Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts
Izskats
Šajā valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām sarakstā ir iekļautas administratīvi teritoriālās vienības, kurās:
- vairāk kā vienai valodai ir noteikts statuss (valsts, nacionālā, oficiālā, reģionāla valoda)
- ar likumu (piemēram, pēc 3. Eiropas hartas par reģionālajām un mazākumtautību valodām) atļauts izmantot noteiktām publiskām funkcijām (valsts pārvalde, izglītība, un citur) vairāk kā vienu konkrēti nosauktu valodu.
- Austrija
- Baltkrievija — baltkrievu, krievu[3]
- Beļģija[4]
- Briseles galvaspilsētas reģions — franču, nīderlandiešu
- Virknē franču un nīderlandiešu valodas zonas, kā arī visās vācu valodas zonas pašvaldībās pastāv t. s. valodu ierīkojumi, kas nostiprina franču, nīderlandiešu vai vācu valodas funkcijas
- Bosnija un Hercegovina — bosniešu, serbu, horvātu[5]
- Vatikāna — latīņu (Svētā Krēsla oficiālā valoda[6]), itāļu (Vatikānas pilsētvalsts likumdošanas valoda[7]; saskaņā ar Nāciju enciklopēdiju, arī Vatikānas pilsētvalsts oficiālā valoda[8]), vācu (Šveices gvardes lietotā valoda[9])
- Lielbritānija
- Ziemeļīrija — īru un Olsteras skotu valodai nostiprinātas noteiktas funkcijas[2] un paredzēti aizsardzības un attīstības pasākumi[10]
- Velsa — angļu un velsiešu valodai ir vienlīdzīgs statuss tiesās un publiskajās lietās[11]
- Skotija — angļu, skotu gēlu — oficiālās valodas ar "vienlīdzīgu cieņu",[12] skotu —noteiktās funkcijas nostiprinātas[2]
- Vācija[2]
- "Dāņu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas dāņu valodai
- "Augšsorbu valodas apgabals" Saksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas augšsorbu valodai
- "Lejassorbu valodas apgabals" Brandenburgā — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejassorbu valodai
- "Ziemeļfrīzu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas ziemeļfrīzu valodai
- "Austrumfrīzu valodas apgabals" Lejassaksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas austrumfrīzu valodai
- Brēmene, Hamburga, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejasvācu valodai
- Dānija[2]
- Dienvidu Jitlande (South Jutland County, pašlaik Dienvidu Dānijas reģiona daļa) — noteiktas funkcijas nostiprinātas vācu valodai
- Fēru salas — fēru, dāņu
- Grenlande — grenlandiešu, dāņu
- Francija
- Austrumpireneji — pastāv Katalāņu valodas atbalsta harta[13]
- Īrija — īru (valsts un pirmā oficiālā valoda), angļu (otrā oficiālā)[14]
- Spānija
- Valensija — spāņu un valensiešu[15]
- Katalonija — spāņu un katalāņu (oficiālās), likums aizsargā arī arānu valodas lietošanu Arānas ielejā[16]
- Navarra — basku apdzīvotajā daļā līdzās spāņu valodai oficiālās valodas statuss ir arī basku valodai[17]
- Basku zeme — spāņu un basku[18]
- Baleāru salas — spāņu un katalāņu[19]
- Galīsija — spāņu un galīsiešu[20]
- Itālija — valsts valoda ir itāļu valoda; pastāv likums par vēsturisko valodas minoritāšu aizsardzību[21]
- Sardīnija — noteiktas funkcijas nostiprinātas sardīniešu valodai[22]
- Dienvidtirole — itāļu un vācu; šaurākas funkcijas nostiprinātas ladīnu valodai[23]
- Valle d'Aosta — itāļu, franču[24]
- Friuli-Venēcija Džūlija — ar sevišķiem reģionāliem likumiem tiek nostiprinātas slovēņu,[25] friulu[26] un vācu[27] valodas funkcijas
- Kipra — grieķu, turku[28]
- Latvija
- Lībiešu krasta teritorijā vietu nosaukumi, organizāciju nosaukumi, kā arī notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā blakus latviešu valodai[29]
- Luksemburga — luksemburgiešu — valsts valoda; franču — likumdošanas valoda; franču, vāciešu, luksemburgiešu — administratīvās valodas[30]
- Maķedonija
- Virknē pašvaldību līdzās maķedoniešu valodai tiek oficiāli lietota ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju valoda (praksē - albāņu...)[31]
- Malta — maltiešu (valsts un oficiālā valoda), angļu (oficiālā)[32]
- Moldova
- Nīderlande
- Frīslande — virkne funkciju nostiprināta frīzu valodai[2]
- Norvēģija — norvēģu (bukmola) un norvēģu (ņunorska)
- vietējā līmenī — sāmu[2]
- Polija[35]
- Podlases vojevodiste — 1 gmina ar lietuviešu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai, 5 gminas ar baltkrievu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Pomožes vojevodiste — 2 gminas ar kašūbu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Opoles vojevodiste — 22 gminas ar vācu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Piedņestra (ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — moldāvu, krievu, ukraiņu[36]
- Kosova (vairuma ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — albāņu un serbu, vietējā līmenī nostiprināts arī bosniešu, turku un romu (čigānu) valodas statuss[37]
- Krievija (Eiropas daļa)
- Adigeja — krievu un adigu[38]
- Baškortostāna — krievu un baškīru[39]
- Dagestāna — krievu un (konstitūcijā nekonkretizētās) Dagestānas tautu valodas[40]
- Ingušija — krievu un ingušu [41]
- Kabardas-Balkārijas Republika — krievu, kabardiešu un balkāru[42]
- Kalmikija — krievu un kalmiku[43]
- Karačajas-Čerkesijas Republika — krievu (valsts un lietvedības valoda), abazīnu, karačaju, nogaju un čerkesu (valsts valodas)[44]
- Karēlija — krievu (valsts valoda), karēļu, somu un vepsu (valsts atbalstītās)[45]
- Mari El — krievu, kalnu mariešu, pļavu mariešu[46]
- Mordvija — krievu, erzu, mokšu[47]
- Komi Republika — krievu un komiešu[48]
- Ziemeļosetija-Alānija — krievu un osetīnu[49]
- Tatarstāna — krievu un tatāru[50]
- Udmurtija — krievu un udmurtu[51]
- Čečenija — krievu un čečenu[52]
- Čuvašija — krievu un čuvašu[53]
Faktiski tītulnāciju valodu lietošana ir stingri ierobežota, gandrīz vienmēr dominē krievu valoda.
- Rumānija
- Virknē pašvaldību tiek lietotas ungāru, krievu, ukraiņu, romu/čigānu, turku, bulgāru, slovāku, serbu, vācu, rusīnu valoda
- Serbija
- Vojevodina — serbu, ungāru, slovāku, rumāņu, rusīnu un horvātu[54]
- Kosova un Metohija Serbija nekontrolē reģionu — serbu, albāņu
- Slovākija
- pašvaldībās, kur vairāk par 20 % iedzīvotāju ir pie mazākumtautībām piederošie Slovākijas pilsoņi, noteiktas funkcijas nostiprinātas ungāru, bulgāru, horvātu, vācu, čehu, poļu, čigānu, rusīnu un ukraiņu valodai[2]
- Slovēnija
- noteiktos reģionos paredzēta ungāru vai itāliešu valodas lietošana izglītībā blakus slovēņu valodai[55]
- Ukraina
- Krima — līdzās valsts valodai (ukraiņu) nostiprināta krievu un (šaurāk) Krimas tatāru valoda lietošana virknē sfēru[56]
- Somija — somu un zviedru (valsts valodas), nostiprinātas noteiktas tiesības sāmu valodas lietošanai[57]
- Melnkalne — melnkalniešu (valsts valoda), oficiāli tiek izmantotas arī serbu, albāņu, bosniešu un horvātu valodas
- Šveice — vācu, franču, itāļu, retoromāņu (federālajā līmenī)[58]
- Graubindene — vācu, itāļu, retoromāņu
- Berne, Valē, Fribūra — vācu, franču
- Zviedrija
- noteiktās pašvaldībās — sāmu, somu
- Abhāzija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — abhāzu (valsts valoda), krievu (valsts iestāžu valoda, līdzās abhāzu valodai)[59]
- Afganistāna — puštunu, dari (oficiālās visā valstī); reģionos, kur tajās runā vairākums, trešā oficiālā valoda ir uzbeku, turkmēņu, beludžu, nuristāniešu, pašai, alsana[60]
- Dienvidosetija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — osetīnu, krievu; gruzīnu apmešanās vietās arī gruzīnu[61]
- Filipīnas — filipīno (nacionālā), angļu (oficiālā līdzās filipīno), vietējās valodas (oficiālās reģionos). Valsts saistās nostiprināt arī arābu un spāņu valodas.[62]
- Gruzija
- Abhāzijas Autonomā Republika Gruzija nekontrolē reģionu — gruzīnu, abhāzu[63]
- Izraēla - ivrits (oficiālā), arābu (tiek oficiāli nostiprināta arābu mazākumtautības vajadzībām)[64]
- Indija — hindu (oficiālā), angļu (tiek lietota virknei mērķu), valodu minoritātēm tiek nostiprināta virkne izglītības tiesību - saskaņā ar federālo konstitūciju[65]
- Āndhra Pradēša — telugu (pirmā oficiālā) un urdu (otrā oficiālā)[66]
- Andamanu un Nikobaru Salas — hindi un angļu (oficiālās)[67]
- Asama — asamiešu (oficiālā), bengāļu un bodo (papildu oficiālās)[68]
- Bihāra — hindi (оficiālā), urdu (papildu oficiālā valoda noteiktām funkcijām[69])
- Goa — konkani un marathu (oficiālās)[70]
- Dādra un Nagarhaveli — angļu (oficiālā), hindi un gudžaratu (papildu oficiālās)[71]
- Damāna un Diu — konkani (oficiālā) un gudžaratu (lietota visām oficiālām funkcijām)[72]
- Deli — hindi (primāra oficiālā), pandžabu un urdu (sekundāras oficiālās)[73]
- Rietumbengāle — bengāļu, angļu (oficiālās); trijās pašvaldībās oficiālā ir arī nepāliešu valoda[74]
- Manipura — manipuru (oficiālā) un angļu (papildu oficiālā)[75]
- Meghālaja — hindi (oficiālā), garo un khasi (noteiktos apvidos — papildu oficiālās valodas)[76]
- Mizorāma — mizo un angļu (oficiālās)[77]
- Pudučerri — tamilu, malajālama, telugu, angļu (oficiālās)[78]
- Sikima — angļu (oficiālā), desmit valodām noteikts papildu valodas statuss[79]
- Tamilnāda — tamilu (oficiālā), angļu (papildu oficiālā valoda valstiskām funkcijām)[80]
- Tripura — bengāļu, angļu, kokboroka (oficiālās)[81]
- Utarakhanda — hindi un sanskrits[82][83]
- Utarpradēša — hindi (oficiālā) un urdu (oficiālā noteiktām funkcijām)[84]
- Čhatīsgarha — hindi (oficiālā)),[85] pēc cita avota arī čhatīsgrahi valoda[86]
- Irāka — arābu un kurdu (oficiālās), sīriešu un dienvidazerbaidžāņu (oficiālās attiecīgajās teritorijās), armēņu (konstitūcija garantē publiskās skolas)[87]
- Kazahstāna — kazahu (valsts) un krievu (valsts un pašvaldību institūcijās tiek oficiāli izmantota līdzās kazahu valodai)[88]
- Kirgizstāna — kirgīzu (valsts) un krievu (oficiālā)[89]
- Ķīna
- Tibeta — tibetiešu un ķīniešu[90]
- Siņdzjana, Iekšējā Mongolija[91]
- Pakistāna — urdu, angļu[92]
- Krievija (Āzijas daļa)
- Burjatija — burjatu, krievu[93]
- Altaja Republika — altajiešu, krievu[94]
- Tivas Republika — krievu, tuviešu[95]
- Hakasijas Republika — krievu, hakasu[96]
- Sahas Republika (Jakutija) — krievu, jakutu (valsts), Ziemeļu pamatiedzīvotāju minoritāšu valodas ir oficiālās šo iedzīvotāju kompaktās apdzīvojuma vietās.[97]
- Singapūra — malajiešu (nacionālā); angļu, ķīniešu, mandarīnu, tamilu (oficiālās)[98]
- Šrilanka — singāļu un tamilu (nacionālās un oficiālās valodas), angļu (saziņas valoda)[99]
- Tadžikistāna — tadžiku (valsts), krievu (kā iekšējās saziņas valoda)[100]
- Uzbekistāna — uzbeku (valsts), krievu (paredzēta lietošana blakus valsts valodai notariālajos aktos[101] un civilstāvokļa aktos[102])
- Karakalpakstāna — karakalpaku, uzbeku[103]
- Alžīrija — arābu, berberu [104]
- Burundi — kirundi, angļu, franču[105]
- Centrālāfrikas Republika — sango, franču[106]
- Čada — arābu, franču[107]
- Dienvidāfrika — angļu, afrikaneru, isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, sesoto, secvana, šiconga un čivenda[108]
- Džibutija — arābu, franču [109]
- Ekvatoriālā Gvineja — spāņu, franču[110]
- Kamerūna — angļu, franču[111]
- Kenija — angļu, svahili[112]
- Komoras — komoriešu valoda, franču valoda, arābu valoda[113]
- Kongo Demokrātiskā Republika — franču, svahili, kikongo, lingala, čiuba[114]
- Kongo Republika — franču, lingala, kituba[115]
- Lesoto — sesoto, angļu[116]
- Madagaskara — malagasu, franču[117]
- Maroka — arābu, berberu,[118] likumiski paredzēta franču valodas plaša lietošana izglītībā.[119]
- Mauritānija — arābu, pulāra, soninke, volofu[120]
- Nigērija — angļu, joruba, hausa, ibo (parlamenta valodas)[121]
- Ruanda — kiņaruandas, franču, angļu[122]
- Seišelas — Seišelu kreolu, angļu, franču[123]
- Senegāla — volofu, franču, diola, malinke, pulāra, serere, soninke[124]
- Somālija — somāliešu, arābu[125]
- Sudāna — arābu, angļu[126]
- Svazilenda — sisvati, angļu[127]
- Tanzānija — angļu, svahili[128]
- Uganda — angļu, svahili[129]
- Zimbabve — sesoto, čeva, čibarve, angļu, kalanga, koisānu, nambja, ndau, isindebele, šangani, šona, zīmju valoda, sesotho, tonga, cvana, venda[130]
- Bolīvija — spāņu, kečvu, aimaru un vēl 34 valodas[131]
- Haiti — franču, Haiti kreolu[132]
- Kanāda — angļu, franču (oficiālās federālajā līmenī)[133]
- Meksika
- vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā[137]
- Nīderlande
- Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)[138]
- Nikaragva
- Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana[139]
- Paragvaja — spāņu, guarani (oficiālās)[140]
- Peru
- teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečvu un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai[141]
- ASV
- Ekvadora — spāņu (oficiālā), kečvu un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)[145]
- Vanuatu — bislama (nacionālā un oficiālā), angļu un franču (oficiālās un izglītības pamatvalodas)[146]
- Kiribati — kiribati, angļu (oficiālās)[147]
- Māršala Salas — maršāliešu, angļu (oficiālās)[148]
- Jaunzēlande — angļu (visplašāk lietotā), maoru (oficiālā)[149]
- Palau — angļu (oficiālā), palauiešu (oficiālā un nacionālā)[150]
- Papua Jaungvineja — angļu, tokpisina un hirimotu (oficiālās)[151]
- Tonga — tonga, angļu (oficiālās)[152]
- Tuvalu — tuvalu, angļu (oficiālās)[153]
- Fidži — angļu, fidžiešu (oficiālās)[154]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valstslīgums par demokrātiskās un neatkarīgās Austrijas atjaunošanu 7. p.(angliski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «List of declarations made with respect to treaty No. 148(angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. februārī. Skatīts: 2012. gada 14. janvārī.
- ↑ Baltkrievijas Konstitūcija Arhivēts 2013. gada 23. maijā, Wayback Machine vietnē. 17. p.(krieviski)
- ↑ Beļģijas Konstitūcija Arhivēts 2011. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē. 4., 129. p.(angliski)
- ↑ Bosnija un Hercegovina Britannika(angliski); Bosnijas un Hercegovinas valodas Ethnologue(angliski)
- ↑ Languages of Vatican State Ethnologue(angliski)
- ↑ Saskaņā ar 2008. gada Likuma par tiesību avotiem Arhivēts 2011. gada 24. maijā, Wayback Machine vietnē.(itāliski) 2. pantu, Vatikānas pilsētvalsts likumi Arhivēts 2010. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē. tiek publicēti sevišķā Acta Apostolicae Sedis pielikumā (Supplemento per le leggi e disposizioni dello Stato della Città del Vaticano)
- ↑ Vatican Encyclopedia of the Nations (angliski)
- ↑ Wussten Sie, dass... Arhivēts 2015. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē. Verein Deutsche Sprache (vāciski)
- ↑ 1998. gada Ziemeļīrijas akta 28."D" pants(angliski)
- ↑ 1993. g. Velsiešu valodas likuma ievads(angliski)
- ↑ 2005. g. Gēlu valodas akta (Skotija) preambula(angliski)
- ↑ Charte en faveur du Catalan Arhivēts 2012. gada 22. decembrī, Wayback Machine vietnē.(franciski)
- ↑ Īrijas Konstitūcija Arhivēts 2015. gada 9. februārī, Wayback Machine vietnē. 8. p.(angliski)
- ↑ Valensijas autonomijas statūti Arhivēts 2011. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. 6. p.(angliski)
- ↑ Valodas politikas likums Arhivēts 2014. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.—7. p.(angliski)
- ↑ 1982. g. organiskais likums par Navarras "fueros" reintegrāciju un uzlabošanu 9. p.(angliski)
- ↑ Basku zemes autonomijas statūti 6. p.(spāņu)
- ↑ Baleāru salu autonomijas statūti Arhivēts 2011. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. 4. p.(spāņu)
- ↑ Galīsijas autonomijas statūti 5. p.(spāņu)
- ↑ Legge 15 Dicembre 1999, n. 482 "Norme in materia di tutela delle minoranze linguistiche storiche" Arhivēts 2015. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.(itāliski)
- ↑ Legge Regionale 15 ottobre 1997, n. 26 Promozione e valorizzazione della cultura e della lingua della Sardegna Arhivēts 2012. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē.(itāliski)
- ↑ Izvilkums no Parīzes miera līguma Arhivēts 2011. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē. — 1. p. (vāciski) + Dienvidtiroles reģiona un tajā ietilpstošo provinču autonomijas statūti Arhivēts 2015. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē. — 19., 99.-102. u.c. p.(krieviski)
- ↑ Valle d'Aosta statūti — 38. p.(franciski)
- ↑ Legge regionale 16 novembre 2007, n. 26. Norme regionali per la tutela della minoranza linguistica slovena Arhivēts 2012. gada 25. februārī, Wayback Machine vietnē.(itāliski)
- ↑ “Norme per la tutela, valorizzazione e promozione della lingua friulana”(itāliski)
- ↑ Norme di tutela e promozione delle minoranze di lingua tedesca del Friuli Venezia Giulia[novecojusi saite](itāliski)
- ↑ Kipras Konstitūcija Arhivēts 2013. gada 3. novembrī, Wayback Machine vietnē. 3. p.(angliski)
- ↑ Valsts valodas likums Arhivēts 2014. gada 9. februārī, Wayback Machine vietnē. 18. pants
- ↑ Valodas režīma likums Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. 1.-3. p.(franciski)
- ↑ Maķedonijas Konstitūcija Arhivēts 2011. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē. 7. p.(angliski)
- ↑ Maltas Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Закон Oб особом правовом статусе Гагаузии (Гагауз Ери) Arhivēts 2014. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Nr.344-XIII от 23.12.94, ст. 3 (krieviski)
- ↑ Закон Nr. 173 от 22.07.2005 об основных положениях особого правового статуса населенных пунктов левобережья Днестра (Приднестровья) Arhivēts 15.01.2013, Wayback Machine vietnē. ст. 6 (krieviski)
- ↑ Polijas gminu ar mazākumvalodu lietošanas nostiprinājumu saraksts Arhivēts 2007. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.(poliski), Likuma par nacionālajām un etniskajām minoritātēm un reģionālo valodu (vāciski) Arhivēts 2016. gada 30. martā, Wayback Machine vietnē. [1] Arhivēts 2012. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Arhivēts 2012. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. (poliski)
- ↑ Piedņestras konstitūcija Arhivēts 2015. gada 14. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 12. p. (krieviski)
- ↑ Kosovas Republikas Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Adigejas Republikas Konstitūcija 5. p.(krieviski)
- ↑ Baškortostānas Republikas Konstitūcija 1. p.(krieviski)
- ↑ Dagestānas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
- ↑ Ingušijas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2011. gada 13. jūlijā, Wayback Machine vietnē. 14. p.(krieviski)
- ↑ Kabardas-Balkārijas Republikas Konstitūcija 76. p.(krieviski)
- ↑ Kalmikijas Republikas Stepes Nolikums (Konstitūcija) 17. p.(krieviski)
- ↑ Karačajas-Čerkesijas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
- ↑ Par valsts atbalstu karēļu, somu un vepsu valodai Karēlijas Republikā Arhivēts 2012. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē.; sk. arī Karēlijas Republikas Konstitūcijas Arhivēts 2012. gada 21. maijā, Wayback Machine vietnē. 11. p.(krieviski)
- ↑ Mari El Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
- ↑ Mordvijas Republikas Konstitūcija 12. p.(krieviski)
- ↑ Komi Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
- ↑ Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
- ↑ Tatarstānas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Udmurtijas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2015. gada 22. februārī, Wayback Machine vietnē. 8. p.(krieviski)
- ↑ Čečenijas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2015. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē. 10. p.(krieviski)
- ↑ Čuvašijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Vojevodinas autonomā apgabala statūti Arhivēts 2012. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē. 26. p. (serbiski)
- ↑ Constitution of Slovenia Art. 64(angliski)
- ↑ Krimas Autonomās Republikas Konstitūcija Arhivēts 2014. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. 10.-13. p.(krieviski)
- ↑ Somijas konstitūcijas Arhivēts 2013. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 17. p.(krieviski)
- ↑ Šveices konstitūcija 4. p. Arhivēts 2014. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē., 70. p. Arhivēts 2014. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē.(angliski)
- ↑ Abhāzijas Republikas Konstitūcija 6. p. (krieviski)
- ↑ Afganistānas Konstitūcija Arhivēts 2013. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. 16. p.(angliski)
- ↑ Dienvidosetijas Konstitūcija Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. 4. p. (krieviski)
- ↑ Filipīnu Konstitūcija, 6.-9. daļas 14. p.(angliski)
- ↑ Gruzijas Konstitūcija 8. p. (angliski)
- ↑ Izraēla Arhivēts 2018. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. CIA World Factbook(angliski)
- ↑ Indijas Konstitūcija Daļa XVII Arhivēts 2012. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē. и pielikums № 8 Arhivēts 2012. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē.(angliski)
- ↑ Āndhra Pradēšas štata portāls Arhivēts 2011. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 165. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 70. lpp.(angliski)
- ↑ Chapter XXI. Bihar Arhivēts 2014. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē. Valodu mazākumgrupu komisāra 42. ziņojums(angliski) и Valodu mazākumgrupu komisāra 44. ziņojums Arhivēts 2012. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — 96. lpp.(angliski) (vēlākos ziņojumos, kas 2012. g. pieejami komisāra portālā, valodu statuss štatā nav norādīts)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 137. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 129. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 133. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 12. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 122. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 78. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 84.-85. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 90. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 187. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 110. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 193. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 116. lpp.(angliski)
- ↑ Sanskrit second official language of Uttarakhand The Hindu 2010(angliski)
- ↑ Sanskrit is second official language in Uttarakhand Hindustan Times 2010(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 57. lpp.(angliski)
- ↑ Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. 2011 — 43. lpp. (angliski)
- ↑ Assembly adopts bill to make Chhattisgarhi official language[novecojusi saite] Oneindia 2007(angliski)
- ↑ Irākas Konstitūcija 4. p.(angliski)
- ↑ Kazahstānas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2010. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē. 7. p.(krieviski)
- ↑ Kirgizstānas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
- ↑ New Progress in Human Rights in the Tibet Autonomous Region Arhivēts 2011. gada 21. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Ķīnas Valsts padome, 1998(angliski)
- ↑ III. The Right of Self-Government of Ethnic Autonomous Areas[novecojusi saite] // Regional Autonomy for Ethnic Minorities in China Ķīnas Valsts padome, 2005(angliski)
- ↑ Country Profile: Pakistan Kongresa bibliotēka, 2005(angliski)
- ↑ Burjatijas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2015. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē. 67. p.(krieviski)
- ↑ Altaja Republikas Konstitūcija Arhivēts 2013. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē. 13. p.(krieviski)
- ↑ Tuvas Republika Konstitūcija 5. p.(krieviski)
- ↑ Hakasijas Republikas Konstitūcija 69. p.(krieviski)
- ↑ Sahas Republikas (Jakutijas) Konstitūcija (Pamatlikums) 46. p.(krieviski)
- ↑ Singapūras Konstitūcija Arhivēts 2017. gada 7. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 153А. p.(angliski)
- ↑ Šrilanka Konstitūcijas IV nodaļa Arhivēts 2003. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē.(angliski)
- ↑ Tadžikistānas Republikas Konstitūcija 2. p.(krieviski)
- ↑ О внесении изменений и дополнений в закон «О государственном языке Республики Узбекистан» 12. pants(krieviski)
- ↑ Новые правила заполнения форм ЗАГС (krieviski)
- ↑ Karakalpakstānas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2015. gada 22. februārī, at Archive.is 4. p.(krieviski)
- ↑ Alžīrijas konstitūcija 3., 3.A pants(angliski)
- ↑ English is now official language of Burundi Arhivēts 2015. gada 17. novembrī, Wayback Machine vietnē.(angliski)
- ↑ CĀR Konstitūcija 19. pants (angliski)
- ↑ Čadas konstitūcija Arhivēts 2013. gada 30. jūlijā, Wayback Machine vietnē. 9. p.(franciski)
- ↑ DĀR konstitūcija 6. p.(angliski)
- ↑ Džibutijas Konstitūcija 1. p.
- ↑ Ekvatoriālās Gvinejas Konstitūcija 4. p.(spāņu)
- ↑ Kamerūnas konstitūcija Arhivēts 2017. gada 15. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1.p.(angliski)
- ↑ Kenijas konstitūcija 7. p. (angliski)
- ↑ Komoru Konstitūcija Arhivēts 2016. gada 21. martā, Wayback Machine vietnē. 2. p.
- ↑ KDR konstitūcija 1. pants(angliski)
- ↑ Kongo Republikas Konstitūcija Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. 6.p.
- ↑ Lesoto Konstitūcija Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē. 3. p.
- ↑ Madagaskaras konstitūcija 4. p.(angliski)
- ↑ Marokas konstitūcija 5.p. (angliski)
- ↑ Moroccan lawmakers vote to bolster French in education system Reuters, 2019 (angliski)
- ↑ Mauritānijas Konstitūcija 6. p.
- ↑ Nigērijas konstiitūcija 55. p.(angliski)
- ↑ Rvandas konstitūcija Arhivēts 2017. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē. 5. p.(angliski)
- ↑ Seišelu Konstitūcija 4. pkt.(angliski)
- ↑ Senegālas konstitūcija Arhivēts 2015. gada 22. februārī, Wayback Machine vietnē.1. p.(angliski)
- ↑ Somālijas Pagaidu konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Sudānas konstitūcija 8.p.(angliski)
- ↑ Svazilendas Konstitūcija 3.p.(angliski)
- ↑ Kiswahili(angliski)
- ↑ Ugandas konstitūcija Arhivēts 2015. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē. 6.p.(angliski)
- ↑ Zimbabves konstitūcijas 6. p.(franciski)(angliski)
- ↑ Bolīvija Konstitūcija 5. p.(spāņu)
- ↑ Haiti Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ 133,0 133,1 Kanādas tiesību un brīvību harta 16.-20. p. (angliski) Arhivēts 2012. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. (franciski) Arhivēts 2012. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Languages Act(angliski)
- ↑ Official Languages Act(angliski) 3. p.
- ↑ Official Languages Act(angliski) 4. p.
- ↑ Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām Arhivēts 2008. gada 11. jūnijā, Wayback Machine vietnē. 4. p.(spāņu)
- ↑ Antilles allow Papiamentu as official language The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.(angliski)
- ↑ Nikaragvas Konstitūcija 11. p.(spāņu)
- ↑ Paragvajas Konstitūcija 140. p. (spāņu)
- ↑ Peru Konstitūcija 48. p.(spāņu)
- ↑ Likuma grozījumu par 20 vietējo valodu pieskaitīšanu pie oficiālām teksts Arhivēts 2015. gada 22. februārī, Wayback Machine vietnē. un pieņemšanas vēsture[novecojusi saite]
- ↑ Havaju štata Konstitūcija Arhivēts 2017. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē. 4. p.(angliski)
- ↑ Nancy Morris. Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity. Praeger/Greenwood, 1995. 62. lpp. ISBN 0275952282. + Crawford J. Puerto Rico and Official English 1997 (angliski)
- ↑ Ekvadoras Konstitūcija 2. p.(angliski)
- ↑ Vanuatu konstitūcija 3. p.(angliski)
- ↑ Kiribati Arhivēts 2017. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē. CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Māršala Salas Arhivēts 2010. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē. CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Maoru valodas likums (Nr. 176, 1987. g.), 3. p.(angliski)
- ↑ Palau konstitūcija Arhivēts 2012. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē. ст. XIII(angliski)
- ↑ Papua Jaungvineja Arhivēts 2016. gada 16. maijā, Wayback Machine vietnē. CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Tonga Arhivēts 2013. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē.CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Tuvalu Arhivēts 2016. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
- ↑ Fidži Arhivēts 2019. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)