Jelgavas virspilskunga iecirknis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jelgavas virspilskunga tiesa)
Jump to navigation Jump to search
Jelgavas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Pēc 1819. gada sadalīts Dobeles un Bauskas apriņķos.
Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770).

Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (vācu: Oberhauptmannschaft Mitau, no 1819. gada vācu: Kreis Selburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā. Rietumos tā robežojās ar Tukuma virspilskunga iecirkni, austrumos ar Sēlpils virspilskunga iecirkni, ziemeļos ar Zviedru Vidzemi (1629—1721), vēlāk ar Vidzemes guberņu, bet dienvidos ar Žemaitijas kunigaitiju un Traķu vaivadiju, vēlāk ar Kauņas guberņu. 1819. gadā Jelgavas virspilskunga iecirkni sadalīja Dobeles un Bauskas apriņķos, 1864. gadā to likvidēja.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam Jelgavas virspilskunga iecirkņa teritorijā atradās Livonijas ordeņa landmaršala teritorija, Bauskas fogteja un Dobeles komtureja. 1587. gadā hercogs Gothards Ketlers savam dēlam Frīdriham piešķīra Zemgali ar centru Sēlpilī, bet dēlam Vilhelmam Kurzemi ar centru Kuldīgā, pie kam galmam bija jāuzturas pārmaiņus Kuldīgā un Sēlpilī. Pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā viņa dēli sadalīja hercogisti Kurzemes un Zemgales daļās, bet Jelgavas pils pienācās viņa sievai Annai. 1617. gadā hercogs Frīdrihs atkalpavienotās valsts Zemgales daļā izveidoja Jelgavas virspilskunga iecirkni.

Pārvaldes centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Jelgavas virspilskunga iecirkņa pārvaldes centrs bija Jelgavas pilī, kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā pie Lielupes ūdensceļa. 1622. gada novembrī Poļu—zviedru kara laikā Jelgavas pilī tika noslēgts Jelgavas pamiers, pils cieta karadarbībā 1621., 1622. un 1625. gadā. 1658. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Jelgavas pili ieņēma un izpostīja zviedru karavīri. Veco ordeņa pili uzspridzināja 1738. gadā, kad ar Ernsta Johana Bīrona pavēli sāka celt mūsdienās redzamo Jelgavas pili.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles pilskunga tiesā atradās Jelgavas draudzes novads (Kirchspiel Mitau), Dobeles draudzes novads (Kirchspiel Doblehn), Mežmuižas draudzes novads (Kirchspiel Gränzhof) un Sesavas draudzes novads (Kirchspiel Sessau).

Bauskas pilskunga tiesā atradās Bauskas draudzes novads (Kirchspiel Bauske), Iecavas darudzes novads (Kirchspiel Ekau), Vecumnieku draudzes novads (Kirchspiel Neugut) un Baldones draudzes novads (Kirchspiel Baldohn).

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]