna līcim. Āzene ir Zunda attekas augšgals. Tās platums 40—50 metri un to šķērso četri tilti, kas savieno Āgenskalna apkaimi ar Ķīpsalas apkaimi. Āgenskalna līcis savukārt ir aptuveni 200 metrus plats līcis, kas iestiepjas 700 metri dziļi krastā. No dienvidiem Āgenskalna līcī ieplūst Mārupītes ūdeņi. Līča dienvidrietumu galu nostiprina Raņķa dambis.[8] Lielākā ūdenstilpe Āgenskalna apkaimē ir Māras dīķis, kurš atrodas apkaimes dienvidaustrumos uz robežas ar Torņakalna apkaimi. Māras dīķis ir cilvēka darbības rezultātā izveidota ūdenstilpe Mārupītē augšpus Arkādijas dārza. Māras dīķa platība ir 5 hektāri, vidējais dziļums 2,3, bet lielākais — 3,5 metri. Krasta līnijas garums 1,2 km. Atsevišķas vietās Māras dīķa krasts ir nostiprināts. Dīķis pakāpeniski aizsērē. Ūdenslīmeņa regulēšanai Mārupītes iztekā no Māras dīķa ierīkotas slūžas. Āgenskalnā atsevišķas mazākas ūdenstilpes atrodas arī Uzvaras un Arkādijas parkos, kā arī Kobes (Meteora) dārzā apkaimes rietumu daļā. Neskaitot Daugavu, galvenā ūdenstece, kas plūst cauri Āgenskalna austrumu, dienvidaustrumu daļai ir Mārupīte. Tā iztek no purvu masīva Rīgas dienvidrietumu daļā. Kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km².[8] Āgenskalna apkaimē tā tek cauri Māras dīķim, Uzvaras parkam un ietek Āgenskalna līcī.
Dārzi un parki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Āgenskalnā ir vairāki dārzi un parki: Arkādijas dārzs, Jaunatnes dārzs, Mazais Arkādijas dārzs, Māras dārzs, Kobes (Meteora) dārzs, Zunda skvērs un Uzvaras parks. 19. gadsimta beigās Kalnciema ielas sākumā, kur labajā pusē atzarojas Kakta ieliņa, izveidojās Āgenskalna parks — vieta pastaigām, izpriecām un labas sabiedrības baudīšanai. Johans Georgs Eberts 19. gadsimta otrajā pusē to no privāta parka padarīja par publisku izklaides vietu ar vasaras teātri, restorānu un parku. 19. gadsimta 90. gados šī vieta nonāca teātra mākslinieka Vilhelma Rīkhofa rokās un līdz Pirmajam pasaules karam bija ļoti populāra.[7]
Salīdzinot ar Rīgas vidusmēru, Āgenskalnā ir augstāka temperatūra un nokrišņu daudzums, bet vēja ātrums aptuveni tāds pats. Apkaimē var būt ievērojamas mikroklimata atšķirības, piemēram, asfalta, betona un bruģa klātajā Āgenskalna tirgus priekšlaukumā var būt vairākus grādus siltāks nekā netālā Arkādijas dārzā.
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āgenskalna vecākās ēkas ir 18. gadsimta beigās — 19. gadsimta sākumā tapusī Hartmaņa muižas apbūve Kalnciema ielā 28/30.
Āgenskalns ir spilgts piemērs, kur internacionāla jūgendstila ietekme sadzīvo ar vietējo vācbaltiešu arhitektu darbību un izveidojusi īpatnēju arhitektūras simbiozi. Viens no ievērojamākiem šādiem piemēriem ir Āgenskalna ūdenstornis, kas celts 1910. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta un kura ieeju rotā dažādi ģeometriski ornamenti, kas noslēdzas ar trīsstūrveida timpanonu. Tajā redzamas vēl citas internacionālā jūgendstila iezīmes (stilizēts impērijas ērglis utt.). Netālajā Margrietas ielā ir viena no agrākajām Mihaila Eizenšteina projektētām ēkām, kurā redzama spēcīga historicisma ietekme. Āgenskalnā ir vairākas dzīvojamās un tirdzniecības ēkas, kas būvētas 19. un 20. gadsimtu mijā un kurās jūtama izteikta jūgendstila ietekme fasādē un rotājumos.
Viens no ievērojamākiem jūgendstilā celtiem kompleksiem ir Āgenskalna tirgus, kas būvēts pēc tobrīd Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Tagadējā tirgus ēka tika uzbūvēta laika posmā no 1911. līdz 1924. gadam. Šmēlings bija lielisks ķieģeļu stila projektēšanas meistars, bet viņa projektos ir izteiktas arī jūgendstila iezīmes. Pēc viņa projekta (1908—1912) būvēta arī Pilsētas II slimnīca Pilsoņu ielā 13 (tagad — Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca). Vairākas ēkas pēc Šmēlinga projektiem tapušas pēc Rīgas mēra Džordža Armitsteda izvērstā skolu izbūves plāna, tā tapusi ēka Zeļļu ielā 4 (1910. gads, tagad — Friča Brīvzemnieka pamatskola). Spilgtas jūgendstila iezīmes skatāmas arī Arkādijas parka iekšējā apbūvē, kas tapusi pēc Georga Kūfalta projekta 1910. gadā.
Ievērojami objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Āgenskalna tirgus — Nometņu ielā 64. Celts 1911.—1914. gadā, arhitekts Reinholds Šmēlings, racionālais jūgendstils. Būvniecība pabeigta 1924. gadā.
- Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs — Uzvaras bulvārī 2/4.
- Eduarda Smiļģa Teātra muzejs — E.Smiļģa (vēsturiski — Dārtas) ielā 37/39.
- Hartmaņa muižiņa — Kalnciema ielā 28/30. Celta 18. gadsimta beigās — 19. gadsimta 1.ceturksnī baroka un klasicisma stilā.
- Jāņa Akuratera muzejs — O.Vācieša ielā 6a.
- "Bellevue Park Hotel Riga" viesnīca — Slokas ielā 1.
- Ojāra Vācieša muzejs — O.Vācieša ielā 19.
- Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca — Pilsoņu ielā 13. Celta 1908.—1910. gadā neogotikas stilā, arhitekts Reinholds Šmēlings.
- "Radisson SAS Daugava Hotel Riga" viesnīca — Kuģu ielā 24.
- Rīgas Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcija — E.Smiļģa ielā 46.
- Uzvaras parks
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āgenskalnā darbojas vairākas baznīcas (Alberta katoļu, baptistu, metodistu, Trijādības pareizticīgo) un muzeji, ir vairākas sporta būves: Zelta boulinga centrs, Arkādijas sporta komplekss un stadions, Latvijas Vieglatlētikas savienības sporta bāze, Āgenskalna skeitparks.[9]
Mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āgenskalnā atrodas Pāvula Jurjāna mūzikas skola (Baložu ielā 27 un 24), PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola, PIKC NMV Rīgas Doma kora skola, PIKC NMV Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Āgenskalnā dzīvo mūziķis Juris Šteinfelds, kurš savai apkaimei veltījis dziesmu "Āgenskalna sapnis".
Infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āgenskalnu apvij Rīgas—Jūrmalas dzelzceļš ar Torņakalna un Zasulauka staciju, kā arī Torņakalna preču staciju.
Galvenās ielas ir Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas, Kalnciema, Slokas, Melnsila, Liepājas, Mārupes, Bāriņu, Nometņu un Mazā Nometņu ielas.
No 1954. gada līdz Latvijas Televīzijas augstceltnes un Rīgas televīzijas torņa uzcelšanai 1986. gadā Rīgas televīzijas pārraides notika no nacionalizētā Igauņu biedrības īpašuma Nometņu ielā 62.
Āgenskalnā atrodas 2. un 46. pasta nodaļa.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āgenskalnā izvietojušās vairākas augstskolas un skolas.
Augstskolas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (ar Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes katedrām)
- Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte; Inženierekonomikas un vadības fakultāte;
- Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Skolas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Āgenskalna Valsts ģimnāzija
- Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
- Rīgas Arkādijas vidusskola
- Emīla Dārziņa mūzikas skola
- Rīgas Horeogrāfijas vidusskola
- Rīgas Doma kora skola
- Rīgas Katoļu ģimnāzija
- Rīgas 34. arodvidusskolas filiāle
- Friča Brīvzemnieka pamatskola
- Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Pārdaugavas Āgenskalna, Dzirciema un Iļģuciema apkaimēs 2017. gadā darbojās divas valsts ģimnāzijas, kā arī septiņas vidusskolas, kaut skolēnu skaits (568) bija pietiekams tikai divām vidusskolām. Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu apkaimes skolās — Rīgas 34. vidusskolai (50,1%), Rīgas 41. vidusskolai (50,5%) un Iļģuciema vidusskolai (33,1%), tika ierosināts šo septiņu vidusskolu vietā izveidot divas vidusskolas.[10]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīga
- Zemgales priekšpilsēta
- Kurzemes rajons
- Āgenskalna tirgus
- Āgenskalna televīzijas tornis
- Rīgas klimats
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 78. lpp.
- ↑ Āgenskalns no vietas.lv
- ↑ Āgenskalns // Latviešu konversācijas vārdnīca (redaktori: A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlērs), Pirmais sējums — R., A. Gulbja apgāds, 1927-28. g.
- ↑ Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 75. lpp.
- ↑ Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem — R., „Zinātne”, 1998., 58.lpp.
- ↑ Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 82. lpp.
- ↑ 7,0 7,1 Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem — R., „Zinātne”, 1998., 46.lpp.
- ↑ 8,0 8,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
- ↑ «SkateLV - Tavs Latvijas Skeitborda informators :: Spoti :: Rīgā likvidēti 2 betona skeitparki !!!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. septembrī. Skatīts: 2008. gada 24. septembrī.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āgenskalns.- Āgenskalns portālā apkaimes.lv
- Par Āgenskalnu portālā Cita Rīga
| ||||||||||||||||||||||||||||||
