2012. gada laikapstākļi Latvijā

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2012. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Nokrišņi
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2012. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi

Janvāris

Saulainais 2012. gada 1. janvāris Rīgā, Konsula ielā.

Janvāra pirmā dekāde Latvijā bija neparasti silta — gaisa temperatūra valstī vidēji bija +0,7 grādi, kas ir 4,9 grādus virs klimatiskās normas. Tomēr šī dekāde bija tikai 13. siltākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vissiltākā janvāra pirmā dekāde bija 2007. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi.

• 1. janvāris — jaunā gada rīts Latvijā atnāca ar skaidru laiku un salu −2, −6 grādu robežās. Debesis bija daļēji mākoņainas, daudzviet — īpaši Zemgalē — mākoņu nebija vispār. Vietām Vidzemē sniga, šaura nokrišņu josla no Rīgas jūras līča stiepās uz austrumiem. Visā valstī pūta lēns vējš. Rītā daudzviet Latgalē un Vidzemē zemi klāja līdz 3 cm bieza sniega kārta.
• 2. janvāris — Latvijai pāri virzījās ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, visā valsts teritorijā atnesot dažāda veida nokrišņus. Vietām Latvijā izveidojās neliela sniega sega: 2 cm Rūjienā, Siguldā un Priekuļos, kā arī Daugavpilī, savukārt Alūksnē, Zosēnos un Skultē sniegs sasnidzis 1 cm. Naktī sniga arī Kolkā, Liepājā, Stendē, Mērsragā, Rīgā un Pļaviņās, taču šajās vietās sniegs no rīta saglabājās tikai nedaudz. Dienas laikā nelielais sniegs pārgāja mērēnā lietū. Vēlā pēcpusdienā Latvijas galējos austrumos spēcīgi sniga un puteņoja, vietām Vidzemē, Zemgales austrumos un Latgalē tika novērota arī atkala jeb sasalstošs lietus. Savukārt valsts rietumu pusē, kur ilgstoši lija, nokrišņi mitējās un dažviet sabiezēja migla.
• 3. janvāris — pēc 2. janvāra sniegputeņa Latvijas galējos austrumos no rīta saglabājās 7—10 cm bieza sniega kārta. Biezākā sniega sega tika izmērīta Lubānā — 10 cm. Deviņi centimetri sniega bija Dagdā un Rēzeknē, savukārt Alūksnes un Vidzemes augstieni klāja 4—7 cm bieza sniega kārta. 2. janvāra vakarā sniega sega vietām bija biezāka, bet sniegputenim sekoja lietus un atkala, tādēļ sniega sega saruka.
• 4. janvāris — ciklons "Ulli" Latvijā atnesa ļoti stipru vētru. Virs Latvijas tā kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā. Ventspilī dienas vidū vēja brāzmas sasniegušas ātrumu 30,9 m/s. Jūrā pie Ventspils viļņu augstums sasniedza 4 metrus. Liepājā vējš brāzmās sasniedza 27 m/s, Rucavā 22 m/s. Vējš turpināja pastiprināties arī Rīgā, kur Daugavgrīvas novērojumu stacijā dienvidrietumu vējš brāzmās pūta ar ātrumu līdz 21 m/s. Brāzmainā vēja ietekmē Rīgas līča dienvidu piekrastē vakarā pauagstinājās arī ūdens līmenis, visaugstākais tas bija Andrejostā laika periodā no plkst. 20.00 līdz plkst. 22.00, kad tas sasniedza +120, +123 cm BS.
• 5. janvāris — Kurzemē nakts pirmajā pusē turpināja pūst spēcīgs vējš. Līdz 24 m/s brāzmās vējš pūta Liepājas ostā, bet pašā pilsētā vēja brāzmas sasniedza 22 m/s. Arī Rucavā bijis spēcīgs vējš, kas brāzmās pūta ar ātrumu līdz 20 m/s. Diennakts laikā visvairāk nokrišņu bija Kurzemē un Vidzemē, no rīta daudzviet jau bija uzsniguši vairāki centimetri sniega. Nokrišņu daudzums Stendē diennakts laikā sasniedza 20 mm, kas ir aptuveni trešdaļa no visa mēneša ierastā nokrišņu daudzuma. 5. janvāra rītā Stendē bija aptuveni trīs centimetrus bieza sniega kārta. Daudz nokrišņu bija arī Mērsragā — 16 mm, tur izveidojās pāris centimetrus bieza sniega sega. Skultē nokrišņu daudzums līdz rītam sasniedza 13, Rūjienā — 14 mm, un stipri nokrišņi Ziemeļvidzemē turpinājās arī 5. janvāra priekšpusdienā. Ap 10 mm nokrišņu bija vietām citviet Vidzemē, kā arī Dobelē un Rīgas lidostā. Vidzemes ziemeļos turpināja snigt, no rīta vietām jau bija uzsniguši 5 cm sniega. Nokrišņi turpinājās arī Kurzemē.
• 7.—10. janvāris — gaisa temperatūra Rīgā 60 stundu garumā svārstījās 2 grādu robežās (0 °C, +2 °C).
• 10. janvāris — naktī un rītā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, nedaudz vēsāks bija dažviet Vidzemē — Valkā no rīta tika reģistrēti −7,6 °C, savukārt Rūjienā naktī bija −8 °C. Savukārt Rīgā gaiss atdzisa tikai līdz –0,6 °C.
• 11. janvāris — sniega segas biezums Latvijas austrumos pieauga par 3—6 cm, un dziļākā sniega kārta saglabājās Alūksnē, kur zemi klāja 16 cm sniega. Rietumlatvijā tikai lija, bet valsts austrumu daļā pārsvarā sniga. Rīgā dienas sākumā bija slapja sniega nokrišņi, kas dienas laikā pārgāja mērenā lietū.
• 12. janvāris:
  • Ļoti stipri lija Ziemeļkurzemē. Kolkā, Stendē un Ventspilī lietus daudzums sasniedza 21—23 mm! Vismazāk nokrišņu bija Rīgā — tikai 2—4 mm. Citviet valstī 5—15 mm.
  • Maksimālā gaisa temperatūra bija no +3, +4 grādiem valsts galējos austrumos līdz +6, +7 grādiem Kurzemē un Zemgalē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +7,4 °C. Rīgā pietrūka 0,1 grāds, lai atkārtotu 2005. gada 12. janvāra diennakts absolūto temperatūras maksimumu, kas bija +7,1 °C, savukārt Rīgas centra novērojumu stacijā tika atkārtots 2005. gada diennakts rekords. Vēja ātrums brāzmās daudzviet sasniedza 15—20 m/s, bet Dobelē, Liepājā, Saldū, Rucavā un Ventspilī tika reģistrētas brāzmas līdz 21—23 m/s, Ventspils un Liepājas ostā — attiecīgi līdz 24 un 25 m/s.

Stipra snigšana Rīgā, Kurzemes prospektā. 2012. gada 13. janvāris.

• 13. janvāris:
  • no rīta daudzviet Latvijā brīžiem sniga, vairāk sniga Vidzemē, Cēsu un Siguldas apkārtnē. Rīgā priekšpusdienā bija stipra līča efekta snigšana. Līdz plkst. 20.00 biezākā sniega sega bija Alūksnē 14 cm, Mērsragā un Zosēnos 10 cm, Priekuļos 8 cm, Rūjienā un Rīgā 6 cm. Vakarā Kurzemi un valsts centrālos rajonus, arī Rīgu, piemeklēja spēcīgs sniegputenis.
  • Rīgā izveidojās pastāvīga sniega sega.
  • Pēc spēcīgā lietus, kas Ziemeļkurzemē 12. janvārī lija visas dienas garumā, vietām sākās plūdi. Dundagā naktī uz 13. janvāri, kad tika sasniegts ūdens līmeņa maksimums, tika appludināti arī ceļi, sētas un apkārtējās teritorijas. Jau pēc pulksten 9 vakarā, kad caurteka nespēja ņemt pretī ūdeni, tika appludināta viena no Dundagas ielām. Plūdi tika novēroti arī Ventspils apkārtnē.
• 14. janvāris — pirmo reizi 2011./2012. gadu ziemā pastāvīga sniega sega bija izveidojusies visā Latvijas teritorijā.
• 15. janvāris — debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās no −1 grāda plkst. 16.00 līdz −7 grādiem plkst. 18.00, pēc tam atkal paaugstinājās līdz −3 grādiem plkst. 20.00.
• 25. janvāris — aizsala Daugava Rīgā.
• 27. janvāris:
  • Laikapstākļus Latvijā sāka noteikt ļoti spēcīgs anticiklons virs Krievijas (uz to brīdi spēcīgākais anticiklons pasaulē). Tā ietekmē Latvijā pakāpeniski paaugstinājās atmosfēras spiediens. Dienā Latvijas austrumu rajonos tas ir 784 mm Hg jūras līmenī.
  • Rītā gaisa temperatūra visā Latvijā, izņemot Kolku, bija −12, −16 grādu. Kolkā valdīja nepilnu desmit grādu sals. Nedaudz zem −15 grādiem gaisa temperatūra bija vietām Vidzemē. Alūksnē vēlā ceturtdienas vakarā tika reģistrēti pilni −17 grādi, kas pagaidām ir zemākā šajā ziemā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā. Rīgā gaiss atdzisa līdz −12,9 °C (Rīgas centrā −12,2 °C, bet Teikā −13,2 °C). Pēc LVC datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavas novērojumu stacijā, −16,0 °C.
• 28. janvāris — rītā Latvijas austrumu daļā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −18, −22 grādiem. −22 grādi pēc plkst. 8 tika reģistrēti Kārsavā valsts austrumu pierobežā, līdz −20, −21 grādam gaisa temperatūra pazeminājās daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā.
• 29. janvāris:
  • Naktī un no rīta zemākā gaisa temperatūra, −24,1 grāds, LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta Daugavpils meteostacijā Lociku ciematā. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā temperatūra tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,5 grādiem. Apes novada Virešos reģistrēti −23,9 grādi, bet Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Latvijas robežas — pat −27 grādi, liecina dati no autoceļu meteostacijām. −21 grāds tika reģistrēts daudzviet Latvijā, tostarp vietām Zemgalē un Rīgas tuvumā — Ādažu, Cekules un Garkalnes apkaimē. Rīgā gaiss atdzisa līdz −16,8 °C (Centrs −14,4 °C, Teika −15,8 °C). Mazākais sals bija Kurzemē, kur pārsvarā nebija aukstāks par −16 grādiem. Plkst. 8 gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no −7,4 grādiem Kolkā, kur vējš nesa siltumu no Rīgas jūras līča, līdz −23,8 grādiem Daugavpils meteoroloģiskajā stacijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī bija no 785 dzīvsudraba staba mm Liepājā līdz 790 mm Alūksnē. Iepriekš tik augsts atmosfēras spiediens Latvijā bija 2008. gada 4. janvārī.
  • Daugavpils meteostacijā sešu stundu laikā saule gaisu sasildīja par 17 grādiem (no −24,1 °C līdz −7,1 °C), gaisa relatīvais mitrums saruka līdz 34%.
  • Vakarā Alūksnē atmosfēras spiediens paaugstinājās jau līdz 791 mm Hg.
• 30. janvāris — anticiklona centrā Krievijas Eiropas daļas ziemeļos atmosfēras spiediens sasniedza 795 mm Hg un gaisa temperatūra vietām pazeminājusies līdz −39 grādiem, bet Somijas austrumos vietām bija −35 grādi. Saistībā ar šo anticiklonu no rīta daudzviet Latvijas austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Siltākais laiks saglabājās Kolkā, kur bija tikai −4, −5 grādi, pārējā valstī bija aukstāks par −12 grādiem. No 42 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskajām stacijām 19 gaisa temperatūra pazeminājās zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −25,5 °C un Virešos −24,9 °C. Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC tīklā tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas aptuveni 10 km uz ziemeļaustrumiem no pilsētas centra. Tur termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz −24,0 grādu atzīmei. Rīgā gaiss atdzisa līdz −20,4 °C (Teikā −17,5 °C, Rīgas centrā −15,6 °C).
• 31. janvāris — no rīta daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra, līdzīgi kā iepriekšējos rītos, tika fiksēta Kārsavā, kur termometra stabiņš apstājās pie −25,8 °C atzīmes. Daugavpils meteostacijā, kā arī Apes novada Virešos reģistrēti −24 °C, bet Ludzas, Madonas, Rēzeknes, Valkas, Viļānu un Zosēnu apkaimē gaiss atdzisa līdz −22, −23 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −19,2 °C.

Februāris

• 1. februāris — no rīta visā valsts austrumu daļā gaiss atdzisa līdz −22, −27 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz −25,9 un −26,7 grādiem. Nepilni −26 grādi reģistrēti arī Apes novadā, savukārt Valkā sals sasniedza 25 grādus. No aktīvajām 37. Latvijas Valsts ceļu novērojumu stacijām visās, izņemot 5, gaisa temperatūra noslīdēja zem −20 grādiem. Viszemākā tā bija Virešos −25,6 °C un Strenčos −25,0 °C. Rīgā gaiss atdzisa līdz aptuveni −22,5 °C (Rīgas centrā −19,0 °C, Teikā −20,4 °C).
• 2. februāris — tika aizvadīts aukstākais 2. februāris novērojumu vēsturē. Visā Latvijā valdīja liels sals, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils un Zosēnu novērojumu stacijā — attiecīgi −30,7 °C un −29,9 °C. Temperatūrai pazeminoties līdz −23,8 °C, Rīgas lidostā tika pārspēts galvaspilsētas 2. februāra aukstuma rekords. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26, −29 grādiem, Zemgalē — līdz −23, −26 grādiem, Kurzemē — līdz −19, −24 grādiem, vien Kolkā līdz −16 grādiem. Debesis virs Latvijas pārsvarā bija skaidras. No Rīgas jūras līča nāca mākoņi, kas nelielu sniegu nesa Kurzemes galējos ziemeļos un līča rietumu piekrastē — galvenokārt Kolkas, Rojas, Mērsraga un Engures apkaimē. Visās 37 aktīvajās Latvijas Valsts ceļu stacijās gaisa temperatūra bija zemāka par −21 grādu, bet 20 stacijās zemāka par −25 grādiem. Viszemākā tā bija Kārsavā −29,1 °C, Melturos −28,7 °C un Smiltenē −28,5 °C. Daudzās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī uzstādīts jauns 2. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords, kas tagad ir −30,7 °C un tas uzstādīts Zosēnos. Skultē un Priekuļos tika reģistrētas identiskas gaisa temperatūras: −23,8 °C, kas ir arī rekordu atkārtojums, attiecīgi 1976. gadā Skultē un 1966. gadā Priekuļos. Arī Rūjienā atkārtots 1976. gada minimālās gaisa temperatūras rekords: −26,0 °C. Ar gaisa temperatūru −23,8 °C, diennakts temperatūras rekords tika pārspēts arī Rīgā. Iepriekšējais rekords, kas bija −22,8 °C, tika uzstādīts 1942. gadā (pēc citiem datiem −18,4 °C un uzstādīts 1950. gadā). Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz −22,0 °C, Teikā −23,8 °C, bet Imantā −22,3 °C.
• 3. februāris:
  • Anticiklona ietekmē, saglabājoties skaidram un aukstam laikam, rīts Latvijā bija aukstākais kopš 2010. gada 27. janvāra — gaisa temperatūra vietām Latgalē un Vidzemē noslīdēja zem −30 grādiem, bet vēja ietekmē sajūtas bija kā −40 grādu salā. Latgales un Vidzemes lielākajā daļā bija −27, −30 grādi, pārējā valstī pārsvarā −22, −26 grādi. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Kārsavā, kur naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz −32,0 grādiem, bet uz šosejas A12 starp Ludzu un Zilupi tika reģistrēts −31 grāds. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −31,7 °C. Vietējie iedzīvotāji gan apgalvoja, ka sals Madonas apkaimē sasniedza pat 35—37 grādus. Visās 34. Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijās gaiss atdzisa zem −20 grādiem. Temperatūra zemāka par −25 grādiem tika fiksēta 20, bet zemāka par −30 grādiem 3 novērojumu stacijās: Kārsavā −32,0 °C, Ludzā −31,6 °C un Līvānos −30,4 °C. Vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē tika pārspēts pat 62 gadus vecs 3. februāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,8 °C, tomēr 3. februāra rekords, kurš ir −26,1 °C un tika uzstādīts 1966. gadā, netika pārspēts. Rīgas centrā termometra stabiņš noslīdēja līdz −24,3 °C, Imantā −25,0 °C un Teikā −25,8 °C. Dienas laikā nekur Latvijā temperatūra nepakāpās virs −15 grādiem. Rīgā nebija siltāks par −20,1 °C (Rīgas centrā −18,7 °C).
  • Pateicoties tam, ka Baltijas jūra nebija aizsalusi un valdīja liels sals, veidojās spēcīga konvekcija, kuras rezultātā, Baltijas jūras dienvidu daļā, izveidojās neliels mezociklons, kurš strauji pieņēmās spēkā un virzījās dienvidrietumu virzienā. Saistībā ar šo neparasto parādību lielā daļā Kurzemes bija novērojama vēja pastiprināšanās un atsevišķās vietās neliels sniegs. Piekrastes rajonos, uz pāris stundām, vējš brāzmās sasniedza 12—16 m/s, kas salu padarīja īpaši nepatīkamu. Rīgā vējš brāzmās sasniedza 9 m/s.

Auksts 4. februāra rīts Rīgā, Imantā. Gaisa temperatūra −23 °C.

• 4. februāris — zemākā minimālā temperatūra tika reģistrēta Madonā −33,0 °C, visaugstākā — Kolkā mīnus 20,2 °C. Daudzviet Latvijā tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi. Temperatūras rekords tika pārsniegts Saldū, kur tika reģistrēts −24,8 °C sals. Līdzšinējais aukstuma rekords šajā vietā bija −24,5 °C un tika reģistrēts 2001. gadā. Liepājā bija −21,0 °C, ievērojamo pārspējot 1966. gada rekordu, −18,2 grādi. Arī Dobelē tika pārsniegts 1966. gada rekords (−23,7 °C), temperatūra pazeminājās līdz −27,0 °C. Mērsragā 1966. gada rekords, −22,7 °C, tika pārsniegts pavisam nedaudz: −22,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza −25,5 °C (Rīgas centrā −23,9 °C, Teikā −25,6 °C, Imantā −24,6 °C). No 35 aktīvajām Latvijas Valsts ceļu stacijām visās gaisa temperatūra rīta stundās noslīdēja zem −20 grādu robežas, 25 stacijās bija zem −25 grādiem, bet 4 stacijās zem −30 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra tika fiksēta Kārsavā −31,7 °C, Ludzā −30,9 °C, Līvānos −30,5 °C un Smiltenē −30,0 °C.

Gada pārskats

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2012. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	−15,1
2	Kolka	−14,1
3	Saldus	−18,9
4	Rīga	−20,4
5	Ainaži	−19,4
6	Priekuļi	−20,1
7	Daugavpils	−24,1
8	Gulbene	−21,2
9	Alūksne	−20,8
10	Rūjiena	−20,9

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2012. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	+7,1
2	Kolka	+6,5
3	Saldus	+6,2
4	Rīga	+7,0
5	Ainaži	+5,1
6	Priekuļi	+4,8
7	Daugavpils	+4,4
8	Gulbene	+3,1
9	Alūksne	+3,5
10	Rūjiena	+4,6

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −20,4 °C 30. janvāris +7,0 °C 12. janvāris Februāris −24,8 °C 3. februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 52,4 mm 27,2 25,2 9,0 mm 5. janvāris X X X X X X X X X X X

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2011. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem, meteo.lv

Attēlu galerijas

• Sniegputenis Rīgā, tvnet.lv, 13.01.2012.

Video

• Pirmais pastāvīgais sniegs un sniegputenis Rīgā, 13.01.2012.