Latvijas vēstures hronoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas ķēniņvalsts, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

1. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

11. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • pēc 1200. gada Livonijas bīskaps Alberts centās atbrīvoties no Polockas meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Jersikas ķēniņvalsts, kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem.
  • 1201. gadā tika dibināta Rīga.
  • 1202. gadā abats Teoderihs no Turaidas pēc Templiešu ordeņa parauga izveidoja Zobenbrāļu ordeni.
  • 1203. gadā Polockas kņazs Valdemārs kopā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka Daugavas līvu zemē, lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai.
  • 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
  • 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne Tālavas letgaļi. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar Tērvetes Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem.
  • 1207. gadā krustneši ieņēma Kokneses valsti un tās ķēniņš Vetseka bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni.
  • 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki Beverīnas Tālivaldis, Satekles Rūsiņš un Autines Varidots izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem.
  • 1208. gadā lietuvieši sakauj Zobenbrāļu ordeņa karaspēku.
  • 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā Zobenbrāļu ordeņa brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai.
  • 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali, par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni, bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās Autīnes un Cesvaines pavalstis palika bīskapa rīcībā.
  • 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
  • 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes.
  • 1211. gadā tika izveidota Rīgas domkapitula klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles ar latīņu mācību valodu.
  • 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un Polockas kņaza Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs.
  • 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne.
  • 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie Novgorodas kņaza slēgt savienību pret Livoniju.
  • 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja.
  • 1224. gadā Jersikas Visvaldis „lūdza” atdot Livonijas bīskapam savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu.
  • 1224. gadā pēc Tālavas un Atzeles dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad - Balvu rajons) tika Livonijas bīskapijai.
  • 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu.
  • 1226. gadā atveras Jura baznīcas skola.
  • 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus). Noslēgts starp Abavas ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļiem un Rīgas pilsētas rāti.
  • 1230. gadā Jersikas ķēniņš Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju.
  • 1236. gadā Saules kaujā zemaiši un zemgaļi sakauj Zobenbrāļu ordeņa karaspēku.
  • 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg).
  • 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā.
  • 1240. — 1242. gadā Pleskava ar zemēm atrodas Ordeņa pārvaldībā.
  • 1242. gadā pēc Ledus kaujas ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas Lotigolas, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu.
  • 1248. gadā Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs pakļāva Lotigolas un Polockas zemes un par Polockas kņazu iecēla savu radinieku Tautvilu, bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru Andreasu, iespējams, ka kļūdams par viņa vasali.
  • 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no Lotigolas.
  • 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai Asotes, Lepenes un Jersikas pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim.
  • 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārceļas uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm.
  • 1260. gadā žemaiši un kurši sakauj krustnešus pie Durbes.
  • 1263. gadā Nalsenes kunigaitis un Polockas kņazs Gerdenis pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no Lotigolas ar Rēznas pili.
  • 1275. gadā ordeņa mestrs Ernsts fon Rasburgs (Ernst von Rassburg), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb Dinaburgas pili (Duneburc).
  • 1277.gadā lietuviešu kunigaitis Traidens veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili.
  • 1279. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu.
  • 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus Aizkrauklē.
  • 1287. gadā zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
  • 1289. gadā ap 100'000 zemgaļu atkāpjoties nodedzina savas pilis un aiziet uz Lietuvu.
  • 1290. gadā bez mantiniekiem esošais Polockas kņazs Konstantīns novēlēja savu kņazisti Rīgas arhibīskapam, bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam.
  • 1297. gadā sākās Livonijas pilsoņu karš, kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā.

14. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1307. gadā dižkungs Vītenis Polockas kņazisti iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē.
  • 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni).
  • 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs Konrāds Ketelhods iebruka tajā Lotigolas daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā.
  • 1324. gadā Novgorodas karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju.
  • 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi.
  • 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili.
  • 1346. gadā lietuvieši nopostīja Mežotnes pili.
  • 1347. gadā ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem.
  • 1351. gadā Mēra pandēmija (1346. — 1353.) sasniedza Latviju.
  • 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis ver pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola).
  • 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Frimersheims par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku.
  • 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vennemars fon Brigenejs agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla Ludzas pili. Pils atradās pie pašas Pleskavas republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni Krasnij Gorodok (Krasnogorska).

15. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas (iesvītrotas) pēc 1422. gada Melnas līguma noslēgšanas.
  • 1422. gadā pēc Melnas līguma Livonijas ordenis bija spiests atteikties no Kursas, Zemgales un Sēlijas dienvidu daļas, kuras iekļāva Lietuvas dižkunigaitijai pievienotajā Žemaitijā.
  • 1432. gadā ordeņa mestrs Cise fon Rūtenbergs karoja Lietuvā.
  • 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts Pabaiskas kaujā.
  • 1435. gada 4. decembrī Valkā Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (eiine fruntliche eyntracht) ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem par kopīgu militāru sadarbību.
  • 1461. — 1464. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede apcietināja Rīgas arhibīskapu Silvestri un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo Pitalovas rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā.
  • 1478. gadā Maskavija anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs Ivans III pieprasīja Livonijas konfederācijai maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai.
  • 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli.
  • 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili.
  • 1491. gadā Livonijas ordenis aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu.
  • 1493.gada 13.martā ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem kur krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm.

16. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1600.-1629. gados Latvijas teritorijā norisinās Zviedrijas un Žečpospoļitas karš. Sigismunds III Vāsa ir gan Žečpospoļitas, gan Zviedrijas karalis. Sadumpojas zviedru muižniecība un hercogs Kārlis (no 1604. g. Kārlis IX) sāk karu Dienvidigaunijā un Vidzemē.
  • 1601. gadā zviedrus sakauj pie Kokneses (Kokneses kauja).
  • 1605. gadā zviedrus sakauj pie Salaspils (Salaspils kauja). Turpmāk sīkas lokālas sadursmes.
  • 1606. gadā sākas mēra epidēmija.
  • 1611. gadā par Zviedrijas karali kļūst Gustavs II Ādolfs, kurš valda līdz1632.
  • 1621. gadā zviedri ieņem Rīgu un slēdz jezuītu kolēģiju.
  • 1621. gadā Rīgā sāk darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija.
  • 1625. gadā Zviedrija pabeidz iekarot Vidzemi.
  • 1629. gadā Altmarkas pamiera līgums. Žečpospoļita patur Latgali (Inflantija jeb Livonijas vaivadija). Zviedrija iegūst Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz Aiviekstei.
  • 1629. gads. Zviedru administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un Pērnavas apriņķi); 5) Draudžu reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: zemes tiesa, pils tiesa, galma tiesa). Muižnieki nedrīkst sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplata luterānismu (miesassodi, ja neiet uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas.
  • 1630.-1639. gados notiek zemnieku nemieri.
  • 1632. gadā pieņemts Tiesu likums - izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā.
  • 1632. gadā Tērbatā dibina universitāti.
  • 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tiek piesaistīti pie muižas novada.
  • 1640. gadā Kurzemes hercogiste iegūst Tobago par koloniju.
  • 1642. gadā Kurzemes hercogistē tronī kāpj Jēkabs Ketlers. Strauji attīsta tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas.
  • 1649. gadā tiek iespiesta „Historia Lettica”.
  • 1651. gadā Kurzemes hercogiste iegūst Gambiju par koloniju.
  • 1654.-1667. gados Livonijas teritorijā norit Zviedrijas karš ar Žečpospoļitu un Krieviju.
  • 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupa Kurzemes hercogisti un sagūsta hercogu.
  • 1660. gadā Zviedrija un Žečpospoļita slēdz mieru Olivā (Olivas miers).
  • 1671. gadā Livonijas zemnieki tiek galīgi piesaistīti muižai - „Vidzemes zemes kārtība”.
  • 1675. gadā Rīgā nodibināja Kārļa liceju, vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs.
  • 1680. gadā Zviedrijas karalis sāk atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas (muižu redukcija). Atsavina 5/6 no muižām. Veidojas muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja vaku grāmatas.
  • 1684. gadā Priekulē ar sadedzināšanu notiesā vara kalves kalēju — Zviedri Johansonu, kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu.
  • 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem.
  • 1690. gadā Rīgā pieņem tirdzniecības reglamentu, kas ierobežo ārzemnieku iespējas tirgoties.
  • 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu Johanam Patkulam piespriež sodu, taču viņš aizbēg un sāk vērpt intrigas.
  • 1695. - 1697. gados ir neražas un bada posms.
  • 1696. gadā ievieš „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot.
  • 1700. gadā sākas Ziemeļu karš. Sakšu karaspēks mēģina ieņemt Rīgu.

18. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1701. gadā zviedri kaujā pie Spilves sakauj sakšus. Pārziemojuši Kurzemē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju uz Saksiju.
  • 1704. gadā krievu karaspēks ieņem Narvu un Tērbatu.
  • 1709. gadā Krievija piespiež Kurzemes hercogu Fridrihu Vilhelmu apprecēt Pētera I brāļameitu Annu. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira.
  • 1710. gadā krievu armija ieņem Tallinu, Pērnavu. Visa Zviedrijas Livonija nokļūst Krievijas rokās.
  • 1710. gadā pēc 8. mēnešu aplenkuma tiek sastādīti Rīgas padošanās akti (Akorda punkti) — rīdzinieku noteikumi, ar kādiem tie ir gatavi padoties krievu grāfam Šeremetjevam.
  • 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākas Lielā mēra epidēmija.
  • 1713. gadā tiek izveidota Rīgas guberņa.
  • 1721. gadā - Nīštates miera līgums beidz Ziemeļu karu. Vidzemi anektē Krievijas impērija. Baltijas vāciešiem lielākas privilēģijas, nekā zviedru laikā. Nostiprina autonomiju — atjauno landtāgu.
  • 1721. gadā anulē muižu redukciju un akceptē „Sigismunda Augusta privilēģiju”. Pieaug labības cenas. Zemniekiem klaušu kārtībā liek dedzināt degvīnu.
  • 1716. gadā Rīga konfliktē ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. Pēteris I ieceļ Rīgas rātei inspektoru. Mainās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi iegūst tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli).
  • 1726. gadā Kurzemes landtāgs pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par hercogu ievēlēja sakšu grāfu Moricu, taču krievu garnizons viņu padzen
  • 1727. gadā aizliedz nevāciem iegādāties mājas Rīgas iekšpilsētā.
  • 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne Anna kļūst par Krievijas imperatori, pieaug vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā.
  • 1737. gadā par Kurzemes hercogu ieceļ Ernestu Bīronu.
  • 1738. gadā sākas hernhūtiešu kustība Vidzemē.
  • 1738. gadā Rīgas rāte pavēl visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās.
  • 1739. gadā Rātes lēmumu ģenerālgubernators atceļ.
  • 1739. gadā Rīgas rāte aizliedz latviešiem nēsāt „vācu drēbes”.
  • 1739. gadā Pēterburgā pieņemta „Rozena deklarācija” kura nosaka, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalās — ir jauno grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlas ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus).
  • 1740. gadā Bīronu izsūta uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvalda Zemes padome.
  • 1743. gadā aizliedz brāļu draudzes, taču tās turpina pulcēties slepeni.
  • 1757. gadā darbu sāk Krāslavas katoļu seminārijs.
  • 1760. gadā parādās privātā likumdošana: Karls Fr. Šulcs fon Ašerādens — Aizkraukles barons Igerštrems deva saviem zemniekiem brīvību.
  • 1764. gadā Katrīna II apmeklē Vidzemi. Liek sastādīt tiesiskos aktus.
  • 1765. gadā ģenerālgubernators Brauns 12. aprīlī izdod patentu no 11 punktiem, kurus uzdod landtāgam atrisināt. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustāmo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja.
  • 1768. gadā iespiests pirmais žurnāls latviešu valodā — „Latviešu ārste”.
  • 1770. gadā tiek pasludināta ticības brīvība.
  • 1772. gadā Krievijas impērija anektē Latgali (Pirmā Polijas dalīšana), un iekļauj to Vitebskas guberņā.
  • 1775. gadā hercogs Pēteris Jelgavā atver Academia Petrina.
  • 1775. gadā Krievijas impērija anektē Kurzemi.
  • 1785. gadā latviešu mehāniķis — Ernests Johans Bīnemanis Kurzemē palaiž gaisa balonu.

19. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1802. gadā protestējot pret nodevu palielināšanu notiek Kauguru nemieri, pēc kuriem to aktīvisti tiek izsūtīti uz Sibīriju.
  • 1804. gadā publicēta Kārļa Elferfelda luga „Tā dzimšanas diena”.
  • 1804. gadā flāmu aeronauts Etjēns Gaspārs Robērs (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles Rīgā un piezemējās Ropažu novadā.
  • 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns Daugavpils cietoksnis, kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājas līdz 1878. gadam.
  • 1812. gada karš pret Napoleona armiju Latvijas teritoriju praktiski neskar, tomēr gubernators liek nodedzināt Rīgas priekšpilsētas.
  • 1817. gadā atceļ dzimtbūšanu Kurzemē.
  • 1819. gadā atceļ dzimtbūšanu Vidzemē.
  • 1822. gadā Jelgavā sāk drukāt „Latviešu Avīzes”.
  • 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja PēterpilsVaršavas šoseju (tagad A13 163,4 km)
  • 1837. gada augustā Rīgā ierodas Rihards Vāgners un līdz 1839. gada jūlijam strādā par Pilsētas teātra galveno diriģentu.
  • 1839. gadā atveras Vidzemes skolotāju seminārs.
  • 1841. gadā Latgalē sākas rusifikācija.
  • 1858. gadā pabeidza Vidzemes šoseju (tagad A2) pievienojot to Pleskavā pie Pēterpils — Varšavas šosejas.
  • 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju.
  • 1861. gada 19. februārī tika izdots dzimtļaužu brīvlaišanas manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē "Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas", pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību.
  • 1862. gadā atver Rīgas Politehnikumu, kur mācības notiek vāciski.
  • 1862. gadā Latvijas teritorijā sākas pārkrievošana.
  • 1863. gadā tika uzcelts Pirmais Rīgas Pilsētas (Vācu) teātris.
  • 1865. gadā stājas spēkā totāls latīņu drukas aizliegums Latgalē.
  • 1864. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas atver jauna tipa jūrskolu Ainažos.
  • 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju.
  • 1873. gadā „Dievs, svētī Latviju” pirmatskaņojums.
  • 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana Billes voiloka fabrikā pie Amatas.
  • 1879. gadā Rīgā iedezina pirmo elektrisko apgaismojumu.
  • 1889. gadā „Leitnera velosipēdu fabrikā” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu.
  • 1890. gadā tiek likvidētas autonomijas tiesības Kurzenes, Līvzemes un Igaunijas guberņām.
  • 1893. gadā Baltijas rusifikācijas laikā ķeizars Aleksandrs III Romanovs pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.
  • 1899. gadā dažādus priekšnesumus paceļoties gaisa balonā rāda Ernests Vītols ar sievu Margaritu.

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1901 gadā atklāj pirmo tramvaja līniju Rīgā.
  • 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju.
  • 1904. gadā atceļ latīņu drukas aizliegumu Latgalē.
  • 1905. gada janvārī sākās 1905. gada revolūcija Latvijā, kas turpinājās līdz 1907. gadam.
  • 1906. gadā skolās atļauj mācības latviešu valodā.
  • 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atver lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”.
  • 1913. gadā mācīties latviešu valodā atkal aizliedz.
  • 1915. gadā Pirmais Pasaules karš spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes bēgļiem.
  • 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tiek aizvesti uz Iekškrieviju un Ukrainu. Līdzi dodas arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu.
  • 1915. gadā veidoti latviešu strēlnieku bataljoni.
  • 1917. gada 9. — 10. maijā Rēzeknē notika Latgales pārstāvju kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
  • 1917. gada septembrī Latgalē un Vidzemē, latviešu strēlnieku ieņemtajos apgabalos nodibināta padomju vara.
  • 1918. gada janvārī, Krievijas Sanversmes sapulcē Latvija pasludina savu autonomiju.
  • 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās Vācijas armija.
  • 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību.
  • 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma Sarkanā armija. Latvijas Pagaidu valdības Liepājas periods.
  • 1919. gadā darbību sāk „Valsts Elektrotehniskā Fabrika”.
  • 1920. gada janvārī Latgali ieņēma Latvijas armija. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija.
  • 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija Rīgas miera līgumā ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali.
  • 1925. gada martā sākas radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja.
  • 1925. gadā darboties sāk lidmašīnu fabrika „Christine Backman”.
  • 1927. gadā darbu sāk „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „RRR”).
  • 1934. gads Ulmaņa valsts apvērsums.
  • 1936. gadā VEF” sāk būvēt lidmašīnas.
  • 1937. gadā darbu sāk automobīļu rūpnīca „Ford — Vairogs”.
  • 1937. gada 10. novembrī notiek pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai grupai Rīgā.
  • 1939. gadā Latvijā viesojas Džons Kenedijs.
  • 1940. gada jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja PSRS. Sākas baigais gads.
  • 1941. gada jūnijs — Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku nogalināšana Litenē.
  • 1943. gadā pagrīdē sāk darbu LCP.
  • 1944. gadā no Latgales tika atdalīti seši Abrenes apriņķa pagasti un pievienoti Krievijai.
  • 1947. gadā Rīgā tika atklāts pirmais regulārais trolejbusu maršruts.
  • 1949. gada marts — Iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju.
  • 1957. gadā pēdējā bruņotā mežabrāļu kauja ar padomju okupācijas karaspēku.
  • 1959. gads, rusifikācijas sākums Latvijā.
  • 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ, Rīgā viesojas Jurijs Gagarins.
  • 1985. gada 20. aprīlī notiek pret Latvijas okupāciju vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā.
  • 1986. gads — Liepājā dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki - 86”.
  • 1986. gads — Čatokvas konference Jūrmalā.
  • 1987. gads — protesta mītiņš pret Molotova-Ribentropa paktu.
  • 1988. gads — tautas manifestācija Mežaparkā.
  • 1988. gadā dibināta Tautas fronte.
  • 1989. gads — Baltijas ceļš, kur rokās sadodas ~ 2'000'000 cilvēku savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu.
  • 1990. gadā tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, kas tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada augusta puča.
  • 1994. gadā no Latvijas izved pēdējās padomju armijas daļas.
  • 1994. gadā LCP savu darbību beidz.
  • 1995. gada 9. maijā legalizējas pēdējais Otrā Pasaules kara mežabrālis — Jānis Pīnups.

21. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]