Botsvana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Botsvanas Republika
Republic of Botswana
Botsvanas karogs Botsvanas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of Botsvana
Botsvanas atrašanās vieta
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Gaborone
24°40′S 25°55′E / 24.667°S 25.917°E / -24.667; 25.917
Valsts valodas angļu valoda
setsvana
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Jans Kama
Dibināšana
 -  no Lielbritānijas 1966. gada 30. septembris 
Platība
 -  Kopā 600 370 km² (46. vieta)
 -  Ūdens (%) 2,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 2155784 (145. vieta)
 -  Blīvums 3,4/km² (231. vieta)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $35 989 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $17 106 miljardi 
Džini koef. (1993) 63 
HDI (2013) 0,683 (vidējs
Valūta Pula (BWP)
Laika josla CAT (UTC+2)
Interneta domēns .bw
Tālsarunu kods +267

Botsvana (angļu: Botswana), oficiāli Botsvanas Republika (Republic of Botswana) ir vidēji attīstīta valsts Dienvidāfrikā. Botsvana ir iekšzemes valsts bez pieejas pie ūdens. Robežojas ar Namībiju rietumos un ziemeļos, ar Zimbabvi ziemeļaustrumos un ar Dienvidāfrikas Republiku dienvidos. Botsvanas platība ir 600 370 km² un pēc platības tā ir četrdesmit astotā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē subtropu klimats. Botsvana ar 2,15 miljoniem iedzīvotāju ir simtu četrdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts austrumu daļā. Valsts reljefs pārsvarā ir līdzens, lai gan arī vietām sastopami kalni. Tās teritorija ir daļa no plašā, sausā un krūmainā Kalahari tuksneša, kas aizņem lielāko valsts daļu. Tajā atrodas arī slavenais Okavango baseins, kas ir pasaules lielākā oāze.

Botsvana ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Gaborone. Botsvana ir trešā lielākā dimantu ieguvējvalsts pasaulē. Tai ir mazākais apdzīvotības blīvuma rādītājs pasaulē. Valstī ir viens no augstākajiem HIV un AIDS saslimšanas gadījumiem, vairāk kā ceturtdaļa no iedzīvotājiem ir inficēti.

Botsvana ir pilntiesīga Nāciju Sadraudzības, Āfrikas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniece.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika posmā no 200. līdz 500. gadam bantu valodās runājoši ļaudis, kas nākuši no Katangas reģiona, šķērsoja Limpopo upi un nonāca mūsdienu Dienvidāfrikas teritorijā. Līdz 1000. gadam tautu migrācija lielos apmēros bija noslēgusies un tā laika Botsvānas iedzīvotājus jau varam dēvēt par moderno batsvanu senčiem.

19. gadsimtā starp vietējām ciltīm un no ziemeļaustrumiem migrējošām ciltīm izcēlās nesaskaņas. To veikli izmantoja briti, mūsdienu Botsvānas teritorijā izveidojot Bečuanalendas protektorātu. 20. gadsimtā Botsvāna ietilpa savienībā ar britu kontrolēto Dienvidāfriku. Taču aizvien pieaugošā botsvāniešu prasība pēc pašnoteikšanās tika apmierināta 1964. gadā, kad viņiem atļāva veidot savu valdību.

1966. gada 30. septembrī Botsvāna kļuva par pilnīgi neatkarīgu valsti. Atšķirībā no daudzām citām Āfrikas kontinenta zemēm Botsvānu neplosa cilšu kari un nesaskaņas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botsvāna ir valsts Āfrikas dienvidos uz ziemeļiem no Dienvidāfrikas. Ar kopējo platību 600 370 km², un ir četrdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pēc lieluma tā ir līdzīga Francijai un Madagaskarai. Valsts reljefs pārsvarā ir līdzens, lai arī vietām sastopami kalni, kur notiek kalnrūpniecības darbi. Valsts centrālos un dienvidrietumu rajonus aizņem Kalahari tuksnesis, savukārt ziemeļrietumus pasaulē lielākā iekšzemes upes delta Okavango.

Botsvānas augstākā virsotne ir Tsodilo kalns, kura augstums sasniedz 1491 metrus virs jūras līmeņa. Neraugoties uz lielo tuksneša koncentrāciju Botsvānas teritorijā, šajā valstī ir sastopamas daudz lielu upju kā Limpopo, Chobe, Okavango un Shashe.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botsvānas zeme nav pārāk auglīga, jo lietus sezona šeit nav izteikti ilga, taču tās relatīvi lielais augstums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir par pamatu tam, ka Botsvānā valda subtropu klimats. Vasaras šeit ir ļoti karstas, sausā sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim valsts dienvidos un līdz novembrim valsts ziemeļos. Sausās sezonas laikā valstī valda vējains un putekļains laiks.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botsvanas ekonomiskā vēsture tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām Āfrikā. Valsts ekonomika bija gandrīz pilnīgi atkarīga no lauksaimniecības līdz 1970. gadam, kad tā sāka eksportēt dimantus un citus izrakteņus. Pateicoties dimantu ieguvei, Botsvanas ekonomika strauji pieauga no 1966. līdz 1997. gadam, kad to skāra Āzijas finanšu krīze.