Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Baltkrievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Baltkrievijas ir iekļautas 4 vietas (3 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Baltkrievija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Belovežas gārša Brestas apgabals
52°43′39″N 23°58′52″E / 52.72750°N 23.98111°E / 52.72750; 23.98111
(kopā ar Valsts karogs: Polija Poliju)
1979 Daba vii Belovežas gārša ir nacionālais parks, kas aizsargā senu mežu, kurš atrodas abpus Baltkrievijas un Polijas robežas abu valstu teritorijā. Tas ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. Abu valstu robeža iet cauri mežam, un cilvēkiem tā ir slēgta. Tā ir vieta, kur savvaļā sastopami apmēram 800 Eiropas lielāko sauszemes dzīvnieku sumbru.[2][3] 33
Miras pils komplekss Grodņas apgabals
53°27′4″N 26°28′22″E / 53.45111°N 26.47278°E / 53.45111; 26.47278
2000 Kultūra ii, iv Pils celta 15. gadsimta beigās gotikas stilā. Vēlāk tā tika paplašināta un rekonstruētam vispirms renesanses un tad baroka stilā. Pils vairākus gadsimtus bija pamesta un cieta smagu kaitējumu Napoleona laikā. 19. gadsimta beigās pils tika atjaunota, papildinot to ar jauniem elementiem un ainavu parku apkārt pilij.[4] 625
Strūves ģeodēziskais loks (5 punkti) Grodņas un Brestas apgabali
54°17′30″N 26°2′43″E / 54.29167°N 26.04528°E / 54.29167; 26.04528 53°33′38″N 24°52′11″E / 53.56056°N 24.86972°E / 53.56056; 24.86972 52°17′22″N 25°38′58″E / 52.28944°N 25.64944°E / 52.28944; 25.64944 52°12′28″N 25°33′23″E / 52.20778°N 25.55639°E / 52.20778; 25.55639 52°9′39″N 25°34′17″E / 52.16083°N 25.57139°E / 52.16083; 25.57139
(kopā ar Valsts karogs: Igaunija Igauniju, Valsts karogs: Lietuva Lietuvu, Valsts karogs: Krievija Krieviju, Valsts karogs: Latvija Latviju, Valsts karogs: Moldova Moldovu, Valsts karogs: Norvēģija Norvēģiju, Valsts karogs: Somija Somiju, Valsts karogs: Ukraina Ukrainu un Valsts karogs: Zviedrija Zviedriju)
2005 Kultūra ii, iii, vi Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Baltkrievijas teritorijā atrodas 5 punkti.[5] 1187
Radvilu ģimenes arhitektūras, dzīvojamais un kultūras komplekss Ņasvižā Minskas apgabals
53°13′22″N 26°41′30″E / 53.22278°N 26.69167°E / 53.22278; 26.69167
2005 Kultūra ii, iv, vi Radvilu ģimenes arhitektūras, dzīvojamais un kultūras komplekss Ņasvižā atrodas Baltkrievijas centrālajā daļā. Radvilu ģimenes pils būvēta no 16. gadsimta līdz 1939. gadām. Pateicoties Radvilu ģimenes pūlēm Ņasvižas pilsētā ieradās Eiropas slavenākie cilvēki, lai ietekmētu zinātni, mākslu, amatniecību un arhitektūru. Komplekss sastāv no pils un baznīcas. Pašu pili veido 10 savstarpēji savienotās ēkas.[6] 1196

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vietas Baltkrievijā NESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Augustovas kanāls Grodņas apgabals
53°52′0″N 22°58′0″E / 53.86667°N 22.96667°E / 53.86667; 22.96667
(kopā ar Valsts karogs: Polija Poliju)
2004 Kultūra i, iii 1892
Svētā Sofijas katedrāle un Pestītāja apskaidrošanās baznīca Polockā Vitebskas apgabals
55°30′14″N 28°46′50″E / 55.50389°N 28.78056°E / 55.50389; 28.78056
2004 Kultūra i, ii 1893
Svētā Borisa un Gļeba baznīca Grodņā Grodņas apgabals
50°40′42″N 23°49′7″E / 50.67833°N 23.81861°E / 50.67833; 23.81861
2004 Kultūra i, iii 1895
Nocietinātā tipa baznīcas Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā Vitebskas un Grodņas apgabali 2004 Kultūra i 1899
Koka baznīcu arhitektūra 17. un 18. gadsimtā Poļesjē Gomeļas un Brestas apgabali 2004 Kultūra i, ii, iii 1901