Kopernikijs

Vikipēdijas lapa
Kopernikijs
112
2
18
32
32
18
8
2
Cn

[285] g/mol

[Rn]5f146d107s2

Kopernikijs[1][2] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Cn un atomskaitli 112. Par tā fiziskajām īpašībām nav zināms praktiski nekas, bet teorētiski kopernikijs varētu būt gaistošs metāls.[3] 2010. gada 19. februārī, kad jau bija apstiprināta jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšana, tika izvēlēts vārds kopernikijs, ko iedeva par godu astronomam Nikolajam Kopernikam. Pirms tam to sauca par ununbiju (simbols: Uub). Stabilākā izotopa 285Cn pussabrukšanas periods ir 29 sekundes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gada 9. februārī Darmštates Smago jonu pētījumu centrā (Vācijā) Zigurds Hofmanis, Viktors Ņinovs un citi pirmo reizi sintezēja kopernikiju.[4] Elements tika radīts smago jonu paātrinātājā paātrināti palaižot cinka-70 kodolu uz mērķi, kas izgatavots no svina-208.

208
82
Pb + 70
30
Zn → 278
112
Cn* → 277
112
Cn + 1
0
n

2000. gada maijā šajā pašā pētījumu centrā veiksmīgi atkārtoja eksperimentu, lai sintezētu vēl vienu kopernikija-277 atomu.[5]

Izmantojot Mendeļejeva nomenklatūru, šim elementam bija paredzēts nosaukums ekadzīvsudrabs. 1979. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība rekomendēja mainīt nomeklatūru un līdz ar to kopernikija vietā paredzētais elements tika nosaukts par ununbiju (simbols: Uub). 2009. gadā, kad bija jau apstiprināta jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšana, sākās diskusijas par elementa nosaukumu, kas ieilga septiņus mēnešus. 2010. gada 19. februārī tika izvēlēts vārds kopernikijs, ko iedeva par godu astronomam Nikolajam Kopernikam. Starp piedāvātajiem nosaukumiem bija arī štrasmanijs, venusijs, frišijs, heizenbergijs un lavrentijs.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kopernikijs». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2019. gada 28. jūnijā.[novecojusi saite]
  2. «Element 112 is Named Copernicium» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. martā. (IUPAC preses relīze 2010. gada 19. februārī)
  3. Eichler, R; Aksenov, NV; Belozerov, AV; Bozhikov, GA; Chepigin, VI; Dmitriev, SN; Dressler, R; Gäggeler, HW et al. (2007). "Chemical Characterization of Element 112". Nature 447 (7140): 72–75. doi:10.1038/nature05761. PMID 17476264. (angliski)
  4. Hofmann, S. (1996). "The new element 112". Zeitschrift für Physik A 354 (1): 229–230. doi:10.1007/BF02769517.
  5. Hofmann, S. (2002). "New Results on Element 111 and 112". European Physical Journal A 14 (2): 147–57. doi:10.1140/epja/i2001-10119-x.
  6. «Унунсептий и реалии синтеза» (krievu). LibyMax. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. augustā. Skatīts: 2019. gada 28. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]