Bille (grāmata)
Bille | |
---|---|
Pirmās daļas 1995. gada izdevuma vāks | |
Autors | Vizma Belševica |
Valoda | Latviešu |
Žanrs | Autobiogrāfiski stāsti |
Izdevējs | Jumava |
Izdota | 1992 - 1999 |
Bille ir latviešu rakstnieces Vizmas Belševicas autobiogrāfiska triloģija, kas publicēta laikā no 1992. līdz 1999. gadam. Darbs iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Bille" sākotnēji tika iecerēta kā autobiogrāfisku stāstu apkopojums, taču kopš zviedru tulkojuma publikācijas tā tiek dēvēta arī par autobiogrāfisku romānu. V. Belševicas dēls Jānis Elsbergs par to stāstījis: "Precizēsim, autobiogrāfiska romāna nav. Ir "Bille", kas ir daļēji autobiogrāfisks stāstu cikls trijās daļās. Par romānu to pirmoreiz mārketinga nolūkos nodēvēja zviedru tulkojuma izdevēji. Tā tāda nekaitīga aplamība."[1]
Darbu pie triloģijas pirmās grāmatas Belševica sāka 1988. gadā. Jau 1973. gadā viņa strādāja pie vēsturisku dzejoļu cikla, kura centrā bija varone, ko sauca par Billi, taču vēlāk izvēlējās dot šādu vārdu sava autobiogrāfiskā darba varonei. Belševica pabeidza pirmo daļu laikā, kad Latvija atguva neatkarību un grāmatniecībā bija krīze. Pirmās daļas pirmizdevums iznāca trimdas latviešu apgādā "Mežābele" (Itaka, ASV), un tajā līdzās "Billei" bija arī intervija ar Belševicu un viņas dzejas kopa. Latvijā pirmo daļu publicēja apgāds "Jumava" 1995. gadā, kas kļuva par visas triloģijas izdevēju. Gadu vēlāk sekoja otrā daļa "Bille dzīvo tālāk", kas zviedru tulkojumā izdota ar nosaukumu "Bille un karš", un arī vēlākajos latviešu izdevumos pārņemts šis nosaukums. Triloģijas pēdējā daļa "Billes skaistā jaunība" izdota 1999. gadā. Visas trīs triloģijas grāmatas iznāca vienos vākos 2004. gadā apgādā "Atēna".
Ietekme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Bille" guva lasītāju un kritiķu ievērību kā spilgts un neizskaistināts bērnības atmiņu tēlojums, recenzijas publicējuši Inta Ezergaile, Juris Silenieks, Gundega Repše un citi kritiķi.
2009. gadā Latvijas Nacionālais teātris iestudēja izrādi "Bille" pēc darba motīviem Valda Lūriņa režijā ar Daci Bonāti titullomā, šī izrāde saglabājās teātra repertuārā vairākus gadus.[2]
2014. gadā "Bille" Latvijas televīzijas raidījumā "Lielā lasīšana" kļuva par vienu no lasītāju visatzītākajām grāmatām, iekļūstot "Top 21".
2018. gadā uz ekrāniem nonāca režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilma "Bille" ar Rūtu Kronbergu Billes lomā.
Izdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izdevumi latviešu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bille. Itaka (ASV): Mežābele, 1992; Rīga: Jumava, 1995; Rīga: Mansards, 2016.
- Bille un karš [pirmizdevuma nosaukums "Bille dzīvo tālāk"]. Rīga: Jumava, 1996; Rīga: Mansards, 2016.
- Billes skaistā jaunība. Rīga: Jumava, 1999; Rīga: Mansards, 2017.
- Bille. Triloģija. Rīga: Atēna, 2004.
Izdevumi citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bille [zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och kultur, 1997.
- Bille och kriget [Bille un karš, zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 1999.
- Билле [Bille; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2000.
- Billes sköna ungdom [Billes skaistā jaunība; zviedru val. tulk. J. Kronbergs]. Stockholm: Natur och Kultur, 2001.
- Эта дивная молодость Билле [Billes skaistā jaunība; krievu val. tulk. I. Cigaļska]. Рига: Sol Vita, 2002.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Viņa nebija no tiem sevis apsēstajiem rakstniekiem. Elsbergs par Belševicu. Delfi.lv 2016, 30. maijs.
- ↑ Latvijas Nacionālais teātris - Bille
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas kultūras kanons Projekta mājas lapa.
|