Molibdēns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Molibdēns
42


1
13
18
8
2
Mo

95,94 g/mol

[Kr]4d55s1
Mo-TableImage.png
Molybdenum crystaline fragment and 1cm3 cube.jpg     Molybdenum.jpg
Kristālisks molibdēns un molibdēna monokristāla kubiņš; daļēji anodēts molibdēns
Oksidēšanas pakāpes +6, +5, +4, +3, +2
Elektronegativitāte 2,16
Blīvums 10280 kg/m3
Kušanas temperatūra 2896 K (2623 °C)
Viršanas temperatūra 4912 K (4639 °C)

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējotsulfīdu MoS2 (molibdenītu). Molibdēnu pamatā lieto sakausējumiem ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6; visbiežāk molibdēns savienojumos ir sešvērtīgs.

Molibdēns mikrodaudzumos nepieciešams augu normālai attīstībai.

Raksturojums [izmainīt šo sadaļu]

Fizikālās īpašības [izmainīt šo sadaļu]

Tīrā veidā molibdēns ir sudrabbalts metāls ar cietību 5,5 pēc Mosa skalas. Tā kušanas temperatūra ir 2623 °C, starp dabā sastopamiem elementiem tikai dažiem ir augstāka kušanas temperatūra. Molibdēns deg tikai temperatūrās virs 600 °C. Tam ir viens no zemākajiem termiskās izplešanās koeficientiem starp komerciāli lietotiem metāliem.

Izotopi [izmainīt šo sadaļu]

Pastāv 35 zināmi molibdēna izotopi, kuru atommasa mainās no 83 līdz 117. Septiņi izotopi sastopami dabā ar atommasām 92, 94, 95, 96, 97, 98 un 100. No šiem dabīgi sastopamiem izotopiem tikai molibdēns-92 un molibdēns-100 ir nestabili.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Molibdēns