Osmijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Osmijs
76

2
14
32
18
8
2
Os

190,23 g/mol

[Xe]4f145d66s2
Os-TableImage.png
Osmium cluster.jpg    Osmium 1-crop.jpg
Osmija kristālu sakopojums un kausēta osmija lodīte
Oksidēšanas pakāpes +8, +6, +4, +3, +2, 0, -2
Elektronegativitāte 2,2
Blīvums 22610 kg/m3
Kušanas temperatūra 3306 K (3033 °C)
Viršanas temperatūra 5285 K (5012 °C)

Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76. Osmijs ir visblīvākais metāls. Dabā tas ir sastopams kā piemaisījums platīnam. Osmija (VIII) oksīds (OsO4) ir toksisks šķidrums. Osmijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no +1 līdz +8, izplatītākās ir +3 un +4.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmiju 1803. gadā atklāja angļu ķīmiķi Smitsons Tennants (Smithson Tennant) un Viljams Volastons. Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ὀσμή (ósmé), kas nozīmē ‘smarža, smaka’, jo tā oksīdam ir ļoti izteikti spēcīga smaka.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmijs ir ļoti reti sastopams ķīmiskais elements Zemes garozā. Tā koncentrācija ir aptuveni 50 daļiņas no triljona. Osmijs parasti ir atrodams dabiskajos sakausējumos, piemēram, irīdija–osmija sakausējumos (osmirīdos un irīdosmijos). Parasti tas vēl ļoti mazā koncentrācijā ir atrodams vara un niķeļa rūdās.

Izotopi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir septiņi osmija izotopi. Visizplatītākais ir osmijs-192 (40,78% no kopējā dabā esošā osmija).[1] Vēl izplatīti izotopi ir osmijs-190 (26,26%), osmijs-189 (16,15%), osmijs-188 (13,24%) un osmijs-187 (1,96%).[1] Visretāk ir sastopami radioaktīvie izotopi osmijs-186 (1,59%) un osmijs-184 (0,02%).[1] Mākslīgi ir iegūti vēl 35 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 161 līdz 202.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmijs tiek izmantots sakausējumos, bet to skaits ir neliels. Rūpniecībā tas tiek izmantots kā katalizators. Osmijs ir atrodams augstas kvalitātes tintes pildspalvās, kompasa adatās, gramofona adatās, pulksteņu gultņos, jo tam ir ļoti liela cietība un izturība pret koroziju.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Isotopes of the Element Osmium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 22. martā.
  2. Osmium (Os) (angliski). Lenntech. Atjaunināts: 2014. gada 22. martā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]