Amerīcijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerīcijs
95
2
8
25
32
18
8
2
Am

[243] g/mol

[Rn]5f77s2
Am-TableImage.png
Americium microscope.jpg    
Amerīcija paraugs mikroskopā
Oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5, +6
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 12 000 kg/m3
Kušanas temperatūra 1449 K (1176 °C)
Viršanas temperatūra 2880 K (2607 °C)

Amerīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Am un atomskaitli 95. Tas ir aktinīdu saimes elements. Amerīcijs ir sudrabbalts, radioaktīvs metāls. To iegūst, bombardējot plutoniju ar neitroniem. Amerīciju lieto par radiācijas avotu dūmu detektoros. Savienojumos amerīcijam visvairāk mēdz būt oksidēšanas pakāpes +3 un +4 (mazāk izplatīta).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerīciju 1944. gada rudenī ieguva Kalifornijas universitātes amerikāņu zinātnieki Glens T. Sīborgs (Glenn T. Seaborg), Leons O. Morgans (Leon O. Morgan), Ralfs A. Džeimss (Ralph A. James) un Alberts Giorso (Albert Ghiorso). Viņi ieguva izotopu amerīciju–141, ar neitroniem apstarojot plutoniju.

\mathrm{^{239}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow {(n,\gamma)} \ ^{240}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow {(n,\gamma)} \ ^{241}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow [14.35 \ yr]{\beta^-} \ ^{241}_{\ 95}Am\ \left(\ \xrightarrow [432.2 \ yr]{\alpha} \ ^{237}_{\ 93}Np \right)}

Kalifornijas zinātnieku atklājums tika paturēts noslēpumā, un atklātībā tas tika paziņots 1945. gada novembrī. Amerīcija nosaukums ir saistīts ar Ameriku. Lantanīdu saimē tieši paralēli tam atrodas eiropijs, kas ieguva nosaukumu no Eiropas.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerīcijs dabā nav sastopams. Tas ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerīcijam ir 18 izotopi, no kuriem stabilākie ir Am-243 un Am-241 ar pussabrukšanas periodiem attiecīgi 7370 un 432,2 gadi.[1] Citu izotpu masas skaitlis ir no 230 līdz 249.[1]

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerīcijs ir smags, sudrabbalts un ļoti mīksts metāls, kas ir sastopams divu veidu modifikācijās.

Amerīcija atommasa ir [243] g/mol, tā blīvums ir aptuveni 12 000 kg/m3. Amerīcija kušanas temperatūra ir 1176 °C, savukārt viršanas temperatūra ir 2607 °C. Standarta elektrodpotenciāls (Am/Am+3) ir –2,320 V.

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīmiskās īpašības ir līdzīgas plutonija īpašībām. Ir zināmi divi amerīcija oksīdi: amerīcija (III) oksīds (Am2O3) un amerīcija (IV) oksīds (AmO2). Praktiski izmanto galvenokārt tikai amerīcija (IV) oksīdu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Isotopes of the Element Americium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 21. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]