Molibdēns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Molibdēns
42


1
13
18
8
2
Mo

95,95(1) g/mol

[Kr]4d55s1
Mo-TableImage.png
Molybdenum crystaline fragment and 1cm3 cube.jpg     Molybdenum.jpg
Kristālisks molibdēns un molibdēna monokristāla kubiņš; daļēji anodēts molibdēns
Oksidēšanas pakāpes +6, +5, +4, +3, +2
Elektronegativitāte 2,16
Blīvums 10280 kg/m3
Kušanas temperatūra 2896 K (2623 °C)
Viršanas temperatūra 4912 K (4639 °C)

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējotsulfīdu MoS2 (molibdenītu). Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6; visbiežāk molibdēns savienojumos ir sešvērtīgs.

Molibdēns mikrodaudzumos nepieciešams augu normālai attīstībai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Molibdēnu 1778. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle. Pirmo reizi to izolēja 1781. gadā cits zviedru ķīmiķis Peters Jakobs Hjelms (Peter Jacob Hjelm). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda μόλυβδος (mólybdos), kas nozīmē ‘svins’.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā molibdēns nav sastopams tīrā veidā. Tas galvenokārt ir sastopams molibdenīta (MoS2) minerālā. Komerciāli molibdēns tiek iegūts arī no vulfenīta un povellīta. Molibdēns ir 54. izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā. Visvairāk molibdēns tiek iegūts Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstis, Čīlē, Peru un Meksikā.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami septiņi molibdēna izotopi. Visizplatītākie ir molibdēns–98 (24,39% no kopējā daudzuma), molibdēns–96 (16,67%), molibdēns–95 (15,84%) un molibdēns–92 (14,53%).[1] Atlikušie izotopi ir molibdēns–97 (9,60%), molibdēns–94 (9,15%) un nestabilais molibdēns–100 (9,82%), kura pussabrukšanas periods ir 7,2×1018 gadi.[1] Ir zināmi vēl 28 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 83 līdz 117.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīrā veidā molibdēns ir sudrabbalts metāls ar cietību 5,5 pēc Mosa skalas. Tā kušanas temperatūra ir 2623 °C, starp dabā sastopamiem elementiem tikai dažiem ir augstāka kušanas temperatūra. Molibdēns deg tikai temperatūrās virs 600 °C. Tam ir viens no zemākajiem termiskās izplešanās koeficientiem starp komerciāli lietotiem metāliem.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi, lai iegūtu karstumizturīgus un nerūsējošus materiālus. Tā oksīdus un sulfīdus izmanto kā ķīmisko reakciju katalizatorus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Isotopes of the Element Molybdenum (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 2. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]