Nobēlijs
Vikipēdijas raksts
| Nobēlijs | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
 |
||||
| Oksidēšanas pakāpes | +2, +3 | ||||
| Elektronegativitāte | 1,3 | ||||
| Blīvums | ? kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 1100 K (827 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | ? | ||||
Nobēlijs ir ķīmiskais elements ar simbolu No un atomskaitli 102. Tas ir radioaktīvs transurāna elements (aktinīds). To var iegūt, bombardējot kiriju ar oglekļa joniem elementārdaļiņu paātrinātājā. Nobēlijam ir 13 izotopi, no kuriem stabilākais ir ar atommasu 259 un pussabrukšanas periodu 58 minūtes. Citiem izotopiem ir atommasas no 249 līdz 262. Elements nosaukts par godu Alfrēdam Nobelam. Nobēliju 20. gadsimta 50. un 60. gados mēģināja iegūt zviedru, amerikāņu un padomju fiziķi. Tikai 1992. gadā IUPAC par pirmatklājējiem oficiāli atzina Dubnas apvienotā kodolpētījumu institūta fiziķus (Georgija Fļorova grupu).
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
