Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir Bronzas laikmeta (aptuveni 1600.-1. gadā p.m.ē.) Latvijas iedzīvotāju mītņu paliekas, kas intensīvi pētītas kopš 20. gadsimta vidus.

Šajā periodā pakāpeniski konsolidējās Baltijas somu un baltu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes joslu.

Kurzemē tā ir VentasAbavas upju līnija, kas sasniedz Rīgas līča pie Lapmežciema. Savukārt Vidzemē šī josla sākas Saulkrastos pie Pēterupes ietekas jūrā, tad gar Vidzemes augstienes malu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.[1]

Baltu cilšu apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas somu cilšu apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]