Neptūnijs
Vikipēdijas raksts
| Neptūnijs | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
 |
||||
  Ar niķeli pārklāta neptūnija sfēra un neptūnija savienojumu krāsa dažādās oksidēšanas pakāpēs |
|||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +4, +5, +6, +7 | ||||
| Elektronegativitāte | 1,36 | ||||
| Blīvums | 20 200 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 910 K (637 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 4273 K (4000 °C) | ||||
Neptūnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Np un atomskaitli 93. Tas ir sudrabbalts radioaktīvs metāls. Neptūnijs ir pirmais sintētiskais transurāna elements. Tas ir mikrodaudzumos sastopams urāna rūdā, taču to parasti iegūst no plutonija ražošanas blakusproduktiem. Neptūniju lieto par plutonija-238 izejvielu un to varētu lietot par kodoldegvielu vai kodolieročiem. Savienojumos neptūnijam ir oksidēšanas pakāpes +3, +4, +5,+6, +7. Neptūnija nosaukums cēlies no planētas Neptūna, jo Neptūns ir nākamā planēta aiz Urāna, tāpat kā neptūnijs ir nākamais elements aiz urāna. Neptūnija stabilākā izotopa 237Np pussabrukšanas periods ir 2,2 miljoni gadu.
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
