Pāriet uz saturu

Slovēnijas Sociālistiskā Republika

Vikipēdijas lapa
Socialistična republika Slovenija
Slovēnijas Sociālistiskā Republika
Dienvidslāvijas SFR republika
←
 
←
 
←
 
←
1945 – 1991 →
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Naprej, zastava slave (1972—1990)
Zdravljica (1990—1991)
Location of Slovēnijas Sociālistiskā Republika
Location of Slovēnijas Sociālistiskā Republika
Slovēnija Dienvidslāvijas SFR sastāvā
Pārvaldes centrs Ļubļana
Valoda(s) slovēņu, serbhorvātu
Valdība Marksistiska-ļeņinistiska vienpartijas sociālistiska republika (1945—1948)
Titoistu vienpartijas sociālistiska republika (1948—1989)
Parlamentāra republika (1989—1991)
Komunistu līgas līderis
 - 1945—1946 (pirmais) Boriss Kidričs
 - 1989—1990 (pēdējais) Cirils Ribičičs
Valsts galva
 - 1945—1953 (pirmais) Josips Vidmars
 - 1990—1991 (pēdējais) Milans Kučans
Premjerministrs
 - 1945—1946 (pirmais) Boriss Kidričs
 - 1990—1991 (pēdējais) Lojze Peterle
Vēsturiskais laikmets Aukstais karš
 - Sanāksme Ajdovščinā[1] 1945. gada 5. maijā
 - Neatkarības referendums 1990. gada 23. decembrī
 - Deklarēta neatkarība 1991. gada 25. jūnijā
Nauda Dienvidslāvijas dinārs

Slovēnijas Sociālistiskā Republika (slovēņu: Socialistična republika Slovenija, serbhorvātu: Socijalistička Republika Slovenija / Социјалистичка Република Словенија) bija viena no sešām Dienvidslāvijas SFR republikām. Tā ar dažādiem nosaukumiem pastāvēja no 1945. gada līdz 1991. gada 25. jūnijam.

1990. gada sākumā republikas valdība likvidēja Komunistu līgas izveidoto vienpartijas sistēmu un izveidoja daudzpartiju demokrātiju.[2] Īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja vārdu "Sociālistiskā", un 1990. gada beigās organizēja veiksmīgu referendumu par valsts neatkarību, ko tā oficiāli pasludināja 1991. gada 25. jūnijā un to saglabāja pēc Desmitdienu kara.

Nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas pirmais oficiālais nosaukums līdz 1946. gada 20. februārim bija Federālā Slovēnija (slovēņu: Federalna Slovenija, serbhorvātu: Federalna Slovenija / Федерална Словенија), kad republiku pārdēvēja par Slovēnijas Tautas Republiku (slovēņu: Ljudska republika Slovenija, serbhorvātu: Narodna Republika Slovenija / Народна Република Словенија).[3] Tā saglabāja šo nosaukumu līdz 1963. gada 9. aprīlim, kad tās nosaukumu atkal mainīja, šoreiz uz Slovēnijas Sociālistisko Republiku (slovēņu: Socialistična republika Slovenija, serbhorvātu: Socijalistička Republika Slovenija / Социјалистичка Република Словенија).[4]

1990. gada 8. martā Slovēnijas Sociālistiskā Republika no sava nosaukuma izņēma vārdu "Sociālistiskā", kļūstot par Slovēnijas Republiku (slovēņu: Republika Slovenija, serbhorvātu: Republika Slovenija / Република Словенија),[5] lai gan tā palika Dienvidslāvijas SFR sastāvā līdz 1991. gada 25. jūnijam, kad pasludināja neatkarību.

Neatkarība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gada septembrī Slovēnijas Sociālistiskās Republikas parlaments pieņēma daudzus konstitūcijas grozījumus, kas valstī ieviesa parlamentāro demokrātiju.[6][7] Tajā pašā gadā notikušie Miloševiča atbalstītāju uzbrukumi apvienoja gan opozīciju, gan demokratizēja komunistisko iekārtu Slovēnijā, kas noveda pie Slovēnijas neatkarības.[8][9][10]

Vārdu "Sociālistiskā" izņēma no toreizējā valsts nosaukuma 1990. gada 7. martā.[11] Lielāko daļu komunistu varas orgānu likvidēja. Pirmās atklātās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas notika 1990. gada 8. aprīlī.[12] Parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcija, kas pazīstama kā disidenta Jožes Pučnika vadītā koalīcija DEMOS. Tajā pašā laikā par republikas prezidentu ievēlēja bijušo Slovēnijas Komunistu līgas (ZKS) priekšsēdētāju Milanu Kučanu. Demokrātiski ievēlētais parlaments premjerministra amatā izvirzīja kristīgo demokrātu līderi Lojzi Peterli, faktiski izbeidzot 45 gadus ilgo Komunistiskās partijas valdīšanu. Šajā periodā Slovēnija saglabāja savu veco sociālistiskā stila karogu un ģerboni, kā arī lielāko daļu iepriekšējo simbolu, jo valdība vēlējās radīt jaunus simbolus pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekšējo republikas himna Naprej zastava slave jau 1990. gada martā aizstāja ar Zdravljica.

1990. gada 23. decembrī Slovēnijā notika neatkarības referendums, kurā 94,8% vēlētāju (88,5% no kopējā balsstiesīgo skaita) nobalsoja par Slovēnijas neatkarību no Dienvidslāvijas.[13][14] 1991. gada 25. jūnijā Slovēnijas Republikas parlaments pieņēma aktus par Slovēnijas neatkarību. Slovēnijas neatkarību nekavējoties pilnībā atzina šajā pašā dienā neatkarību deklarējusī Horvātija. Pēc īsa Desmitdienu kara Slovēnija nostiprināja savu neatkarību. Līdz gada beigām tās neatkarību atzina plašāka starptautiskā sabiedrība.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Hrvatska enciklopedija. «Ajdovščina». Hrvatska enciklopedija (horvātu). Skatīts: 2025. gada 13. martā. U Ajdovščini je 5. svibnja 1945. proglašena prva narodna vlada Slovenije.
  2. ↑ «Slovenia». www.worldstatesmen.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 13. martā.
  3. ↑ Kopač, Janez. Mesto kot upravnoteritorialna enota 1945–1955 (slovēņu) (30 izd.). Arhivsko društvo Slovenije. 83. lpp. Skatīts: 2025. gada 15. martā.
  4. ↑ Kopač, Janez (2001). "Ustava Socialistične republike Slovenije z dne 9. aprila 1963" (sl). Arhivi XXIV (1): 1.
  5. ↑ Potrč, Miran (1990. gada 8. martā). "Odlok o razglasitvi ustavnih amandmajev k ustave Republike Slovenije" (sl). Uradni list Republike Slovenije [Official Gazette of the Republic of Slovenia] 47 (8). ISSN 0350-4964.
  6. ↑ Drago Zajc. Razvoj parlamentarizma: funkcije sodobnih parlamentov [The Development of Parliamentarism: The Functions of Modern Parliaments] (slovēņu). Publishing House of the Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana, 2004. 109. lpp. ISBN 961-235-170-8.
  7. ↑ «Osamosvojitveni akti Republike Slovenije» [Independence Acts of the Republic of Slovenia] (slovēņu). Office for Legislation, Government of the Republic of Slovenia. Skatīts: 2011. gada 27. decembris.
  8. ↑ «Historical Circumstances in Which "The Rally of Truth" in Ljubljana Was Prevented». Journal of Criminal Justice and Security. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. decembris. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  9. ↑ «"Rally of truth" (Miting resnice)». A documentary published by RTV Slovenija. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  10. ↑ «akcijasever.si». The "North" Veteran Organization. Skatīts: 2012. gada 3. jūlijs.
  11. ↑ «Odlok o razglasitvi ustavnih amandmajev k ustave Socialistične Republike Slovenije» [The Decree About the Proclamation of Constitutional Amendments to the Constitution of the Socialist Republic of Slovenia]. Uradni List Republike Slovenije (slovāku). 1990. gada 16. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-27. Skatīts: 2011. gada 27. decembris.
  12. ↑ Greif, Gregor. Posledice ustavnih izbir in demokratični prehod v Republiki Sloveniji [The Consequences of Constitutional Choices and the Democratic Transition in the Republic of Slovenia] (slovēņu). Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana, 2006.
  13. ↑ Carlos Flores Juberías. «Some legal (and political) considerations about the legal framework for referendum in Montenegro, in the light of European experiences and standards». Legal Aspects for Referendum in Montenegro in the Context of International Law and Practice. Foundation Open Society Institute, Representative Office Montenegro, November 2005. 74. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-26.
  14. ↑ «Volitve» [Elections]. Statistični letopis 2011 [Statistical Yearbook 2011]. Statistical Yearbook 2011 15 (Statistical Office of the Republic of Slovenia). 2011. 108. lpp. ISSN 1318-5403.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slovēnijas_Sociālistiskā_Republika&oldid=4246103"