Tantals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tantals
73

2
11
32
18
8
2
Ta

180,9479 g/mol

[Xe]4f145d36s2
Ta-TableImage.png
Tantalum single crystal and 1cm3 cube.jpg    Tantalum.jpg
Tantala monokristāli un 1 cm3 kubiņš; tantala paraugs
Oksidēšanas pakāpes +5
Elektronegativitāte 1,5
Blīvums 16690 kg/m3
Kušanas temperatūra 3290 K (3017 °C)
Viršanas temperatūra 5731 K (5458 °C)

Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73. Tas ir korozijas izturīgs pārejas metāls un ir sastopams minerālā tantalītā. Tantalu lieto galvenokārt elektrolītiskajiem kondensatoriem, jo uz tantala virsmas veidojas plānāka oksīda kārtiņa, kā uz alumīnija, tāpēc ir iespējams izgatavot tāda paša izmēra kondensatoru ar lielāku kapacitāti. Savienojumos tantalam parasti ir oksidēšanas pakāpe +5.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tantalu 1802. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Anderss Gustavs Ekebergs (Anders Gustaf Ekeberg). Sākotnēji tika uzskatīts, ka tantals ir kolumbija, kas tika atklāts gadu iepriekš, alotropiskā forma. 1844. gadā tika noskaidrots, ka kolumbijs patiesībā ir divi atšķirīgi ķīmiskie elementi. Tantals tika nosaukts sengrieķu mitoloģiskā tēla Tantala vārdā, bet otrs bija niobijs, kas tika nosaukts Tantala meitas Niobas vārdā.

Pirmo reizi tantals tīrā veidā tika iegūts 1907. gadā. To paveica vācu ķīmiķis Verners fon Boltons (Werner von Bolton).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tantals Zemes garozā ir aptuveni no vienas līdz divām daļiņām no miljona. Tantalu satur vairāki minerāli. Izplatītākie no tiem ir tantalīts, mikrolīts un eiksenīts. Nozīmīgākās tantala ieguves vietas atrodas Austrālijā, Francijā, Ēģiptē, Taizemē un Ķīnā.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami divi tantala izotopi. Vislielāko daļu veido stabilais izotops tantals-181 (99,988% no visa kopējā tantala daudzuma).[1] Otrs ir nestabilais tantals-180 (0,012%), kura pussabrukšanas periods ir 1,2×1015 gadi.[1]

Laboratorijas apstākļos ir iegūti vēl vairāki izotopi. Kopā tantala izotopu skaits pārsniedz 30, un to atommasas ir no 155 līdz 192.[1]

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tantalam ir salīdzinoši augsta kušanas temperatūra, tas ir, 3017 °C, savukārt viršanas temperatūra ir 5458 °C. Tā blīvums ir 16 690 kg/m³. Tantala krāsa ir zili pelēka.

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Normālos apstākļos tantals ir mazaktīvs. Gaisā tas oksidējas 280 °C lielā temperatūrā, veidojot uz virsmas tantala oksīda (Ta2O5) kārtiņu. Ar halogēniem reaģē temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C. Kad silda, reaģē ar oglekli, boru, silīciju, fosforu, selēnu, telūru, ūdeni, oglekļa dioksīdu, slāpekļa (II) oksīdu, hlorūdeņradi un sērūdeņradi.

Ķīmiski tīrs tantals ir ļoti izturīgs pret sārmu metālu šķīdumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Isotopes of the Element Tantalum (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2013. gada 7. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]