Latvijas vēstures hronoloģija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika periodu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.


4. gadsimts pirms mūsu ēras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. gadsimts p. m. ē.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. gadā p. m. ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs Strabons sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (Geographica), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija.

1. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Uzrakstīts kristiešu mūka Paula Orozija (Paulus Orosius) darbs „Vēsture pret pagāniem” (Historiae adversum paganos), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs Vulfstans.

6. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kasiodors savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies Ravennā pie ostgotu valdnieka Teodoriha ar dzintara dāvanām.
  • Jordāns savā gotu vēstures aprakstā (De origine actibusque Getarum jeb Getica) pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam Ermanarikam.

7. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

11. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēc 1200. gada Livonijas bīskaps Alberts centās atbrīvoties no Polockas meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Jersikas ķēniņvalsts, kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem.
  • 1201. gadā tika dibināta Rīga.
  • 1202. gadā abats Teoderihs no Turaidas pēc Templiešu ordeņa parauga izveidoja Zobenbrāļu ordeni.
  • 1203. gadā Polockas kņazs Valdemārs kopā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka Daugavas līvu zemē, lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai.
  • 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
  • 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne Tālavas letgaļi. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar Tērvetes Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem.
  • 1207. gadā krustneši ieņēma Kokneses valsti un tās ķēniņš Vetseka bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni.
  • 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki Beverīnas Tālivaldis, Satekles Rūsiņš un Autines Varidots izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem.
  • 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc Sēlpils aplenkuma sēļi slēdza mieru ar krustnešiem
  • 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā Zobenbrāļu ordeņa brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai.
  • 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali, par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni, bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās Autīnes un Cesvaines pavalstis palika bīskapa rīcībā.
  • 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
  • 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes.
  • 1211. gadā tika izveidota Rīgas domkapitula klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles ar latīņu mācību valodu.
  • 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un Polockas kņaza Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs.
  • 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne.
  • 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie Novgorodas kņaza slēgt savienību pret Livoniju.
  • 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja.
  • 1224. gadā Jersikas Visvaldis „lūdza” atdot Livonijas bīskapam savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu.
  • 1224. gadā pēc Tālavas un Atzeles dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad - Baltinavas, Balvu, Viļakas novadi) tika Livonijas bīskapijai.
  • 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu.
  • 1226. gadā atveras Jura baznīcas skola.
  • 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus). Noslēgts starp Abavas ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļiem un Rīgas pilsētas rāti.
  • 1230. gadā Jersikas ķēniņš Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju.
  • 1236. gadā Saules kaujā zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku.
  • 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg).
  • 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā.
  • 1240. — 1242. gadā Pleskava ar zemēm atrodas Ordeņa pārvaldībā.
  • 1242. gadā pēc Ledus kaujas ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas Lotigolas, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu.
  • 1248. gadā Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs pakļāva Lotigolas un Polockas zemes un par Polockas kņazu iecēla savu radinieku Tautvilu, bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru Andreasu, iespējams, ka kļūdams par viņa vasali.
  • 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no Lotigolas.
  • 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai Asotes, Lepenes un Jersikas pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim.
  • 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārceļas uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm.
  • 1260. gadā žemaiši un kurši sakauj krustnešus pie Durbes.
  • 1263. gadā Nalsenes kunigaitis un Polockas kņazs Gerdenis pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no Lotigolas ar Rēznas pili.
  • 1275. gadā ordeņa mestrs Ernsts fon Rasburgs (Ernst von Rassburg), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb Dinaburgas pili (Duneburc).
  • 1277.gadā lietuviešu kunigaitis Traidens veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili.
  • 1279. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu.
  • 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus Aizkrauklē.
  • 1287. gadā zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu.
  • 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu.
  • 1290. gadā bez mantiniekiem esošais Polockas kņazs Konstantīns novēlēja savu kņazisti Rīgas arhibīskapam, bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam.
  • 1297. gadā sākās Livonijas pilsoņu karš, kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā.

14. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1307. gadā dižkungs Vītenis Polockas kņazisti iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē.
  • 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni).
  • 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs Konrāds Ketelhods iebruka tajā Lotigolas daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā.
  • 1324. gadā Novgorodas karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju.
  • 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi.
  • 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds kopā ar savu brāli Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili.
  • 1346. gadā lietuvieši nopostīja Mežotnes pili.
  • 1347. gadā ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem.
  • 1351. gadā Mēra pandēmija (1346. — 1353.) sasniedza Latviju.
  • 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis ver pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola).
  • 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Frimersheims par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku.
  • 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vennemars fon Brigenejs agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla Ludzas pili. Pils atradās pie pašas Pleskavas republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni Krasnij Gorodok (Krasnogorska).

15. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas (iesvītrotas) pēc 1422. gada Melnas līguma noslēgšanas.
  • 1413.gadā pēc Jagaiļa pavēles Betigalas apkārtnē pie Dubīsas upes tika nodzēsta krīvu krīvu Svētā uguns.
  • 1422. gadā pēc Melnas līguma Livonijas ordenis bija spiests atteikties no Kursas, Zemgales un Sēlijas dienvidu daļas, kuras iekļāva Lietuvas dižkunigaitijai pievienotajā Žemaitijā.
  • 1432. gadā ordeņa mestrs Cise fon Rūtenbergs karoja Lietuvā.
  • 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts Pabaiskas kaujā.
  • 1435. gada 4. decembrī Valkā Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (eiine fruntliche eyntracht) ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem par kopīgu militāru sadarbību.
  • 1461. — 1464. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede apcietināja Rīgas arhibīskapu Silvestri un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Atzeles austrumu daļu (tagadējo Pitalovas rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā.
  • 1478. gadā Maskavija anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs Ivans III pieprasīja Livonijas konfederācijai maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai.
  • 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli.
  • 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili.
  • 1491. gadā Livonijas ordenis aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu.
  • 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm.

16. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1600. — 1629. gados Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. Sigismunds III Vāsa bija gan Polijas — Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada Kārlis IX) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā.
  • 1601. gadā zviedrus sakauj pie Kokneses (Kokneses kauja).
  • 1605. gadā zviedrus sakauj pie Salaspils (Salaspils kauja). Turpmāk notiek sīkas lokālas sadursmes.
  • 1606. gadā sākas mēra epidēmija.
  • 1611. gadā par Zviedrijas karali kļūst Gustavs II Ādolfs, kurš valda līdz1632.
  • 1621. gadā zviedri ieņem Rīgu un slēdz jezuītu kolēģiju.
  • 1621. gadā Rīgā sāk darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija.
  • 1625. gadā Zviedrija pabeidz iekarot Vidzemi.
  • 1629. gadā Altmarkas pamiera līgums. Polijas — Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija (Inflantija). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz Aiviekstei.
  • 1629. gadā notika Zviedru Vidzemes administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un Pērnavas apriņķi); 5) Draudžu novadu reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: zemes tiesa, pils tiesa, galma tiesa). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu (miesassodi, ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas.
  • 1630. — 1639. gados notika zemnieku nemieri.
  • 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā.
  • 1632. gadā Tērbatā dibināja Zviedru Vidzemes universitāti.
  • 1632. gadā katoļticībā pārgājušais Alsungas muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto Alsungas draudzes novada luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai.
  • 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada.
  • 1640. gadā Kurzemes hercogiste ieguva Tobago koloniju.
  • 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa Jēkabs Ketlers, viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas.
  • 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”.
  • 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva Gambijas koloniju.
  • 1654. — 1660. gados Livonijas teritorijā notika Otrais Ziemeļu karš starp Zviedriju un Polijas — Lietuvas valsti.
  • 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu.
  • 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki.
  • 1660. gadā Zviedrija un Polija — Lietuva slēdza mieru Olivā (Olivas miers).
  • 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „Vidzemes zemes kārtība”.
  • 1675. gadā Rīgā nodibināja Kārļa liceju, vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs.
  • 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas (muižu redukcija). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojas muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja vaku grāmatas.
  • 1684. gadā Priekulē ar sadedzināšanu notiesā vara kalves kalēju — Zviedri Johansonu, kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu.
  • 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem.
  • 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties.
  • 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja Johanu Patkulu, taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas.
  • 1695. — 1697. gados bija neražas un bada posms.
  • 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot.
  • 1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš. Sakšu karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu.

18. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1701. gadā zviedri kaujā pie Spilves sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju.
  • 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu.
  • 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu Fridrihu Vilhelmu apprecēt Pētera I brāļameitu Annu. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira.
  • 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa Zviedru Livonija un Zviedru Igaunija nokļuva Krievijas rokās.
  • 1710. gadā Rīgas rāte parakstīja pamiera "Akorda punktus", pakļaujoties Krievijas caristei
  • 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākas Lielā mēra epidēmija.
  • 1713. gadā tiek izveidota Rīgas guberņa.
  • 1721. gadā — Nīštates miera līgums beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja Krievijas impērija. Vācbaltiešu aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas, nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprina autonomiju — atjauno landtāgu.
  • 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta Sigismunda Augusta privilēģijas. Pēc kara pieauga labības cenas.
  • 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. Pēteris I iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli).
  • 1726. gadā Kurzemes landtāgs pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu Moricu, taču krievu garnizons viņu padzina
  • 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas Rīgas iekšpilsētā.
  • 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne Anna kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā.
  • 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla Ernestu Bīronu.
  • 1738. gadā sākas hernhūtiešu kustība Vidzemē.
  • 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās.
  • 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu.
  • 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”.
  • 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „Rozena deklarāciju”, kas nosaka, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalās — ir jauno grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlas ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus).
  • 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja Zemes padome.
  • 1743. gadā aizliedza brāļu draudzes, taču tās turpināja pulcēties slepeni.
  • 1757. gadā darbu sāka Krāslavas katoļu seminārijs.
  • 1760. gadā Aizkraukles muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību.
  • 1764. gadā Katrīna II apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus.
  • 1765. gadā ģenerālgubernators Džordžs Brauns 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja.
  • 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „Latviešu ārste”.
  • 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība.
  • 1772. gadā Krievijas impērija anektēja Latgali (Pirmā Polijas dalīšana).
  • 1775. gadā hercogs Pēteris Jelgavā dibināja Academia Petrina.
  • 1785. gadā latviešu mehāniķis — Ernests Johans Bīnemanis Jelgavā palaida gaisa balonu.
  • 1795. gadā Krievijas impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti.
  • 1798. gadā Jelgavas pilī apmetās nākamais Francijas un Navarras karalis Luijs XVIII.

19. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības.
  • 1903. gadā iznāk Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”.
  • 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā.
  • 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju.
  • 1904. gadā atceļ latīņu drukas aizliegumu Latgalē.
  • 1905. gada janvārī sākās 1905. gada revolūcija Latvijā, kas turpinājās līdz 1907. gadam.
  • 1906. gadā skolās atļauj mācības latviešu valodā.
  • 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atver lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”.
  • 1913. gadā mācīties latviešu valodā atkal aizliedz.
  • 1915. gadā Pirmais Pasaules karš spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes bēgļiem.
  • 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tiek aizvesti uz Iekškrieviju un Ukrainu. Līdzi dodas arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu.
  • 1915. gadā veidoti latviešu strēlnieku bataljoni.
  • 1917. gada 9. — 10. maijā Rēzeknē notika Latgales pārstāvju kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
  • 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma Iskolats
  • 1917. gada decembrī Krievijas PSFR Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai
  • 1918. gada janvārī, Krievijas Sanversmes sapulcē Latvija pasludina savu autonomiju.
  • 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās Vācijas armija
  • 1918. gada 27. augustā tika parakstīta Berlīnes papildvienošanās (1918) par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām
  • 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību.
  • 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma Sarkanā armija. Latvijas Pagaidu valdības Liepājas periods.
  • 1919. gadā darbību sāka „Valsts Elektrotehniskā Fabrika”.
  • 1920. gada janvārī Latgali ieņēma Latvijas armija. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija.
  • 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija Rīgas miera līgumā ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali.
  • 1925. gada martā sākas radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja.
  • 1925. gadā darboties sāk lidmašīnu fabrika „Christine Backman”.
  • 1927. gadā darbu sāk „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „RRR”).
  • 1934. gads Ulmaņa valsts apvērsums.
  • 1936. gadā VEF” sāk būvēt lidmašīnas.
  • 1937. gadā darbu sāk automobīļu rūpnīca „Ford — Vairogs”.
  • 1937. gada 10. novembrī notiek pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai grupai Rīgā.
  • 1939. gadā Latvijā viesojas Džons Kenedijs.
  • 1940. gada jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja PSRS. Sākas baigais gads.
  • 1941. gada jūnijs — Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku nogalināšana Litenē.
  • 1943. gadā pagrīdē sāk darbu LCP.
  • 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši Abrenes apriņķa pagasti un pievienoti Krievijai.
  • 1947. gadā Rīgā tika atklāts pirmais regulārais trolejbusu maršruts.
  • 1949. gada marts — Iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju.
  • 1957. gadā pēdējā bruņotā mežabrāļu kauja ar padomju okupācijas karaspēku.
  • 1959. gads, rusifikācijas sākums Latvijā.
  • 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ, Rīgā viesojas Jurijs Gagarins.
  • 1985. gada 20. aprīlī notiek pret Latvijas okupāciju vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā.
  • 1986. gads — Liepājā dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa „Helsinki - 86”.
  • 1986. gads — Čatokvas konference Jūrmalā.
  • 1987. gads — Vides aizsardzības kluba rīkots protesta mītiņš pret Molotova-Ribentropa paktu.
  • 1988. gads — VAK rīkota tautas manifestācija Mežaparkā.
  • 1988. gadā dibināta Tautas fronte.
  • 1989. gads — Baltijas ceļš, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu
  • 1990. gadā tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, kas tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada augusta puča.
  • 1994. gadā no Latvijas izved pēdējās padomju armijas daļas.
  • 1994. gadā LCP savu darbību beidz.
  • 1995. gada 9. maijā legalizējas pēdējais Otrā Pasaules kara mežabrālis — Jānis Pīnups.

21. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]