1941. gads
- Šis raksts ir par 1941. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1941. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1941 MCMXLI |
| Ab urbe condita | 2694 |
| Armēņu kalendārs | 1390 ԹՎ ՌՅՂ |
| Asīriešu kalendārs | 6691 |
| Bahāju kalendārs | 97—98 |
| Bengāliešu kalendārs | 1348 |
| Berberu kalendārs | 2891 |
| Budistu kalendārs | 2485 |
| Birmiešu kalendārs | 1303 |
| Bizantiešu kalendārs | 7449—7450 |
| Ķīniešu kalendārs | 庚辰年 (Metāla drakons) 4637 vai 4577 — līdz — 辛巳年 (Metāla čūska) 4638 vai 4578 |
| Koptu kalendārs | 1657—1658 |
| Etiopu kalendārs | 1933—1934 |
| Ebreju kalendārs | 5701—5702 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1997—1998 |
| - Shaka Samvat | 1863—1864 |
| - Kali Juga | 5042—5043 |
| Holocēna kalendārs | 11941 |
| Igbo kalendārs | 941—942 |
| Irānas kalendārs | 1319—1320 |
| Islāma kalendārs | 1359—1360 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4274 |
1941 (MCMXLI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Otrais pasaules karš: britu un austrāliešu armijas vienība uzvarēja itāļus Bardijas kaujā pie Ēģiptes un Lībijas robežas.
- 10. janvāris — Padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumu parakstīšana Maskavā, kas noslēdza sarunas par abu valstu sadarbību pēc Baltijas valstu okupācijas.
- 19. janvāris — Otrais pasaules karš: britu armija sāka uzbrukumu itāļu okupētajai Eritrejai.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. februāris — Otrais pasaules karš: britu armija ieņēma Bengāzī pilsētu Lībijā.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — Bulgārija pievienojās Ass valstu aliansei.
- 11. marts — ASV prezidents Franklins Rūzvelts parakstīja Lendlīza programmu, kas ļāva ASV kara materiālus piegādāt Sabiedrotajiem uz aizdevuma pamata.
- 25. marts — Otrais pasaules karš: Dienvidslāvijas Karaliste pievienojās Ass valstīm.
- 27. marts — britu atbalstīts Dienvidslāvijas apvērsums.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Vācijas un Itālijas atbalstīts Irākas militārais apvērsums.
- 4. aprīlis — Otrais pasaules karš: vācieši ieņēma Bengāzī.
- 6. aprīlis — Otrais pasaules karš: Balkānu kampaņas sākumā Vācija iebruka Dienvidslāvijas Karalistē un Grieķijā no Bulgārijas teritorijas.
- 10. aprīlis — Horvātijas Neatkarīgās valsts pasludināšana.
- 12. aprīlis — Otrais pasaules karš: Vērmahts ieņēma Belgradu.
- 13. aprīlis — noslēgts neitralitātes pakts starp PSRS un Japānu.
- 17. aprīlis — Otrais pasaules karš: Dienvidslāvijas Karalistes kapitulācija.
- 21. aprīlis — Otrais pasaules karš: Grieķijas Karalistes kapitulācija, Sabiedroto atkāpšanās uz Krētas salu.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. maijs — Otrais pasaules karš: sākās Sabiedroto iebrukums Irākā.
- 3. maijs — par Kambodžas karali kronēts Norodoms Seihanūks.
- 5. maijs — Otrais pasaules karš: Adisabebas atbrīvošana no itāļu okupācijas.
- 12. maijs — Konrāds Cūze Berlīnē prezentēja Z3, pasaulē pirmo darbojošos programmējamu, pilnībā automātisku datoru.
- 20. maijs — Otrais pasaules karš: vācu desantnieki izsēdās Krētas salā.
- 30. maijs — Otrais pasaules karš: Vācija ieņēma Krētu.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. jūnijs — Otrais pasaules karš: Sabiedrotie iebruka Sīrijā un Libānā.
- 14. jūnijs — okupēto Baltijas valstu iedzīvotāju deportācija uz PSRS austrumu rajoniem. No Latvijas deportēto cilvēku skaits bija ap 15 400.[1]
- 15. jūnijs — Horvātija pievienojās Ass valstu aliansei.
- 18. jūnijs — Turcijas un Vācijas draudzības līgums parakstīšana Ankarā.
- 22. jūnijs — Otrais pasaules karš: Vācija, Itālija un Rumānija pieteica karu PSRS. Vācijas karaspēks sāka uzbrukumu PSRS.
- 23. jūnijs — Otrais pasaules karš: Ungārija un Slovākija pieteica karu PSRS.
- 23. jūnijs — Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija.
- 25. jūnijs — Otrais pasaules karš: Somija pieteica karu PSRS.
- 28. jūnijs — Otrais pasaules karš: Albānija pieteica karu PSRS.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. jūlijs — Otrais pasaules karš:
- ASV pārņēma no Apvienotās Karalistes Islandes aizsardzību.
- Brīvās Francijas un Apvienotās Karalistes spēki okupēja Beirūtu.
- 10. jūlijs — Jedvabnes grautiņš Polijā.
- 29. jūlijs — Japāna un Višī Francija parakstīja militārās sadarbības līgumu.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. augusts — Tiraspoles vienošanās starp Rumāniju un Vāciju par Transnistras gubernatorijas izveidi okupētās Ukrainas daļā.
- 20. augusts — Ādolfs Hitlers izdeva pavēli par darbu sākšanu pie raķetes "V-1" izveides.
- 25. augusts — Irānas britu-padomju okupācijas sākums.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — izveidots Ukrainas reihskomisariāts.
- 8. septembris — sākās Ļeņingradas blokāde.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. oktobris — sākās kauja par Maskavu.
- 16. oktobris — PSRS valdība no Maskavas pārcēlās uz Kuibiševu pie Volgas.
- 23. oktobris — Odesā nogalināja 19 000 ebreju, nākamajā dienā vēl 10 000.
- 30. oktobris — sākās Sevastopoles aplenkums.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. decembris — Apvienotā Karaliste pieteica karu Rumānijai, Somijai un Ungārijai.
- 7. decembris — Otrais pasaules karš: Pērlhārboras bombardēšana.
- 8. decembris — Japāna pieteica karu ASV un Britu impērijai. ASV, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Jaunzēlande un Kanāda pieteica karu Japānas Impērijai. Ķīnas Republika pieteica karu Ass valstīm. Sākās japāņu uzbrukums Hongkongai, Britu Malajai un Taizemei.
- 11. decembris — Vācija un Itālija pieteica karu ASV.
- 12. decembris — Rumānija un Ungārija pieteica karu ASV. Britu Indija pieteica karu Japānai.
- 13. decembris — Horvātija pieteica karu ASV un Apvienotajai Karalistei.
- 17. decembris — japāņu spēki izsēdās Borneo salas ziemeļos.
- 21. decembris — Taizeme parakstīja militāro savienību ar Japānu.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Hajao Mijadzaki (宮崎 駿), japāņu kinorežisors, animators, scenārists un mangas mākslinieks
- 8. janvāris — Greiems Čepmens (Graham Chapman), angļu komiķis (miris 1989. gadā)
- 21. janvāris — Plasido Domingo (Plácido Domingo), spāņu mūziķis
- 22. janvāris — Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski), igauņu dzejnieks un tulkotājs (miris 2021. gadā)
- 8. februāris — Niks Nolte (Nick Nolte), amerikāņu aktieris
- 10. februāris — Maikls Epteds (Michael Apted), angļu kinorežisors (miris 2021. gadā)
- 27. februāris — Pedijs Ešdauns (Paddy Ashdown), britu politiķis un diplomāts (miris 2018. gadā)
- 7. marts — Andrejs Mironovs (Андрей Миронов), krievu aktieris (miris 1987. gadā)
- 14. marts — Volfgangs Petersens (Wolfgang Petersen), vācu kinorežisors un scenārists (miris 2022. gadā)
- 16. marts — Bernardo Bertoluči (Bernardo Bertolucci), itāliešu režisors (miris 2018. gadā)
- 22. marts — Bruno Gancs (Bruno Ganz), Šveices aktieris (miris 2019. gadā)
- 26. marts — Ričards Dokinss (Richard Dawkins), britu biologs
- 27. marts — Ivans Gašparovičs (Ivan Gašparovič), Slovākijas prezidents
- 23. aprīlis — Rejs Tomlinsons (Ray Tomlinson), ASV programmētājs (miris 2016. gadā)
- 25. aprīlis — Bertrāns Tavernjē (Bertrand Tavernier), franču kinorežisors un scenārists (miris 2021. gadā)
- 24. maijs — Bobs Dilans (Bob Dylan), ASV dziedātājs
- 12. aprīlis — Bobijs Mūrs (Bobby Moore), Anglijas futbolists (miris 1993. gadā)
- 27. aprīlis — Fethullahs Gilens (Fethullah Gülen), Turcijas reliģiskais un sabiedriskais darbinieks (miris 2024. gadā)
- 10. jūnijs — Jirgens Prohnovs (Jürgen Prochnow), vācu aktieris
- 12. jūnijs — Čiks Korea (Chick Corea), ASV džezists (miris 2021. gadā)
- 19. jūnijs — Vāclavs Klauss (Václav Klaus), čehu politiķis
- 20. jūnijs — Stīvens Frīrss (Stephen Frears), angļu kinorežisors
- 27. jūnijs — Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski), poļu kinorežisors (miris 1996. gadā)
- 13. jūlijs:
- Roberts Forsters (Robert Forster), ASV aktieris (miris 2019. gadā)
- Žaks Perēns (Jacques Perrin), franču aktieris (miris 2022. gadā)
- 18. jūlijs — Frenks Farians (Frank Farian), vācu dziedātājs un ierakstu producents (miris 2024. gadā)
- 20. jūlijs — Vladimirs Ļahovs (Владимир Ляхов), PSRS kosmonauts (miris 2018. gadā)
- 8. augusts — Ērls Bouens (Earl Boen), amerikāņu aktieris (miris 2023. gadā)
- 20. augusts — Slobodans Miloševičs (Слободан Милошевић), serbu politiķis (miris 2006. gadā)
- 3. septembris — Sergejs Dovlatovs (Сергей Довлатов), krievu rakstnieks (miris 1990. gadā)
- 9. septembris — Deniss Ričijs (Dennis Ritchie), ASV datorzinātnieks (miris 2011. gadā)
- 10. septembris — Stīvens Džejs Gūlds (Stephen Jay Gould), ASV paleontologs (miris 2002. gadā)
- 15. septembris — Miroslavs Hermaševskis (Mirosław Hermaszewski), Polijas kosmonauts
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Anrī Bergsons (Henri Bergson), franču filozofs (dzimis 1859. gadā)
- 8. janvāris — Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell), anglis, skautu kustības dibinātājs (dzimis 1857. gadā)
- 9. janvāris — Dimitrijs Golemis (Δημήτριος Γολέμης), grieķu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā)
- 10. janvāris — Isajs Šurs (Issai Schur), vācu matemātiķis (dzimis 1875. gadā)
- 11. janvāris — Emanuels Laskers (Emanuel Lasker ), vācu šahists, pasaules čempions (dzimis 1868. gadā)
- 13. janvāris — Džeimss Džoiss (James Joyce), īru rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
- 25. janvāris — Robērs Linzeljē (Robert Linzeler), franču burātājs (dzimis 1872. gadā)
- 12. februāris — Vilhelms Karstenss (Wilhelm Carstens), vācu airētājs (dzimis 1869. gadā)
- 25. februāris — Alfrēds Polslends (Alfred Powlesland), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1875. gadā)
- 28. februāris — Alfonso XIII (Alfonso XIII), Spānijas karalis (dzimis 1886. gadā)
- 4. marts — Ludvigs Kvide (Ludwig Quidde), vācu pacifists (dzimis 1858. gadā)
- 1. aprīlis — Artūrs Birkets (Charles B. K. Beachcroft), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1875. gadā)
- 3. aprīlis — Pāls Teleki (Pál Teleki), ungāru politiķis (dzimis 1879. gadā)
- 28. marts — Virdžīnija Vulfa (Virginia Woolf), angļu rakstniece (dzimusi 1882. gadā)
- 7. maijs — Džeimss Freizers (James George Frazer), skotu antropologs (dzimis 1854. gadā)
- 4. jūnijs — Vilhelms II (Wilhelm II), Vācijas imperators un Prūsijas karalis (dzimis 1859. gadā)
- 26. jūnijs — Kārlis Neikirhs (Karl Neukirch), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1864. gadā)
- 29. jūnijs — Ignacijs Jans Paderevskis (Ignacy Jan Paderewski), poļu pianists un politiķis (dzimis 1860. gadā)
- 10. jūlijs — Dželijs Rols Mortons (Jelly Roll Morton), ASV džeza pianists un komponists (dzimis 1885. vai 1890. gadā)
- 4. augusts — Mihājs Babičs (Babits Mihály), ungāru dzejnieks (dzimis 1883. gadā)
- 6. augusts — Žils Valtons (Jules Valton), franču burātājs (dzimis 1867. gadā)
- 7. augusts — Rabindranats Tagore (Rabindranath Tagore), bengāļu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1861. gadā)
- 14. augusts — Maksimiliāns Kolbe (Maksymilian Maria Kolbe), poļu mūks, svētais (dzimis 1894. gadā)
- 25. septembris — Fokshols Kīns (Foxhall Keene), amerikāņu jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenists (dzimis 1872. gadā)
- 25. oktobris — Robērs Delonē (Robert Delaunay), franču mākslinieks (dzimis 1885. gadā)
- 26. oktobris — Arkādijs Gaidars (Арка́дий Петро́вич Гайда́р), krievu rakstnieks (dzimis 1904. gadā)
- 17. novembris — Ernsts Udets (Ernst Udet), vācu lidotājs (dzimis 1896. gadā)
- 18. novembris — Valters Nernsts (Walther Nernst), vācu ķīmiķis (dzimis 1865. gadā)
- 22. novembris — Verners Melderss (Werner Mölders), vācu pilots (dzimis 1913. gadā)
- 2. decembris — Edvards Ridzs-Smiglijs (Edward Rydz-Śmigły), poļu maršals (dzimis 1886. gadā)
- 8. decembris — Simons Dubnovs (שמעון דובנאָװ), ebreju vēsturnieks (dzimis 1870. gadā)
- 9. decembris
- Eduards fon Bēms-Ermolli (Eduard von Böhm-Ermolli), austroungāru karavīrs (dzimis 1856. gadā)
- Dmitrijs Merežkovskis (Дмитрий Сергеевич Мережковский), krievu rakstnieks (dzimis 1866. gadā)
- 11. decembris — Emīls Pikārs (Émile Picard), franču matemātiķis (dzimis 1856. gadā)
- 24. decembris — Frederiks Molonijs (Frederick Moloney), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1882. gadā)
- 27. decembris — Hermanis Vilkers (Hermann Wilker), vācu airētājs (dzimis 1874. gadā)
- 30. decembris — Els Ļisickis (Эль Лисицкий), ebreju/krievu mākslinieks (dzimis 1890. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «GRĀMATA AIZVESTIE. 1941. GADA 14. JŪNIJS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 25. martā.