Eduards Tomass

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Tomass
Tomass Eduards.PNG
Latvijas Satversmes sapulces deputāts

Dzimšanas dati 1889. gada 28. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Galgauskas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1958. gada 21. septembrī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bostona, ASV
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Profesija skolotājs

Eduards Tomass (1889. gada 28. jūlijs — 1958. gada 21. septembris) bija latviešu skolotājs un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un Latvijas Satversmes sapulces deputāts, pārstāvēja Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eduards Tomass piedzima 1889. gada 28. jūlijā Galgauskas muižā, muižas kalpotāja ģimenē. Mācījies Galgauskas pareizticīgo draudzes un luterāņu pagastskolā, Stāmerienas un Litenes pagastskolās un privāti. 1905. gadā iestājies Valkas pilsētas skolā. Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, 19l0. gadā beidzis.

Pēc tam bijis par skolotāju Ļaudonas pagastskolā (1910—12) un pārzini Jaungulbenes pagasta Kalnaskolā (1912—1915). 1915. gada rudenī mobilizēts un dienējis Krievijas armijā līdz 1917. gada maijam. Pēc atbrīvošanas no kara dienesta bijis skolotājs savā agrākajā vietā Jaungulbenē (1917—19). No 1917. līdz 1918. gada darbojies vietējā bēgļu apgādāšanas organizācijā. 1919. gada vasarā strādājis Valkas apriņķa pagaidu zemes padomē. 1919. gada septembrī pārnācis uz Rīgu un iestājies Latvijas Universitātes filoloģijas—filozofijas fakultātes pedagoģijas nodaļā, bez tam klausījies ģeogrāfijas priekšmetus matemātikas un dabas zinātņu fakultātē.[1] Īsu laiku strādājis izglītības kooperatīvā "Kultūras Balss“, bet pēc tam bijis skolotājs un pārziņa palīgs Rīgas pilsētas Avotu (36.) pamatskolā (1919—34). 1928. gadā darbojies Izglītības ministrijas pamatskolu ģeogrāfijas un dzimtenes mācības programmu izstrādāšanas komisijā. No 1934. līdz 1939. gadam saņēmis pensiju. Pēc tam atkal skolotājs Rīgas pilsētas J. Poruka (18.) pamatskolā.

Bijis Latvijas Tautas Padomes (līdzdarbojies izglītības komisijā pie pirmā izglītības likuma izstrādāšanas) un Latvijas Satversmes sapulces deputāts (pirms ievēlēšanas laika notecējuma izstājies slimības dēļ).

Pastāvīgs laikrakstu un pedagoģisko žurnālu līdzstrādnieks. Sastādījis (kopā ar sievu Aleksandru) Latvijas un Eiropas ģeogrāfijas hrestomātijas, bet kopā ar J. Novoselovu ģeogrāfijas, dzimtenes mācības un apkārtnes mācības grāmatas un darbu burtnīcas pamatskolai. Sarakstījis ģeogrāfisku monogrāfiju "Pededze, Lubāns, Aiviekste“ (sērijā "Jaunais Zinātnieks"). Apceļojis vairākas Rietumu un Austrumeiropas valstis.[2]

Pēc Otrā pasaules kara beigām bēgļu gaitās Vācijā strādājis "Saules" ģimnāzijā un pamatskolā Gēstahtā, bet no 1950. gada dzīvoja ASV. Pēc ilgas slimības miris 1958. gada 21. septembrī Bostonā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]