Rīgas Pasažieru stacija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rīgas dzelzceļa stacija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Pasažieru stacija
— Stacija —
Rīgas Pasažieru stacija
Centrālās stacijas ēka.
Skats no Rīgas Svētā Pētera baznīcas,
2008. gada aprīlī
Rīgas Pasažieru stacija (Latvijas dzelzceļi)
Rīgas Pasažieru stacija
Rīgas Pasažieru stacija
Pamatinformācija
Līnijā Rīga—Jelgava
Rīga—Krustpils
Rīga—Lugaži
Atklāta 1861. gadā
Stacijas tips pasažieru
Arhitekts V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
Platformu skaits 5
Platformu tips salas
Sliežu ceļi 9 (neskaitot strupceļus,
no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
Atrašanās vieta
Koordinātas 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°E / 56.94639; 24.12139Koordinātas: 56°56′47″N 24°07′17″E / 56.94639°N 24.12139°E / 56.94639; 24.12139
Tuvākās stacijas Torņakalns (2,7 km)
Zemitāni (4,6 km)
Jāņavārti (5,7 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Vagonu parks (2,2 km)

Rīgas Pasažieru stacija (saukta arī par Rīgas Centrālo staciju, Rīgu-Pasažieru vai vienkārši Rīgu) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas stacija, 1861. gads
Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.
Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.
Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.
Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā
Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī

Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils projekta apstiprināšanas). Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu.

1885. gadā sākotnējā nelielā divstāvu ēka pārbūvēta un paplašināta. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un cara ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. gada 17. oktobrī. 1892. gadā Rīga I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi RīgasPleskavas dzelzceļa līnijā.

Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena Nord-Express satiksme no Parīzes caur Hanoveru, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās Pirmais pasaules karš.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord Express satiksmi posmā Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei.

1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam tika uzcelta jaunās Rīgas stacijas ēkas. 1960. gada 20.jūlijā atklāja 1. kārtu — pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 70. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.[1] 2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, vecais pulkstenis tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri). 2002. gadā tika sākta arī stacijas piebūvju (divu "Origo" ēku) būvniecība; pirmā ēka atklāta 2003. gada maija sākumā.[1]

Vilcienu satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek uz šādiem galapunktiem:

Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)

Stacijas parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torņakalna parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:

  • A parks — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
  • B parks — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

Galvenais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 2 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

Tehniskais parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas-Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas Jāņavārtu pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas Vagonu parka pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:

  • B parks — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
  • C parks — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
  • D parks — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
  • E parks — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, №213.