Eiropijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropijs
63

2
8
25
18
8
2
Eu

151,964 g/mol

[Xe]4f76s2
Eu-TableImage.png
Hochreines oxidfreies Europiummetall.JPG    Europium on air oxidized.jpg
Tīra eiropija paraugs argona aizsargatmosfērā un gaisā oksidējusies eiropija plāksnīte
Oksidēšanas pakāpes +3, +2
Elektronegativitāte 1,2
Blīvums 5244 kg/m3
Kušanas temperatūra 1099 K (826 °C)
Viršanas temperatūra 1802 K (1529 °C)

Eiropijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Eu un atomskaitli 63. Periodiskajā tabulā tas atrodas lantanīdu saimē. Eiropijs ir ķīmiski visaktīvākais retzemju elements. Eiropijs un amerīcijs ir vienīgi elementi, kas nosaukti pasaules daļu vārdos.

Tāpat kā citi lantanīdi, arī eiropijs ir sudrabots smagais metāls. Eiropijam ir stipri mazāks blīvums, kušanas un viršanas temperatūra nekā periodiskajā tabulā tam blakus esošajiem elementiem. Tas izskaidrojams ar eiropija elektronu konfigurāciju. Par elementa atklājēju uzskata franču ķīmiķi Eiženu-Anatolu Demarsē (Eugène-Anatole Demarçay). Viņš 1896. gadā postulēja, ka varētu būt tāds ķīmiskais elements, bet 1901. gadā to ieguva tīrā veidā.

Eiropiju lieto galvenokārt savienojumu veidā, kā luminoforu komponentu, piemēram, dienasgaismas lampās, plazmas displejos un kineskopos, kas agrāk tika plaši izmantoti televizoros un datoru monitoros. Eiropiju, tāpat kā citus retzemju elementus, iegūst no polimetāliskajām rūdām. Savienojumos eiropijs lielākoties ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs (tā oksidēšanas pakāpe ir +2 vai +3).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1885. gadā angļu ķīmiķis Viljams Krukss (William Crookes) pirmais konstatēja eiropiju, lai gan tolaik viņš pats to neapzinājās. Viņš, pētot samārijaitrija maisījuma fluorescences spektru, novēroja izteikti oranžas krāsas spektrālās līnijas, kas nepiemita šīm vielām tīrā veidā. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt hipotētisks ķīmiskais elements, un pat nosauca to par Sδ. Arī franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran) 1892. gadā, pētot samārija spektru, atklāja trīs zilas spektrālās līnijas, kuras iepriekš nebija konstatētas. 1896. gadā cits franču ķīmiķis Eižens-Anatols Demarsē (Eugène-Anatole Demarçay) postulēja, ka periodiskajā tabulā starp samāriju un gadolīniju ir vēl viens ķīmiskais elements. 1900. gadā viņš saprata, ka tieši Kruksa un Boabodrāna atklātās spektrālās līnijas ir no jaunā elementa. 1901. gadā Demarsē pirmo reizi ieguva eiropiju tīrā veidā, frakcionēti kristalizējot samārija/eiropija–magnija–nitrātu dubultsāļus. Tieši viņš jaunatklāto elementu nosauca par eiropiju par godu Eiropai.

Pirmais nozīmīgais eiropija tehniskais pielietojums bija itrija vanadāta leģēšana. 1964. gadā to sāka izmantot krāsu televizoru kineskopos, lai nodrošinātu sarkano krāsu. Tā kā pieauga pieprasījums pēc tā, tad strauji attīstījās arī eiropija ieguve.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropijs ir reti sastopams ķīmiskais elements uz Zemes. Zemes garozā tā koncentrācija ir 2,1 daļiņa no miljona.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]