Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā ir pētītas kopš 20. gadsimta sākuma. Agro metālu periodā - jau pat 2.-1. g. t. pr. Kr. mijā etnisko procesu gaitā bija konsolidējušās kā baltu, tā somu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Šo pieminekļu izplatība, tāpat baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes zonu. Kurzemē tā ir Ventas-Abavas līnija, kas iet apmēram uz Lapmežciemu pie Rīgas līča. Vidzemē šī josla sākas pie jūras ap Pēterupes ieteku, tad gar Vidzemes augstienes dienvidu daļu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu. [1]


Pēc Otrā Pasaules kara arheoloģiskie izrakumi izdarīti šādās Bronzas laikmeta (1500.-6. gs. pr. Kr.) apmetnēs:

Baltu cilšu apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Altenes pils Seces pagastā. Izrakumi veikti 1963.-1964. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
  • Asotes pilskalns un apmetne Kūku pagastā netālu no Jēkabpils. Izrakumi veikti 1949.-1954. gadā Elvīras Šnores vadībā.
  • Dievukalna pilskalns Lielvārdes novadā. Izrakumi veikti 1978.-1980. gadā Annas Zariņas vadībā.
  • Dvorčānu apmetne Piedrujas pagastā. (Ilze Loze, 1984.-1985.)
  • Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā. (Māris Atgāzis, 1973.-1975.)
  • Jersikas pilskalns, senpilsēta, kapulauks Jersikas pagastā. (Ēvalds Mugurēvičs, Antonija Vilcāne, 1990.-2003.)
  • Jašubovas apmetne Nagļu pagastā. (Ilze Loze, 1964., 1968.)
  • Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā. (Andrejs Vasks, 1985.-1987.)
  • Kivtu apmetne Zvirgzdenes pagastā. (Elvīra Šnore, 1957.-1958.)
  • Kokneses senvietu komplekss: priekšpils, senpilsēta, apmetne pie Alenes strauta, pils Kokneses pagastā. (Adolfs Stubavs, 1961-1963, 1961-1962, 1963, 1964-1966)
  • Ķentes pilskalns un apmetne Ogres novadā. (Adolfs Stubavs, 1954-1958)
  • Ķivutkalna apmetne un kapulauks Rīgas HES ūdenskrātuves dibenā. (Jānis Graudonis, 1966-1967)
  • Mūkukalna pilskalns Kokneses novadā. (Jānis Graudonis, 1959-1962)
  • Padures pilskalns un apmetne Padures pagastā. (Andrejs Vasks, 2003, 2005-2007)
  • Reznu kapulauks Salaspils novadā. (Jānis Graudonis, 1958, 1969)
  • Tērvetes pilskalns Tērvetes pagastā. (Emīlija Brīvkalne, 1954-1959, Francis Zagorskis, 1960)
  • Vējstūru kapulauks un apmetne Salaspils novadā. (Anna Zariņa, 1967 - 1968)
  • Vīnakalna nocietināta apmetne Ikšķiles novadā. (Jānis Graudonis, 1967)

Baltijas somu cilšu apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alūksnes pils Alūksnes pilsētā. Izrakumi veikti 1978.-1983. gadā Māra Atgāža vadībā.
  • Bīlavu laivveida akmens krāvuma senkapi „Velna laiva” Lubes pagastā. Izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā. Izrakumi veikti 1963. gadā Ilzes Lozes vadībā, 1973.-1974. un 1977.-1979. gadā Andreja Vaska vadībā.
  • Buļļumuižas uzkalniņkapi Limbažu novadā. Izrakumi veikti 1965. un 1975. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
  • Lagažas apmetne Rugāju pagastā. (Ilze Loze, 1965-1966, 1968)
  • Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā. (Ilze Loze, 1974, 1976-1979)

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Graudonis J. Agro metālu periods 1500.-1.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. - Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 183. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]