Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija

— Stacija —
Rīgas Pasažieru stacija (2008) (skats no Rīgas Svētā Pētera baznīcas)
Rīgas Pasažieru stacija
Pamatinformācija
Līnijā	Rīga—Jelgava Rīga—Daugavpils Rīga—Lugaži Rīga—Ērgļi
Atklāta	1861. gadā
Vēsturiskie nosaukumi	Rīgas Dinaburgas stacija, Rīga I, Rīgas Galvenā, Rīgas Centrālā stacija
Stacijas tips	pasažieru
Arhitekts	V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
Platformu skaits	5 (līdz 2021. gadam)
Platformu tips	salas
Sliežu ceļi	9 (līdz 2021. gadam)
Atrašanās vieta
Koordinātas	56°56′47″N 24°07′17″E
Tuvākās stacijas	Torņakalns (3 km) Zemitāni (4 km) Jāņavārti (4 km)
Tuvākie p. p., c. p. un i. p.	Vagonu parks (2 km)

Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā Rīgas pasažieru dzelzceļa stacija. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).

Vēsture

Dinaburgas stacija

Rīgas—Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa galastacijas būvi Rīgā sāka 1858. gadā. 1858. gada 8. maijā pie Rīgas biržas sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim Marijas ielas tiltam. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus pilsētas nocietinājuma līnijas, ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu. Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un perona jumts pār tiem. Pirmajā stacijas ēkas stāvā atradās kases un uzgaidāmā zāle, otrajā stāvā privātās Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrības pārvaldes telpas. Ēkas labajā spārnā atradās telegrāfs, stacijas priekšnieka birojs un stacijas komendanta telpa, bet kreisajā spārnā – policija un pasts.

1872. gadā pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Bolderāja atklāšanas pie Zemgales tilta ierīkoja staciju Rīga II kā galastaciju arī Rīgas—Jelgavas līnijas vilcieniem. Kad 1877. gadā atklāja satiksmi Tukuma virzienā (sākumā līdz Majoriem) un uzbūvēja otru sliežu ceļu, stacija Rīga II ieguva Rīgas-Tukuma dzelzceļa stacijas nosaukumu.

1884. gadā pēc Heinriha Šēla projekta katrā stacijas nama pusē piebūvēja trīsstāvu ēkas, bet 1889. gadā stacijas priekšā atstatus uzcēla Krievijas impērijas ķeizaram Aleksandram III veltītu krievu pareizticīgo kapelu. 1892. gadā no dzelzceļa stacijas Rīga I atklāja pasažieru satiksmi arī Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā. Pēc tam, kad 1896. gadā atklāja ātrvilciena Nord—Express satiksmi no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, ko atkabināja Daugavpils stacijā.

• 
  Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (1858)
• 
  Senākā Rīgas Dinaburgas stacija (1861)
• 
  Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
• 
  Rīgas Dinaburgas stacija ar divām trīsstāvu piebūvēm un pareizticīgo kapelu (pēc 1889)
• 
  Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)

Rīgas I (galvenā) stacija

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, daļu no sliežu ceļiem pacēla virs Rīgas centrālajām ielām un uzbūvēja jauno dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Līdz 1914. gadam plānu daļēji realizēja un blakus stacijai Rīga I cēla Rīgas Galveno staciju, taču stacijas pārbūvi nepabeidza, jo sākās Pirmais pasaules karš.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām izveidoja starptautisku pasažieru vilcienu satiksmi no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord-Express satiksmi posmā Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava — Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei.

1925. gada jūlijā nojauca pareizticīgo kapelu stacijas priekšā. Stacijas ēkā darbojās Dzelzceļu policijas Rīgas iecirknis, Rīgas mezgla pasta pārvadājumu kantoris, Rīgas muitas dežūrpunkts, Evaņģēliskā dzelzceļu misija Latvijā, Latvijas Centrālās Tūristu biedrības birojs, frizētava, stacijas bufete, vairākas tirgotavas. 1937. gadā izstrādāja projektu jaunai dzelzceļa stacijai, kuru nepaspēja īstenot līdz 1940. gada padomju okupācijai.

• 
  Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā
• 
  Rīgas stacija (ap 1930)
• 
  Rīgas stacijas iekšskats (1930. gadi)
• 
  Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts (1937)
• 
  Rīgas Pasažieru stacija Riga I nacistu okupācijas laikā (1944)
• 
  Rīgas stacija (1950. gadu beigas)

Rīgas Centrālā (Pasažieru) stacija

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, citu pēc cita izstrādāja vairākus projektus. Gatavojoties atomkaram, 1958. gadā pazemē uzbūvēja slepenu bumbu patversmi ("objektu 100"). No 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā pabeidza pasta ēku un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.

2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "Origo" ēku.

• 
  Rīgas Centrālā stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā
• 
  Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis (2008)
• 
  Rīgas Pasažieru stacija 2008. gada februārī
• 
  Rīgas Pasažieru stacija (2009)
• 
  "L-Ekspresis" Rīgas Pasažieru stacijā (2009)
• 
  Stacijas centrālā zāle ar tablo (2010)
• 
  "L-Ekspresis" (Rīga-Maskava/Sanktpēterburga, 2020)

Rail Baltica dzelzceļa stacija

2019. gadā sāka Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas bija tuvu 200 miljoniem eiro. Projektēšanas laikā 2021. gada 28. martā slēdza Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļus, bet 5. ceļu pārveidoja par strupceļu. 2024. gada februārī pabeidza būvēt pirmo no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla daļām, pabeidza inženierkomunikāciju izbūvi Dzirnavu, V. Purvīša un Abrenes ielas krustojumā, turpināja E. Benjamiņas ielas dzelzceļa pārvada izbūvi un plānoja sākt Rail Baltica dzelzceļa tilta izbūvi Daugavas labajā krastā. Krasā izmaksu pieauguma dēļ 2024. gada jūnijā sāka apsvērt privāto investoru piesaisti.

Vilcienu satiksme

Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:

Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)

Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda (2015).

• Rīga—Aizkraukle (elektrovilciens)
• Rīga—Aglona (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos)
• Rīga—Carnikava (elektrovilciens)
• Rīga—Cēsis (dīzeļvilciens)
• Rīga—Daugavpils (dīzeļvilciens; divi reisi ir ar pārsēšanos Aizkrauklē no elektrovilciena uz dīzeļvilcienu)
• Rīga—Dubulti (elektrovilciens)
• Rīga—Gulbene (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
• Rīga—Indra (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
• Rīga—Jelgava (elektrovilciens)
• Rīga—Krāslava (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu)
• Rīga—Krustpils (dīzeļvilciens)
• Rīga—Ķemeri (elektrovilciens)
• Rīga—Lielvārde (elektrovilciens)
• Rīga—Liepāja (dīzeļvilciens, kursē katru dienu, svētdienās divreiz dienā)
• Rīga—Madona (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
• Rīga—Ogre (elektrovilciens)
• Rīga—Rēzekne II (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
• Rīga—Saulkrasti (elektrovilciens)
• Rīga—Sigulda (dīzeļvilciens)
• Rīga—Skulte (elektrovilciens)
• Rīga—Sloka (elektrovilciens)
• Rīga—Tukums II (elektrovilciens)
• Rīga—Valga (dīzeļvilciens)
• Rīga—Valmiera (dīzeļvilciens)
• Rīga—Viļņa (dīzeļvilciens)
• Rīga—Zilupe (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus koronavīrusa pandēmijas, vēlāk Krievijas—Ukrainas kara dēļ pārtrauca kursēt starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijivu. Vienīgie starptautiskie reisi no Rīgas ir dīzeļvilcieni Rīga—Valga un Rīga—Viļņa.

2023. gada 27. decembrī Lietuvas valsts dzelzceļa grupas pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" atjaunoja starptautisku dzelzceļa savienojumu ar "Pesa 730 ML" dīzeļvilcienu no Rīgas uz Viļņu, kur, pārsēžoties Viļņas—Varšavas vilcienā, var aizbraukt arī uz citām Eiropas galvaspilsētām. Vilciens no Viļņas izbrauc katru dienu 6:30, no Kaišadores – 7:14, no Šauļiem – 8:51, no Jonišķiem – 9:30, no Jelgavas 10:06, ierodoties Rīgas Centrālajā stacijā 10:43. Vilciens no Rīgas uz Viļņu katru dienu atiet 15:28, no Jelgavas – 16:08, Šauļiem 17:21, sasniedzot Viļņu 19:51. 2024. gada martā "LTG Link" paziņoja, ka Viļņas–Rīgas pasažieru vilciens no 1. aprīļa pieturēs arī Jonavas un Ķēdaiņu stacijās.

2024. gada februārī Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Elron" ("Eesti Liinirongid") plānoja pasažieru vilcienu satiksmi starp Tartu un Rīgu sākt 2024. gada septembrī vai oktobrī. Plāns paredzēja pagarināt vilciena maršrutu Tallina – Tapa – Jegeva – Tartu – Valga līdz Rīgai. Vilciens Rīgā ierastos vakarā un ceļu atpakaļ uz Igauniju sāktu nākamajā rītā.

Stacijas parki

Torņakalna parks

Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:

• A parks — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
• B parks — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

Galvenais parks

Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

Tehniskais parks

Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas Jāņavārtu pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas Vagonu parka pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:

• B parks — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
• C parks — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
• D parks — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
• E parks — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

Attēlu galerija

• 
  Jelgavas un Reņģes vilcieni uz 7. un 8. ceļa
• 
  Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
• 
  Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
• 
  Sliežu ceļu izvērsums Torņakalna virzienā
• 
  Dīzeļvilciens Rīga-Krustpils
• 
  Elektrovilciens pie perona
• 
  Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
• 
  Sliežu ceļu izvērsums Šķirotavas virzienā
• 
  Dīzeļvilcieni DR1A
• 
  Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
• 
  Sniegtīris
• 
  Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
• 
  Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
• 
  Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)

Vēsturiski attēli

• 
  Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
• 
  Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)

Ārējās saites

• Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās
• История рижского центрального вокзала (krieviski)
• Чемоданное настроение (veci Rīgas stacijas attēli). (krieviski)
• Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)
• Rīga Pasažieru
• Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)