Skandijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skandijs
21



2
9
8
2
Sc

44,955912 g/mol
[Ar]3d14s2
Sc-TableImage.svg
Scandium.jpg    Scandium sublimed dendritic and 1cm3 cube.jpg
Skandija gabaliņš, kubs no skandija un sublimēti skandija kristāli (dendrīti)
Oksidēšanas pakāpes +3
Elektronegativitāte 1,36
Blīvums 2990 kg/m3
Kušanas temperatūra 1814 K (1541 °C)
Viršanas temperatūra 3109 K (2836 °C)
Īpatnējā pretestība 5,62×10-7 Ω·m
Van der Vālsa rādiuss 0,211 nm

Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21. Tas ir ļoti reti sastopams, izkliedēts pārejas metāls un nelielos daudzumos ir sastopams dažādos minerālos. Skandijs ir pirmais d elements periodiskajā sistēmā — tā atomā elektroni sāk aizpildīt d līmeni trešajā čaulā. Skandiju iegūst metalotermiski vai elektrolizējot skandija hlorīda kausējumu. Savienojumos skandijs lielākoties ir trīsvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +3.

Satura rādītājs

Izotopi[izmainīt šo sadaļu]

Dabā ir sastopams tikai viens stabils skandija izotops — skandijs-45.[1] Ir zināmi vēl seši nestabili izotopi, kuri ir iegūti tikai laboratorijās.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu]

Ik gadu kopējā iegūtā skandija masa ir ap 50 kilogramiem.[2] Nav zināms, cik potenciāli ir iespējams iegūt pavisam kopā. Tīrā veidā skandiju dabā atrast nevar. Tas ir sastopams aptuveni 800 minerālos.[3] No tiem nozīmīgākais ir tortveitīts ((Sc,Y)2Si2O7). Otrs nozīmīgākais skandija iegūšanas avots ir urāna rūdās.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu]

Skandijs ir reti sastopams metāls, bet tomēr mājas apstākļos to var atrast krāsu televizoros, fluorescējošajās spuldzēs un ekonomiskajās spuldzēs.[2] Skandiju lieto galvenokārt sakausējumiem ar alumīniju un dzīvsudraba spuldzēs, kā piedevu pie luminofora, lai uzlabotu gaismas spektrālo sastāvu. Skandijam nav bioloģiska loma dzīvības procesos uz Zemes.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu]

Ķīmisko elementu skandiju 1879. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Larss Fredriks Nilsons. Viņa vadītā zinātnieku grupa šo elementu atklāja euksenīta un gadolinīta minerālos, kas ir sastopami tikai Skandināvijā. Tādēļ elementa nosaukums ir radies no latīņu vārda Scandia, kas nozīmē "Skandināvija".[3] Tomēr tikai 1960. gadā tika iegūts skandijs, kura tīrība bija 99%.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: skandijs
  1. ↑ Isotopes of the Element Scandium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2012-11-01.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Scandium (angliski). Lenntech. Atjaunināts: 2012-11-01.
  3. ↑ 3,0 3,1 Scandium (angliski). Los Alamos National Laboratory. Atjaunināts: 2012-11-01.



Ķīmisko elementu periodiskā tabula
H   He
Li Be   B C N O F Ne
Na Mg   Al Si P S Cl Ar
K Ca Sc   Ti V Cr Mn Fe Co Ni Cu Zn Ga
Amfoteers metaals - pusmetaals.svg
 As
Nemetaals - pusmetaals.svg
 Br Kr
Rb Sr Y   Zr Nb Mo Tc Ru Rh Pd Ag Cd In Sn
Amfoteers metaals - pusmetaals.svg
 Te I Xe
Cs Ba La Ce Pr Nd Pm Sm Eu Gd Tb Dy Ho Er Tm Yb Lu Hf Ta W Re Os Ir Pt Au Hg Tl Pb Bi
Amfoteers metaals - pusmetaals.svg
Halogeens - pusmetaals.svg
 Rn
Fr Ra Ac Th Pa U Np Pu Am Cm Bk Cf Es Fm Md No Lr Rf Db Sg Bh Hs Mt Ds Rg Cn Uut Fl Uup Lv Uus Uuo

Sārmu metāli Sārmzemju metāli Lantanīdi Aktinīdi Pārejas metāli Citi metāli Pusmetāli Citi nemetāli Halogēni Cēlgāzes
 

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Skandijs&oldid=1946248"