UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Dānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Dānijas ir iekļautas 8 vietas (5 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 7 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā^[1]. Dānija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1979. gada 25. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Jellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīca	Dienviddānijas reģions 55°45′21″N 9°25′10″E / 55.75583°N 9.41944°E / 55.75583; 9.41944	1994	Kultūra	iii	Jellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīca ir Ziemeļeiropas valstu pagānu liecības pirms kristianizācijas. Uz viena no rūnu akmeņiem ir atspoguļots arī kristianizācijas process Dānijas vidusdaļā 10. gadsimtā^[2].	697
Roskildes katedrāle	Zēlandes reģions 55°38′34″N 12°4′48″E / 55.64278°N 12.08000°E / 55.64278; 12.08000	1995	Kultūra	ii, iv	Katedrāle celta 12. un 13. gadsimtā un ir pirmā gotiskā katedrāle Skandinācijā un tas mudināja šī stila izplatīšanos Ziemeļeiropā. Kopš 15. gadsimtā katedrāle ir Dānijas karaliskās ģimenes mauzolejs. 19. gadsimtā papildināta ar lieveņiem un sānu kapelām. Katedrāle sniedz skaidru pārskatu par Eiropas reliģiskās arhitektūras attīstību^[3].	695
Kronborgas pils	Galvaspilsētas reģions 56°2′19″N 12°37′19″E / 56.03861°N 12.62194°E / 56.03861; 12.62194	2000	Kultūra	iv	Pils atrodas steatēģiski svarīgā vietā Zunda šaurumā, kas atrodas starp Dāniju un Zviedriju. Kronborgas karaliskā pilij pie Helsingēras ir milzīga simboliska vērtība Dānijas iedzīvotājiem un no 16. līdz 18. gadsimtam pilij bija svarīga loma Ziemeļeiropā. Pils celtniecība uzsākās 1574. gadā un vēlākajos periodos tā tika pastiprināta. Pils ir palikusi neskarta līdz mūsdienam. Pilī notika lielākā daļa Viljama Šekspīra lugas "Hamlets" darbība. Lugā pils tiek saukta par Elsinoru (Elsinore)^[4].	696
Ilulisatas ledus fjords	Grenlande 69°13′0″N 51°6′0″W / 69.21667°N 51.10000°W / 69.21667; -51.10000	2004	Daba	vii, viii	Ledus fjords atrodas Grenlandes rietumu krastā, 250 km uz ziemeļiem no polārā loka. Grenlandes Ilulisatas ledus fjorda platība ir 40 240 ha un tas ir viens no nedaudzajiem ledājiem, kura ledus cepura sniedzas līdz jūrai. Ledāja izpēte 250 gadu garumā sniedzis izpratni par klimata pārmaiņām un glacioloģiju^[5].	1149
Vatu jūra	Dienviddānijas reģions 55°29′56″N 8°11′14″E / 55.49889°N 8.18722°E / 55.49889; 8.18722 (kopā ar Nīderlandi un Vāciju)	2009 (paplašināta 2014)	Daba	viii, ix, x	Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus Lejassaksijā un Saksijā un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, pelēko roni un cūkdelfīnu^[6].	1314
Stevnsa klintis	Zēlandes reģions 55°16′2″N 12°25′24″E / 55.26722°N 12.42333°E / 55.26722; 12.42333	2014	Daba	viii	Šī ģeoloģiskā vieta ietver 15 km garu fosilijām bagātu piekrastes klinti. Vieta piedāvā izcilus pierādījumus Chicxulub metorīta ietekmei uz zemi, krīta perioda beigās, pirms aptuveni 65 miljoniem gadu. Pētnieki uzskata, ka tas izraisīja vienu no lielākajām masveida sugu izmiršanām senatnē, kad no Zemes pazuda vairāk nekā 50% no visām dzīvībām^[7].	1416
Kristiānsfelda, Brāļu draudzes vieta	Dienviddānijas reģions 55°21′0″N 9°29′0″E / 55.35000°N 9.48333°E / 55.35000; 9.48333	2015	Kultūra	iii, iv	1773. gadā dibinātā Kristiānsfelda ir Brāļu draudzes piemērs luterāņiem. Šajā vietā bija plānots pārstāvēt protestantisma ideālus pilsētā. Pilsētas arhitektūra ir viendabīga un plānveidīga, ar vienu vai divu stāvu dzelteno ķieģeļu ēkām un sarkaniem dakstiņu jumiem. Ēkas joprojām tiek izmantotas, un daudzas no tām joprojām pieder Brāļu draudzēm^[8].	1468
Ziemeļzēlandes medību ainavas	Zēlandes reģions 55°47′42″N 12°34′15″E / 55.79500°N 12.57083°E / 55.79500; 12.57083	2015	Kultūra	ii, iv	Atrodas apmēram 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kopenhāgenas. Šī kultūrainava ietver 2 meža medību masīvus Store Dyrehave un Gribskov, kā arī medību parku Jægersborg HEGN / Jægersborg Dyrehave. Šī bija Dānijas karaļu medību teritorija, kur kulmināciju sasniedza starp 17. un 18. gadsimta beigām^[9].	1469

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Jellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīca

Roskildes katedrāle

Kronborgas pils

Kristiānsfelda, Brāļu draudzes vieta

Ziemeļzēlandes medību ainavas

Stevnsa klintis

Vatu jūra

Vietas Dānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Ilulisata ledus fjords

Vietas Grenlandē UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Amalienborga un tās apkārtne	Galvaspilsētas reģions 55°41′4″N 12°35′34″E / 55.68444°N 12.59278°E / 55.68444; 12.59278	1993	Kultūra	i, ii, iv	179
Kujataa — subarktiskā lauksaimniecība ainava Grenlandē	Grenlande 60°49′43″N 45°46′53″W / 60.82861°N 45.78139°W / 60.82861; -45.78139	2003	Kultūra	iii, iv, v, vi	1781
Asivissuita, Arnangarnupa Korua (Grenlande iekšzemes un piekrastes medību teritorija)	Grenlande 66°56′18″N 53°41′19″W / 66.93833°N 53.68861°W / 66.93833; -53.68861	2003	Kultūra	iii, v, vi	1782
Limfjorda ainava	Ziemeļjitlandes un Vidusjitlandes reģioni 56°56′34″N 9°4′30″E / 56.94278°N 9.07500°E / 56.94278; 9.07500	2010	Daba	viii, ix	5474
Trelleborgas cietokšņi	Ziemeļjitlandes un Zēlandes reģions 56°59′43″N 9°15′17″E / 56.99528°N 9.25472°E / 56.99528; 9.25472	2010	Kultūra	iv	5475
Vikingu pieminekļi un vietas: Jellingas pilskalns, rūnu akmeņi un baznīca	Dienviddānijas reģions 55°45′21″N 9°25′10″E / 55.75583°N 9.41944°E / 55.75583; 9.41944	2011	Kultūra	iii	5581
Vikingu pieminekļi un vietas: Trelleborgas cietokšņi, Dānijā	Ziemeļjitlandes un Zēlandes reģions 56°59′43″N 9°15′17″E / 56.99528°N 9.25472°E / 56.99528; 9.25472	2011	Kultūra	iii	5582